Plūstošā laika izjūta

.. šie vārdi pauž ziemeļnieciskās stihijas pat neapzinātu (-āmu) klātbūtni. Stereotipi darbojas. Dabas īpatnības vai ko mēdz dēvēt par vides specifiku nemanāmi iegraužas pasauluztverē. To nesaku es, bet viņš. Apraksta objekts. Vēlāk. «Dabu, ainavu vai nu izjūt, vai ne. Tāpat ir ar instinktiem un prāta pieredzi: katrai kultūrai tie ir dažādi, bet, esmu pārliecināts, šī pieredze ceļo ar mākoņu palīdzību. To vajag mācēt izmantot. Bet nekur nav pamācību, kā to darīt. Nevienam nav jājūtas vainīgam par savām spējām.» Mans Hēga piedzīvojums I Mūsu kontakts bija mirklīgs - Hēgs diemžēl atteica piedalīšanos kādā konferencē, jo viņš devās uz Āfriku. Bet tās dažas frāzes... Vēlāk tās papildināja WWW. Pēters Hēgs ir rakstnieks. Slavens, viens no nedaudzajiem jaunās paaudzes skandināviem, kam talants piešķīris vismaz Eiropas līmeņa popularitātes sertifikātu un drošu izeju grāmatu tirgū visriņķī zemeslodei. Pārkāpt mazo valodu barjeru nemaz nav viegli. (Arī te darbojas kultūršovinistiski stereotipi: ja tu neraksti angliski, tad tevis nemaz nav! Vai uz to pusi.) Nav jāatgādina, ka pasaules vārdu izcilie XX gadsimta klasiķi, vecās kultūras skandināvi iekaroja pamazām un tā īstā slava atnāca jau pēc viņu nāves. Ibsens, Lāgerlēva, Strindbergs, Bliksene... (Varēja būt Rainis). Tagad arī Latvijā vienlaikus ar citiem triviālliteratūras apjūsmotājiem pasaulē pazīst didaktiski filozofiskās prozas «postmoderno bērnišķīguma piemēru» - norvēģu rakstnieku Justeinu Gorderu un viņa paviegli garlaicīgo Sofijas pasauli. Hēgs tomēr ir cita kalibra rakstnieks, kaut gan grāmatu tirgus peļņas ziņā viņi abi ar Gorderu stāv veiksmīgo rakstnieku - miljonāru tuvumā. Un tiek tulkoti visās iespējamās lielajās valodās. (2.bestsellers Vācijā maijā pēc Grišama: Hēga romāns Die Frau und der Appe, bet Gordera jaunākais darbs Durch einen Spiegel, in einem dunkel Wort jau trešo mēnesi grozās ap 10.vietu). Hēga popularitāti noteikti vairos titulētā Billes Augusta jaunākais, Skandināvijā dārgākais - 33 miljonu dolāru budžets - un, daudzuprāt, ne tik veiksmīgais kino - Hēga romāna Smillas jaunkundzes sniega izjūta ekranizējums ar Holivudas anglieti Džūliju Ormondu titullomā. Pēters Hēgs ir dānis. Dīvains un slavens dānis. New York Times izsaucas, ka viņš ir slavenākais dāņu rakstnieks pēc Hansa Kristiana Andersena, recenzējot (un slavējot) anglisko romāna Sieviete un mērkaķis laidumu, autora «veltītu Āfrikas un Tibetas sievietēm». Tamlīdzīgas ekstravagantas piezīmes ir šī jaunā cilvēka garā. Apsolījums Stokholmā tikties vaigu vaigā ar tik strauji uzlēkušo zvaigzni Hēgu šķita īstens saldējums. Sāku rakņāties Tīklā, jo ziņa, ka arī Latvijā ir Hēga fani (tulkotājas Ingas Mežaraupes personā) nebija nonākusi ausīs. Tagad, kad apgāds Atēna latviešu valodā tikko laidis klajā Smillas jaunkundzes sniega izjūtu, vērts atgādināt - tulkojums latviski ir 26.valoda, kurā šis 1992.gadā izdotais romāns, tā gada Dānijas bestsellers, sastopams, un droši vien piepulcēs kādus tūkstošus eksemplāru pie jau esošajiem 3,5 miljoniem, kas pasaulē pārdoti. Tā ka fakts - Hēga literatūra iztirgotā skaita ziņā sen pārspējusi līdz šim dāniski rakstošos, pat pasaku meistaru Andersenu. Hēga piedzīvojums II Aizraujošs un mistisks cilvēks. Viņam ir 39 gadi, kaut gan amerikāņu optimistiskie literatūrkritiķi viņam mēdz veltīt saldus komplimentus: «zēniskais, bērnišķais dānis», «Kītsa un Barišņikova krustojums», «blondais sapņotājs». Dīvaini lasīt tik šarmantus vārdus, taču... Hēgs tiešām ir fantastisks. Viņš izskatās ārkārtīgi jauneklīgs, stiegrains un droši vien vecumā atgādinās tādu spartisku, klasisku, bālu zīdpapīra ādu pārvilktu marmora statuju - blondais bālums izceļ viņa inteliģenci. Par to klīst leģendas. Kā viņš, advokāta un skolotājas dēls, mācījies stingrā, vecmodīgā privātskolā, kurā ticis psiholoģiski spīdzināts. No skolotāju puses, protams (motīvs pazīstams, pats Hēgs to izmantoja 1993.gada romānā Robežpārkāpēji - par trim privātskolas pusaudžu ciešanām, starp tiem viņa zinātāji pazīst pašu Pēteru, kā sauc arī galveno varoni). Ka viņš skolā ieguvis, no