Pilnīgi brīvas īres maksas vēl nebūs

«Cilvēkiem neatkarīgi no tā, kam pieder māja, kurā viņi dzīvo, nav jāuztraucas, ja viņiem uz likuma spēkā stāšanās brīdi ir noslēgts īres līgums. Lai gan likuma 11.pants nosaka, ka īres maksa tiek noteikta, pusēm vienojoties rakstiski, ir arī 13.pants par īres līguma nosacījumu grozīšanu un šis pants, kas tiek attiecināts uz pilnīgi visām mājām un paredz, ka jebkurā gadījumā pie īres līguma grozīšanas, ja puses nespēj vienoties, saimnieka noteiktā īres maksa nedrīkstēs pārsniegt attiecīgās pašvaldības noteiktos īres griestus savā teritorijā,» Dienai teica Saeimas deputāte Kristiāna Lībane (Latvijas ceļš). Apvienības Tēvzemei un brīvībai Saeimas deputāts Normunds Pēterkops Dienai paskaidroja, ka pašvaldības nemaz tik brīvi šos īres griestus noteikt nevarēs, jo tām, tāpat kā visiem namīpašniekiem, būs jāvadās pēc MK noteikumiem par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību. Minētie noteikumi jāizstrādā divu mēnešu laikā pēc likuma izsludināšanas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Anatolijs Gorbunovs teica, ka VARAM, kurai uzdots šos noteikums izstrādāt, noteikumu projektu varētu sagatavot divu nedēļu laikā. Pašvaldības, ņemot vērā MK noteikumus, būs tiesīgas noteikt īres maksas savās dzīvojamajās ēkās, kā arī noteikt maksimālo īres maksu, ko attiecīgās pašvaldības teritorijā drīkstēs prasīt visu pārējo namu īpašnieki. Noteikts, ka dzīvokļa īres maksā var iekļaut dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamos izdevumus (mājas apkopi un kārtējo remontu, apkalpojošā personāla uzturēšanu), dzīvojamās mājas apdrošināšanas izmaksas, nekustamā īpašuma nodokli, atskaitījumus ēkas amortizācijas izdevumu segšanai, pārvaldes izdevumus, maksu par pakalpojumiem, kurus atbilstoši dzīvojamās telpas īres līguma noteikumiem izīrētājs sniedz īrniekam. Savukārt Rīgas namsaimnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Krēķis uzskata, ka Saeima kārtējo reizi ir demonstrējusi neizpratni, ja nav ierakstījusi likumā, ka īres maksā iekļaujama peļņa. «Tas nozīme, ka mājas atjaunošanai īpašnieks nevarēs paņemt hipotekāro aizdevumu. Tas būs slikti gan īpašniekam, gan īrniekam, jo skaidrs, ka namīpašnieks centīsies kaut kā izlāpīties, lai iegūtu ienākumus no sava īpašuma. Ja īri pacels, piemēram, četras reizes, tad namīpašnieks neveiks četrreiz vairāk remontu. Pašvaldībām vajadzēja uzdot, lai tās nosaka nevis īres griestus, bet gan to, cik procentu peļņas var gūt īpašnieks, piemēram, Rīgā, peļņa varētu būt 10-15%, kas sastādītu 12 santīmu par kvadrātmetru, bet tādā pilsētā kā Līvāni - daudz, daudz mazāk,» Dienai teica A.Krēķis. Namīpašnieks īres maksu tikai pēc saviem ieskatiem varēs prasīt tad, ja spēkā būs stājušies grozījumi likumā «Par dzīvojamo telpu īri» un saimnieks izīrēs no jauna brīvu dzīvokli. K.Lībane norādīja, ka tādējādi tikai neliela daļa no dzīvokļiem tiks piedāvāti, ņemot vērā tirgus ekonomikas likumus. Tajos īres līgumos, kas noslēgti, līdz likums stāsies spēkā, būs jāievēro pašvaldību noteiktie īres griesti. Denacionalizēto māju īrniekus tik vienkārši uz ielas izlikt nevar Saeima ir atbalstījusi TB priekšlikumu: «Denacionalizētajās mājās un mājās, kas atgūtas likumā «Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem» paredzētajā kārtībā, attiecībā uz īrniekiem, kuri šajās mājās īrējuši dzīvojamās