Politisks, nevis juridisks jautājums

Tieši politiskais, vēsturiskais un morālais aspekts esot smagākais svaru kauss, samērojot to ar likumprojektā pamanītajām juridiskajām nepilnībām, uzsver Dienas uzrunātie eksperti. "Latvijas valstij nav nekāda sakara ar to, ko nacisti atņēma, taču jūsu rokās tagad ir nonācis tas, ko citi nozaguši. Kamēr tam nebūs rasts risinājums, vienmēr radīsies morālas dabas jautājumi," tā īsumā strīdīgā likumprojekta būtību skaidro viens no Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes vadītājiem Vitālijs Gotlibs. Kara laikā gāja bojā lielākā daļa Latvijā dzīvojušo ebreju. Tādēļ, Latvijai atgūstot neatkarību, viņu īpašumi palika valstij, uz tiem neattiecās ne denacionalizācijas, ne reliģisko organizāciju īpašumu likums. Studentus nepadzīšot Jautājums par holokaustā bojā gājušo īpašumu kompensēšanu un restitūciju pēc aukstā kara beigām bijis aktuāls visā Eiropā, tādēļ arī Latvijā pirms trim gadiem sākās darbs pie šī likuma, uzsver premjers Aigars Kalvītis (TP). Ilgi ticis diskutēts, kas un kā aplēšams. Izlemts izmaksāt atlīdzību par 283 valsts īpašumā esošiem, ebrejiem piederējušiem nekustamajiem īpašumiem. Atlīdzības summa - gandrīz 32 miljoni latu, kas aprēķināta, ņemot vērā šo īpašumu kadastra vērtību 2005.gada beigās. Ja tiktu prasīts atlīdzināt pēc to tirgus vērtības, valstij maksājamā summa sasniegtu ap 450 miljonu latu. Tādēļ, kā uzsver gan valdības, gan kopienas pārstāvji, 32 miljoni, ko plānots izmaksāt 10 gados, ir kompromiss. Latvijas gadījumā tiek runāts tikai par nekustamo īpašumu, kas pašlaik pieder valstij, nevis atrodas privātīpašumā. Kopiena noraida sabiedrībā izskanējušās bažas, ka, atgūstot 14 bijušās sinagogas vai sabiedriskas nozīmes ēkas, no tām tiks padzīti to pašreizējie iemītnieki. Piemēram, Liepājā, kur kopienai plānots atdot Pedagoģiskās akadēmijas telpas, tā tikai vēlas rast vietu savai sabiedriskajai darbībai un muzejam, nevis padzīt studentus. Juridiski pretrunīgs likums Tiesa, lielākas diskusijas raisa tas, vai šis projekts ir juridiski precīzs. Tiek jautāts, vai Latvijas ebreju draudžu un kopienu padome ir tiesiska mantiniece tām pirmskara organizācijām un personām, kam piederēja īpašumi, par kuriem tiek prasīta atlīdzība. Likumprojekta izstrādē iesaistītie atzīst, ka šo pretrunu nav izdevies juridiski atrisināt. Taču politiskā līmenī nevienam nav šaubu, ka šodienas ebreju kopiena uzskatāma par pirmskara priekšteču mantinieci, saka Aigars Štokenbergs (TP), kurš savulaik kā premjera padomnieks piedalījās likumprojekta tapšanā. V.Gotlibs uzsver - padome apvieno 13 ebreju organizācijas, bet pārējās sešas Latvijā darbojošās devušas rakstiskas pilnvaras. Cita pretruna esot tā, ka līdz šim nav bijis prakses atlīdzināt vai atdot īpašumu, kuram nav mantinieku. Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, kurš arī bija likumprojekta darba grupā, uzsver, ka šis nav standarta risinājums. "Risinājums, ko izdevās izveidot, ir atbilstošs teorētiskajai vajadzībai, raugoties uz to no vēsturiskā viedokļa," saka M.Bičevskis. "Mēs pieņēmām pēc būtības politisku lēmumu - vai tas ir vajadzīgs valstij. Argumenti, kas bija darba grupas rīcībā, šai ziņā bija pārliecinoši," saka A.Štokenbergs. Uzmana ārvalstu partneri Tikmēr vairāki Dienas uzrunātie avoti uzsver, ka šī likumprojekta pieņemšanai rūpīgi seko līdzi Latvijas partneri rietumos. "Mēs neesam vientuļa valsts uz pasaules kartes, mums ir noteikta vieta un loma attiecībās ar draudzīgajām valstīm," saka A.