Plāksteri Līča kara veterāniem

Rīgas līcis pie Daugavas grīvas," ziņo pastkarte. "Jā, artādiem ežiem terminālis bija norobežojis savu teritoriju no pārējāspludmales. Tad, kad mēs to ieraudzījām, sapratām, ka tas ir...mākslinieka Tillberga cienīgs objekts. Sliežu gabali, uz kuriemrakstīts "1953.gads", apvīti ar dzeloņstieplēm! Uztaisījām kārtīguskandālu - tīri tehniski, dzeloņstieples taču ūdens norauj, roņi,bērni un pārējie, kas pamanīsies būt pludmalē, ar tāmsagriezīsies!" stāsta Sandra Jakušonoka. Viņas vīrs Vladimirs uzsarunu ieradīsies vēlāk. Palicis mājās un sākotnēji nav bijispierunājams fotografēties, jo nekādi nav varējis nomazgāt no rokāmellīgi ieēdušos sarkano krāsu. Volodja iepriekšējā naktī krāsojispaliktņus, uz kuriem būs citi mākslas objekti. Pārejas posmagrūtības Jakušonoku un Ievas Lejasmeijeres koordinētā radošocilvēku apvienība Bolderājas grupa ar sekotājiem bijušās Rīgasdomes vestibilā izstādē Piemineklis Rīgas līcim turpinās cīņu pretnaftas termināļa būvi Daugavgrīvā. Izstāde apskatāma nedēļu - no26.janvāra plkst. 15 - un tiks atklāta ar diskusiju par Daugavaslejteces iedzīvotāju, dabas un kultūras mantojuma aizsardzību Rīgasbrīvostas attīstības kontekstā. "Šīs izstādes adresāts ir konkrētsdatums - 1.februāris," stāsta Sandra Jakušonoka. "Tad Ministrukabinets paredzējis lemt, kā attīstīsies Rīgas brīvosta. Lemt tiešiDaugavgrīvas termināļa sakarā. Pirms dažiem mēnešiem viņi jau tomēģināja, bet saprata, ka ir vairākas problēmas: nav noteiktaKomētforta (Daugavgrīvas cietokšņa daļa - I.P.) aizsargzona, navpabeigts detaļplānojums. Rīgas dome - pavisam vienkārši, paceļotrociņas, nobalsoja par jauna naftas termināļa celtniecību Rīnūžos.Mēs bijām prasījuši, lai vispirms izvērtē, kādu slodzi Rīgas līcisvispār var izturēt, kādām jābūt pieļaujamajām kvotām. No 20 miljonutonnu kravu apgrozījuma pieci miljoni jau tagad ir nafta! Godīgiemun negodīgiem līdzekļiem tiek bīdīti tālāk jaunu termināļuprojekti, un "mūsējais" ir viens no tiem! Nupat ieraudzīju vēstuli,kurā Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja vietnieksJānis Lejnieks atbalsta Komētforta dambja daļēju demontāžu.Sapratu, ka pagājušogad, kad inspekcija noteica tam valsts kultūraspieminekļa statusu, sabiedrības spiediens bija tik liels, ka viņicitādi rīkoties vienkārši nespēja, bet kas notiek tagad?" VecāRīgas domes ēka par izstādes vietu izraudzīta arī tāpēc, ka tāpiedzīvo interesantus laikus: iepriekšējie saimnieki ir aizgājuši,bet jaunie - Ārlietu ministrija - vēl nav ieradušies. Simboliski -arī Latvijas likumdošanā notiek pāreja uz Eiropas Savienībasnormatīvajiem aktiem, un šā perioda nepilnības cenšas izmantotmanīgi ļaudis, uzskata Sandra Jakušonoka. Melnais nārsts Dzirdotpar protesta akcijas nosaukumu - Piemineklis Rīgas līcim, kādsiesaucies: "Tas taču ir Līča karš!" Paredzēts, ka izstādē