vienas puses, respektu pret zināšanām, no otras,- naidu un riebumu pret to nesējiem, kas apspiež katra bērna individuālo ģēniju. Seko dabiska Pētera Hēga izraušanās no standartizētās, kārtīgās augstākās, bet maziņās dāņu sabiedrības dzīves. Viņš vienlīdz azartiski nododas sportam un baletam! Pirms tam gan ieguvis klasisko grādu dāņu literatūrā. Un sāk dejot 20 gadu vecumā. Sporta sasniegumi ir tiešām respektējami, Pēters bijis valsts junioru čempions tādā aristokrātiskā disciplīnā kā paukošana. Arī airēšana un alpīnisms ir viņa stihija. Bet balets... «Es labi zināju, ka Dānijā nemaz nav daudz vīriešu, kas pārvaldītu klasiskā un modernā baleta tehniku līdz pilnībai. Es, protams, mīlu perfekcionismu, man tāds raksturs: ja ko darīt, tad līdz galam perfekti. Tomēr kustība manī nesēdēja iekšā, tā bija izdomāta nodarbošanās, aizraušanās par spīti. Bohēma par spīti, jo jūs zināt, kā uz dejotājiem vīriešiem raugās sabiedrības aprobežotais vairākums,» vēlāk Hēgs atzīst sarunā. Vai bijušas problēmas? «Mani seksuālās identitātes meklējumi bijuši dažādi, jo esmu eksperimentētājs. Tomēr, šķiet, Dānijā nevienu ne ar ko nevar tā pa īstam pārsteigt. Mana sieva un brīnišķīgo divu meitiņu māte ir dejotāja no Kenijas, un viņa, mana sieva Akinja, protams, ir melnā. Varat domāt, ka tā ir mana dzīvesveida ekstravagantākā apoteoze, bet es to saucu vienkāršāk - par mīlestību un absolūtu saprašanos. Tie, kas vēlas saskatīt šo tik dažādo asiņu un etnisko atšķirību eksperimentus, ko es varbūt gribētu izmantot savā rakstniecībā pēc paša pieredzes, man ir jāapbēdina - ne jau viss dzīvē notiek ar prātu. Kaut arī es to vērtēju ļoti, pat pārāk augstu.» Un to saka cilvēks, kas dzīvo Kopenhāgenā askētiskā trīsistabu dzīvoklī. Bez televizora, radio, telefona, datora. «Daudziem liekas neticami, ka es rakstu ar roku, bet man ir ārkārtīgi svarīgs rokas un papīra fiziskais kontakts, tajā ir tik enerģētiska, pat seksuāla, nu, vismaz jutekliska kontakta sajūta. Taču cilvēki tam netic. Savu pirmo grāmatu es nosapņoju 26 gadu vecumā Zviedrijā, laivu brauciena laikā. Es pēkšņi sapratu, ka rakstīšu. Mājās es ieslēdzos Kopenhāgenas bibliotēkā, lai it kā strādātu pie disertācijas, bet katru dienu gāju tur kā uz darbu un rakstīju grāmatu, savu romānu.» 1988. gadā tas iznāk - postmoderna, romantiska kompozīcija Dāņu sapņu vēsture. Tagad, kad agrīnais dabs tulkots angliski, pētnieki var vilkt paralēles ar Ginteru Grasu un Gabrjelu Garsiju Markesu (abu daiļrades miksli), saskatīt fantastikas, romantiskas pasakas un postmodernās literatūras tendences, bet Pēters ir lakonisks:«Ko jūs gribat no pirmā mīlestības bērna? Tas ir tik dabisks, un es to mīlu, neraugoties uz kļūdām, ko tagad tur redzu. Bet pieredze bieži vien ir mūsu ļaunākais ienaidnieks. Ja pārcenšas.» 1992.gadā iznāk Smillas jaunkundzes sniega izjūta - grāmata - aizraujošs detektīvs, kurā Hēgs pielieto savas enciklopēdiskās zināšanas par mazo tautu (konkrēti: inuītu) kultūrām, apvienojot to ar moderna cilvēka pasaules izjūtu, tehnoloģiju pielietojamību, visām tām civilizācijas izraisītajām fobijām, kas var pārsteigt katru. Romāns, kuru vienkārši vērts izlasīt. Bez komentāriem. Kriminālā satura un filozofisko līdzību, nojausmu pirmatklājēju prieks lai jums tiek pašiem! «Mani iepriecina fakts, ka Bille Augusts uzņēmis filmu, kaut gan es atteicos rakstīt scenāriju, jo maz zinu kino. Man gan atsūtīja scenārija pēdējo variantu, bet es to aizmirsu izlasīt, tā ka par filmu neko nezinu. Katram jādara savs darbs», viņš smaida tik noslēpumaini, ka nevar saprast, ko šis jaukais cilvēks īsti domā. Bet viņa personības valdzinājums ir milzīgs. To atzīst visi, kas nonāk saskarsmē ar viņu. 1996.gadā izdots romāns Sieviete un mērkaķis, moderna pasaka, I Mozus grāmatas, Lēdijas Čaterlijas mīļākā un National Geographic krustojums, kuram autora talants piešķir oriģinalitātes baudījumu. Dānijas valdība piešķīrusi Pēteram Hēgam mūža stipendiju, atzīstot, ka viņš ir valsts nozīmes talants, tātad ieguldītā nauda ir viņa spēju reāls novērtējums. u *Paldies Hēga draugam Karinai Porčelli par nesavtīgu palīdzību raksta tapšanā