Štokenbergs. Latvija no starptautiskās sabiedrības arī saņēmusi apliecinājumus, ka šis "jautājums uz visiem laikiem būtu atrisināts". Tas ir, saņemot šo atlīdzību, ebreji atteiktos no tālāku pretenziju izvirzīšanas Latvijai. A.Štokenbergs nesaka, no kā šie apliecinājumi saņemti. Taču, kā zināms, viena no aktīvākajām kompensāciju izmaksu lobētājām ir ASV. Atlīdzina visā Eiropā Holokausta kompensāciju jautājums jo īpaši aktuāls visā Eiropā kļuva 90.gadu vidū, kad medijus pārpludināja ziņas par virknes valstu īpašumā esošiem holokausta upuru īpašumiem. Daudzās rietumvalstīs - Austrijā, Beļģijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Spānijā, Zviedrijā, Šveicē, Lielbritānijā, ASV - izveidoja īpašas komisijas, kas pētīja šos jautājumus. Vēstures izvērtēšana sākās arī Centrāleiropā un Austrumeiropā, kur starptautiskās organizācijas un vietējās ebreju kopienas rosināja likumus par zudušo īpašumu kompensēšanu. Sarunas turpinās ar Baltijas valstīm, Rumāniju un Poliju. Sarežģītā situācijā atrodas Lietuva, kurai izvirzīto prasību apjoms sasniedzis miljardu dolāru, jo liela daļa Viļņas pirms kara piederēja ebrejiem, stāsta vēsturnieks Aivars Stranga. Tāpat, atšķirībā no Latvijas, kur iniciatīvu uzņēmusies vietējā kopiena, Lietuvā kompensāciju aplēšanā iesaistījušās starptautiskas ebreju organizācijas. Tās, kā stāsta vairāki avoti, kuri nemin vārdu, nemēdz aprobežoties par pārdesmit miljonu prasīšanu. Kompensācijas holokaustā cietušajiem Šveices bankas un ebreju organizāciju pārstāvji 1998.gadā vienojās, ka tās izmaksās 1,25 miljardus dolāru par holokaustā cietušo noguldījumiem Norvēģija piešķīra 60 miljonu dolāru kompensāciju vietējai ebreju kopienai Čehijas valdība 2000.gadā pārskaitīja 300 miljonus čehu kronu īpašā holokausta upuru fondā Ungārijas ebreju kopiena un šīs valsts valdība vienojušās par īpašu kompensāciju sistēmu, kas paredz regulāru naudas summu izmaksu Slovākijas valdība un vietējā ebreju kopiena vienojušās par 850 miljonu Slovākijas kronu kompensāciju, ko izmaksās 10 gados Bulgārijā nolemts nodot visu ebreju kopienas īpašumu šīs valsts ebreju kopienas Shalom rīcībā. Līdz šim šis process vēl nav pabeigts Lietuvā izveidota īpaša komisija, kam bija jāizstrādā kompensācijas mehānisms, pagaidām galīgā vienošanās nav panākta Polijas valdība un vietējā ebreju kopiena vienojušās par nepieciešamību sākt restitūcijas procesus, taču konkrētas vienošanās vēl nav Daudzas Eiropas valstis ne vien izmaksājušas kompensācijas, bet arī atdevušas nacistu nolaupītos mākslas darbus un citas vērtības to likumīgajiem īpašniekiem, pārsvarā ebrejiem Virkne Eiropas kompāniju, kas kara laikā izmantoja "vergu darbu" vai guva citādu labumu, izmaksājušas kompensācijas holokausta upuriem Vācija rietumvalstīs dzīvojošajiem holokausta upuriem pēc Otrā pasaules kara izmaksājusi kompensācijās vairāk nekā 33,9 miljardus latu Plānotās kompensācijas Latvijas ebreju kopienai 10 gados plānots izmaksāt gandrīz 32 miljonus latu. Tā ir kompensācija par 283 nekustamajiem īpašumiem, kas piederējuši ebrejiem, bet tagad atrodas valsts, pašvaldību vai privātīpašumā Ebrejiem tiks atdotas 14 ēkas (atrodas valsts vai pašvaldības īpašumā): - sinagoga Jūrmalā, Kļavu ielā 13 (pašlaik - pašvaldības īpašums) - sinagoga Kandavā, Lielā ielā 31 (pašlaik - kinoteātris) - sinagoga Kuldīgā, 1905.gada ielā 6 (pašlaik - kinoteātris, mūzikas skola) - ebreju slimnīca Liepājā, Bāriņu ielā 11 (pašlaik - zobārstniecības poliklīnika) - ebreju skolas (2 ēkas) Liepājā, Kuršu ielā 10 un Kūrmājas prospektā 13 (pašlaik - Liepājas Pedagoģijas