telpas līdz māju denacionalizācijai (atdošanai to īpašniekiem), īres maksa nosakāma, pusēm rakstveidā vienojoties, saskaņā ar MK noteikumiem par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanu.» N.Pēterkops domā, ka bija lietderīgi izdalīt atsevišķi šo īrnieku grupu, savukārt K.Lībane šo formulējumu par visai veiksmīgu neuzskata, jo, viņasprāt, rodas zināmas pretrunas ar likuma 13.pantu, kas nosaka dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanas kārtību. Šā panta 3.daļā teikts: «Ja īrnieks un izīrētājs nevar vienoties par īres maksas paaugstināšanas apmēru, to nedrīkst noteikt augstāku par maksimālo īres maksas līmeni, ko attiecīgajā administratīvajā teritorijā ir noteikusi pašvaldības dome (padome), ievērojot MK noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību.» Arī A.Gorbunovs šo pantu uzskata par visbūtiskāko. Vairāki denacionalizēto namu īrnieki kļūdaini uzskata, ka likuma «Par namīpašamu denacionalizāciju» 15.pants, kurā teikts, ka izlikšana no denacionalizētiem namiem bez citas līdzvērtīgas dzīvojamās platības ierādīšanas pirmajos septiņos gados pēc īpašuma tiesību atjaunošanas nav pieļaujama, nodrošina arī to, ka viņu īres līgumi nevar tikt grozīti. K.Lībane uzsvēra: «Denacionalizācijas likumā rakstīts, ja īrnieki pilda visus īres līguma nosacījumus, tad viņus nevar izlikt septiņus gadus. Arī pēc tam saimnieks var lauzt līgumu tikai tad, ja īrnieku aizņemto dzīvokli nepieciešams kapitāli remontēt vai tas nepieciešams izīrētājam vai viņa ģimenes locekļiem.» Tomēr K.Lībane atzina, ka likumi vēl var mainīties un pašvaldību noteiktie īres griesti tad, kad daudziem denacionalizēto namu īrniekiem būs beidzies 7 gadu termiņš, jau būs atcelti. K.Lībane norādīja, ka tuvākajā laikā vajadzētu izmainīt likumu «Par namīpašumu denacionalizāciju» un «Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem» 13.pantu, kurā teikts: «Īrniekiem, ar kuriem īres līgumu bija noslēguši atdotā nama līdzšinējie valdītāji, īres maksa bez šo īrnieku piekrišanas nedrīkst pārsniegt MK noteikto īres maksas līmeni.» N.Pēterkopa ieteikums ir: «Katram īrniekam būtu pamatīgi jāizpēta, kas īsti ir viņa īres līgumā rakstīts, jo var būt visādas nianses. Līgumu var mainīt, tikai abām pusēm vienojoties. Ja izmaiņas kādu neapmierina, tad iespējams tiesāties.» Par komunālajiem pakalpojumiemnorēķināsies īrnieks Grozījumi likumā «Par dzīvojamo telpu īri» paredz: «Īrnieks ir tiesīgs patstāvīgi norēķināties ar komunālo pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem atbilstoši MK noteiktajai kārtībai» vai arī «rakstveidā vienoties ar izīrētāju un komunālo pakalpojumu sniedzēju par to, ka izīrētājs saņem no īrnieka maksu par komunālajiem pakalpojumiem». Par vairākiem komunālajiem pakalpojumiem patlaban īrniekam ir iespējams norēķināties pašam, savukārt siltumenerģijas piegādi regulē MK noteikumi, kas nosaka, ka līgums par siltumenerģijas piegādi slēdzams ar mājas īpašnieku vai apsaimniekotāju. Grozījumi likumā «Par dzīvojamo telpu īri» nosaka, ka MK jāizstrādā arī noteikumi par kārtību, kādā īrnieks patstāvīgi norēķinās ar komunālo pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem. «Protams, ka uzņēmumi, kas sniedz komunālos pakalpojumus, būs neapmierināti, bet tajā pašā laikā arī cilvēki ir neapmierināti, kuriem ir tie namu pārvaldnieki, kas bāž naudu kabatā,» teica K.Lībane.