Policija meklē vēl vienu slepkavības ieroci

Kā zināms, sestdien pie Mūrnieku mājām, kas atrodas aptuveni 10 km no Iecavas, J.Čubarovs ar diviem šaujamieročiem nogalināja piecus vīriešus un divas sievietes, kas novāca kartupeļus, bet vienu talcinieku ievainoja. Pēc nozieguma J.Čubarovs bija iegājis mežā un izdarījis pašnāvību nošaujoties. Bauskas rajona policijas nodaļas priekšnieks Aleksandrs Matvejevs Dienai pastāstīja, ka J.Čubarova pašnāvības vietā - purvainā mežā ap 5 km no Mūrnieku mājām - atrasti divi šaujamieroči - divstobru medību bisi, t.s. Belka, un vītņstobra medību karabīne, ar kuru vīrietis izdarījis pašnāvību. A.Matvejevs teica, ka slepkavībā J.Čubarovs izmantojis vēl kādu medību bisi, kuras patronu čaulītes atrastas uz lauka. Par slepkavību ierosinātā krimināllieta jau ir nodota prokuratūrai. Tiesa gan, prokurors Antons Filipenoks pirmdien Dienai paskaidroja, ka viņš esot pārāk aizņemts - neesot paguvis paēst ne brokastis, ne pusdienas, tāpēc nevēlējās informēt par izmeklēšanas gaitu. Līdz ar to Dienas rīcībā nav precīzas informācijas par notikumu gaitu traģiskajā sestdienā. Labākais kaimiņš, atsaucīgs, sabiedrisks un izpalīdzīgs cilvēks, kura pastrādātais noziegums visus šokējis - tā par Juriju Čubarovu, kas Iecavas apkaimē tiek saukts par Juri, izteicās viņa kaimiņi. Līdz ar to arvien mīklaināks kļūst jautājums, kāpēc 47 gadus vecais vīrietis nogalināja septiņus cilvēkus - arī savus kaimiņus. Prāta aptumsums, atriebība vai izmisuša cilvēka tikpat izmisusi rīcība? Lai kādi arī būtu izmeklēšanas rezultāti, visticamāk, šā nozieguma patiesos motīvus nekad un nevienam neizdosies uzzināt. Iespējams, šīs traģēdijas sākums ir meklējams pirms vairākiem gadu desmitiem. Kā stāsta Ilze Briģe, kas J.Čubarovu pazina kopš 1990.gada un kuras mājas Lācīši atrodas pārsimt metru attālumā no J.Čubarova mājām, viņš Mūrniekus nopircis pirms 21 gada. Deviņdesmito gadu sākumā zemi, uz kura atradušies Mūrnieki, savā īpašumā atguvusi Koškinu ģimene no Iecavas. Tad arī sākušies pirmie konflikti starp J.Čubarovu un Koškiniem. «Viņi burtiski to Juri ēda ārā no šejienes,» saka I.Briģe. Īpaši agresīvi noskaņota bijusi viena no Koškinu ģimenes loceklēm Poļina Skrastīte, kura sestdien gāja bojā: «Viņa nāca ar saucienu uz lūpām: «Es tevi izdedzināšu, šeit tu nedzīvosi, un tavas bites es noindēšu!». (..) Viņa bija tā, kas savu ģimeni aizlaida.» Savukārt viens no J.Čubarova labākajiem draugiem Vilnis Ulmanis no Zemgaļiem saka, ka «tur jau starp viņiem karš pa- stāvēja no paša sākuma». Šā gada aprīlī Mūrnieki tiešām nodega, un J.Čubarovs pārcēlās uz dzīvi nelielā vagoniņā. Lai gan policija saka, ka ugunsgrēks bija izcēlies pārkurinātas krāsns dēļ, Jurijs uzskatījis, ka māja ir nodedzināta. «Māja nevarēja nodegt ne no elektrības, ne no dūmeņa - tā iespēja ir izslēgta,» saka I.Briģe. «Krāsnis viņš nekurināja desmit gadus.» J.Čubarovs mājā esot dzīvojis viens - sieva un divas meitas mitinājušās Rīgā, tāpēc viņš apsildījis tikai vienu istabu. «Viņš bija profesionāls elektriķis un šajā rajonā visu pārzināja perfekti.» «Kā kaimiņš viņš vispār bija kolosāls. Ļoti labsirdīgs un ļoti taisns cilvēks,» - tā I.Briģe. Piemēram, būdams labs mednieks, kas medījis arī Sibīrijā, viņš neesot varējis ciest malu medniekus, kas nošautos dzīvniekus pametuši mežā. Savukārt V.Ulmanis saka, ka miermīlīgāku cilvēku par Juri nevarot atrast: «Viņš bija ļoti sabiedrisks cilvēks, ļoti jautrs. Mēs visi gājām pie viņa svinēt Jāņus. Pie viņa varēja aiziet jebkurā diennakts laikā. (..) Šeit nav neviena cilvēka, kuram viņš nebūtu palīdzējis. (..) Tas, protams, neattaisno to, ko viņš izdarījis.» Līdzīgās domās ir arī 1969.gadā dzimušais Guntars Grīva, kas, pieslēgts pie sistēmām, pašlaik atrodas Bauskas slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā. J.Čubarovs viņa virzienā raidījis vairākus šāvienus, no kuriem trīs jauno vīrieti ievainojuši. Taču lodes būšot iespējams izoperēt tikai pēc tam, kad sadzīs sestdien operētās plaušas. Sestdien Guntars, kurš dzīvo netālu no Mūrniekiem, gājis palīgos Koškiniem rakt kartupeļus. Pēc pusdienām visi 11 cilvēki bariņā gājuši uz lauku, kad ar Ņivu atbraucis J.Čubarovs, izkāpis no auto, atvēris bagāžnieku un izņēmis no tā šaujamo. Neko daudz viņš neesot teicis, laikam: - «Nu ko, satikāmies» vai arī kaut ko līdzīgu. Tad viņš sācis šaut. Kad Guntars ticis ievainots, viņš nokritis zemē, taču samaņu neesot zaudējis - gulējis, lai šāvējs domātu, ka Guntars ir miris. Kad J.Čubarovs aizbraucis, Guntars mēģinājis ierāpot grāvī, kurā jau bija paspējuši noslēpties Guntara māsas vīrs un jauns puisis. Ievainotais Dienai ieteica sameklēt viņa māsu Viju un viņas vīru, kas varēšot kaut ko vairāk pastāstīt. Taču pirmdien Dienai Viju atrast neizdevās. Kādās mājās, uz kurām viņa esot aizbraukusi, viena sieviete teica, ka Vija slēpjoties. Sieviete bija pazinusi J.Čubarovu, taču nevēlējās neko teikt, piebilstot: «Šitais ir tukšais. Brauciet tālāk.»