akadēmija) - Ebreju izglītības biedrība Rīgā, Abrenes ielā 2 (pašlaik - Rīgas dzelzceļnieku skola) - reliģiskā skola, bērnudārzs Rīgā, E.Birznieka-Upīša ielā 12 (valsts īpašums) - ebreju bērnudārzs patversme Rīgā, E.Birznieka-Upīša ielā 4 (Rīgas Jauno tehniķu klubs) - ebreju kapsēta Rīgā, Lizuma ielā - ebreju sieviešu slimnīca Rīgā, Ludzas 25 (neizmantojams īpašums) - ebreju nespējnieku patversme Rīgā, Pērnavas ielā 70 (Labklājības ministrijas īpašums) - ebreju sabiedriskais nams Rīgā, Skolas ielā 6 (pašlaik Rīgas ebreju kopiena, nama nodošanu tai noteicis jau atsevišķs likums) - ebreju ģimnāzija Ventspilī, Užavas ielā 8 (pašvaldības īpašums) Likumprojekts par atbalstu Latvijas ebreju kopienai Likuma mērķis ir sniegt materiālu atbalstu Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām vēsturisko netaisnīgo seku novēršanai, kas radušās ebreju kopienai nacistiskās Vācijas veiktā holokausta un padomju okupācijas režīma darbības rezultātā LR teritorijā Atbalsts izlietojams ebreju kultūras mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai, ebreju kopienas attīstībai, kultūras, izglītības un citu sabiedrisko pasākumu finansēšanai, sociālās palīdzības nodrošināšanai ebreju kopienas mazturīgajiem locekļiem un holokausta upuriem, holokausta upuru piemiņas pasākumu organizēšanai Atbalstu aizliegts izmantot saimnieciskās darbības īstenošanai, kuras mērķis ir gūt peļņu Ar šo likumu nekustamo īpašumu nodošana ebreju kopienai ir galīga (...) Biedrība atbild par jebkādām turpmākām trešo personu prasībām pret LR par (..) noteikto nekustamo īpašumu nodošanu Ebreju kopiena Latvijā 1940.gadā Latvijā dzīvoja vairāk nekā 90 000 ebreju, 70 000 kara laikā tika noslepkavoti, pašlaik Latvijā dzīvo ap 10 600 ebreju 1930.gadu beigās Latvijā darbojās 72 sinagogas, 136 lūgšanu nami Šajā laikā Latvijā darbojās 65 ebreju preses izdevumi, 15 politiskās partijas, 153 sabiedriskās organizācijas (piemēram, Ebreju strādnieku teātris, Sporta klubs, Rīgas ebreju sieviešu palīdzības biedrība utt) Avots: Latvijas ebreju draudžu un kopienu padome, The Holocaust Encyclopedia, Dienas arhīvs Kādēļ šis likumprojekts ir svarīgs? Agris Repšs, advokātu birojs Sorainen, piedalījās projekta tapšanā: Var uz šo likumprojektu skatīties no saltas jurisprudences viedokļa. Taču mēs nevaram vadīties tikai pēc citiem principiem, mums jāņem vērā arī sociālā realitāte. Likuma mērķis ir mazināt vēsturisko netaisnīgumu, tās sekas, ko nenovērš tradicionālās mantošanas tiesības un denacionalizācijas likums. Tas būtu labās gribas žests, ja valsts sniegtu finansiālu atbalstu ebreju kopienai. No starptautisko publisko tiesību viedokļa Latvijai nemaz nav iespējams uzņemties vainu par holokaustu. Šajā laikā Latvija bija okupēta, ja kāds ir vainojams, tad totalitārās lielvaras. Arkādijs Suharenko, Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes vadītājs: Mēs sev nevēlamies neko vairāk par to, kas ir citiem Latvijas iedzīvotājiem. Denacionalizācijas likums un likums par reliģisko īpašumu atgriešanu neļāva atgūt lielu daļu ebreju īpašumu, jo viņi bija gājuši bojā holokaustā. Šis likums mums nedod privilēģijas, bet pielīdzina pārējiem. Ebreji un čigāni bija vienīgie, kas tika iznīcināti pēc nacionālas pazīmes. Latvijas valsts ir kļuvusi par ebreju īpašumu turētāju, tādēļ no morāles viedokļa būtu pareizi, ja tā kompensētu ebrejiem šos zaudējumus. No tā iegūs arī valsts, jo visi šie īpašumi tai turpmāk piederēs pavisam legāli. Tas, kā Latvija šo jautājumu risinās, zināmā mērā tai būs lakmusa papīrs.