dominēsagresīvs krāsu salikums: koši sarkans, melns un balts. Trīsdesmitmākslinieku vidū ir Ilmārs Blumbergs, Frančeska Kirke, ArmīnsOzoliņš, Andrejs Kalnačs, Oskars Poikāns, Juris un Vilnis Putrāmi,Gļebs un Kirils Panteļejevi, Pauls Jaunzems, Sarmīte Māliņa, MārisSubačs. Volodjas nokrāsotie paliktņi viņu darbiem atgādinotspilventiņus, uz kādiem nesti ordeņi valstsvīru bērēs. Tačupatiesībā tie ir padomju militāristu Bolderājā pamestie ielāpi kuģusūcēm - ar audumu apdarināti koka gabali, profesionālā žargonāsaukti par plāksteriem. Izstāde tiks papildināta ar Pētera Ķimeļavideoprojekciju un Vides filmu studijas filmu Melnais nārsts,aprakstot Būtiņģes termināļa ietekmi uz dabas procesiem. Jau pēcšīs akcijas beigām, 12.februārī plkst. 16.30, LatvijasUniversitātes Lielajā aulā publiskai apskatei tiks nodots arī JuraPodnieka studijā tapis dokumentāls stāsts par konkrētā reģiona -Daugavgrīvas un Buļļu salas - dabas vērtībām un LatvijasUniversitātes biologu darbu to glābšanā - Kaspara Gobas filma Zaļāpilsēta. Būvdetaļu vācēji Bolderājas "iedzimtais" Volodja,profesionāls restaurators, un viņa Valmieras pusē uzaugusī sieva,kam ir pedagoģes izglītība, atzīst, ka ir noguruši no pasauleslāpīšanas un valsts institūciju uzraudzīšanas un labprāt nodotoslietām, ar kurām var nopelnīt naudu un atjaunot savu ugunsgrēkānodegušo māju. Tas nav īsti veicies, bet abu maizes darbs pašlaikir saistīts ar būvniecību. Jakušonoki restauratoru grupas Tradimapaspārnē veido interneta mājas lapu www.restauracija.lv jebBūvdetaļu krātuvi. Tur tiks apkopotas ziņas par vēsturisku celtņu -bieži vien jau nojauktu koka māju - elementiem: kur un kā varatrast konkrētas durvis, logu āķīšus, logus ar pūstajiem stikliem,noteikta veida dakstiņus vai kādu citu lietu, kam nav vietas muzejukrātuvēs, bet kuras būtu pelnījušas saglabāšanu vai varētu kļūt parparaugu restauratoriem un amatniekiem. "Mums bieži vien pārmet, kamūsu cīņa pret termināli ir destruktīva - pilsētai taču irvajadzīga attīstība! Būvdetaļu projekts rada līdzsvaru. Taspatiešām ir labais darbs," smaida Sandra. "Situācija bijanobriedusi jau pirms gadiem pieciem, kad šādas lietas masveidāizsvieda atkritumos un kad daudzi tās burtiski izvilka nokonteineriem. Ir cilvēki, kas būvdetaļas vākuši un glabājušišķūnīšos, taču par tām neviens nav zinājis. Katalogā tās varēsapskatīt arī citi. Pēc vērtnēm, piemēram, varēs noteikt, kura laikaposma logi ir viņu mājā. Varēs uzzināt dažādus detaļu nosaukumus.Piemēram, sandriks ir jumta daļa - tāpat kā lietusdēlis. Dažiem patvārds "dzega" liekas jocīgs!""Vai Bolderājas koka apbūve pati navkā viens liels būvdetaļu katalogs?" iesaucos. "Ceru, ka ne," atbildSandra, un es apzinos, ka visu neesmu līdz galam sapratusi. "Mūsukatalogā visbiežāk nonāk lietas, kas jau bijušas ceļā uz izgāztuvi.Bolderājas mājas ir jāsaglabā. To detaļām jāpaliek turpat!"