Prasa kvalitāti tūrisma izglītībā

Arī ārvalstu tirgum "Mūsu augstskolu ir pabeiguši vairāk nekā 600 jauniešu, un liela daļa no viņiem, izglītojušies Latvijā, pastrādājuši praksēs ārvalstīs un redzēdami, kāds ir atalgojums un iespējas tur, neatgriežas. Viņi pietiekami labi kotējas savās prakses vietās un bieži vien saņem uzaicinājumu pēc prakses beigām turpināt darbu," stāsta biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāne Zinaīda Melbārde. Augstskolas absolventi patlaban strādā dažādās valstīs: Vācijā, Šveicē, Austrijā, arī Grieķijā un ASV. Tas, ja jaunieši ārvalstīs pastrādātu dažus gadus un ar jaunām zināšanām atgrieztos Latvijā, viņasprāt, nebūtu vērtējams negatīvi. Tomēr tam nav nekādu garantiju, un pagaidām Latvijas izglītības sistēma sagatavo speciālistus ne tikai pašmāju, bet savā ziņā arī ārvalstu tirgum. Viesnīcas Hotel de Rome direktore, Turības lektore Margarita Platace uzver, ka viesnīca uzņem arī ārvalstu praktikantus, kuri Latvijā strādā no trim līdz pieciem mēnešiem. "Pagājušā gadā bija vācieši - ar īstu, smalku vācu skolu. Pieredzes ziņā tas visam kolektīvam nāca par labu. Tomēr, kad, praksei beidzoties, viņi uzzināja, par kādām algām būtu jāstrādā, tas viņus, protams, neapmierināja," stāsta M.Platace. Tūrisma ekspertu pieredze liecina, ka visvairāk ārvalstīs tiek "zaudētas" tieši daiļā dzimuma pārstāves, kas tur apprecas un paliek dzīvot. Ja, piemēram, uz Vāciju aizbrauc strādāt 60 absolventes, Latvijā atgriežas tikai dažas. Jāņem vērā arī fakts - ja Latvijā tūrisma speciālisti tiek sagatavoti vadītāja līmenim, ārvalstīs viņi bieži vien strādā zemāka līmeņa darbu - tiesa, par lielāku atalgojumu nekā dzimtenē. Jāmāca vēlreiz Biznesa augstskolas Turība tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadības studiju programma ir vienīgā Baltijā, kam piešķirta Pasaules tūrisma organizācijas (PTO) akreditācija - TedQual sertifikāts. Tas apliecina starptautiskajā mērogā atzītu izglītības un mācību kvalitāti tūrisma un viesmīlības nozarē. Tūrisma izglītību Latvijā piedāvā ļoti daudz izglītības iestāžu, to vidū arī neakreditētas, kas nenodrošina pietiekamu izglītības kvalitāti. Jauniešu vēlme studēt tūrisma un viesmīlības nozarē ir ļoti liela. "Ir akreditētas mācību iestādes, ir tādas, kam vispār nav tiesību mācīt, ir dažādi kursi - faktiski tūrisma speciālistus gatavo visi, kam nav slinkums. Tomēr šī kvantitāte neatbilst kvalitātei - netrūkst cilvēku, kurus darba tirgus viņu virspusējo zināšanu dēļ neņem pretī," atzīst Latvijas Tūrisma aģentu asociācijas izpilddirektore Astrīda Trupavniece. Viņa teic, ka darba devēji ir spiesti dažādu augstskolu absolventus, kam būtu jānāk tirgū kā gataviem speciālistiem, izglītot un apmācīt paši saviem spēkiem, lai viņi varētu pildīt darbu, ko no viņiem gaida. Vēl kritiskāks savā attieksmē ir asociācijas viceprezidents, firmas Averoja direktors Kaspars Apse. Viņš atzīst, ka kvantitatīvi vidējo mācību iestāžu un augstskolu beidzēju ir daudz, bet reāli nav, kas strādā, un vakances stāv brīvas. Šādā situācijā darba devējiem nekas cits neatliek kā pārvilināšanas un pārpirkšanas taktika, lai iegūtu savam uzņēmumam labu un profesionālu darbinieku. Latvijā ir ap 48 vidējo un augstāko mācību iestāžu, kas sagatavo tūrisma un viesmīlības speciālistus, tomēr darba devēji uzskata, ka būtu jāveicina tieši izglītības kvalitāte. Ir nepieciešami dažādu līmeņu profesionāļi, tāpēc tūrisma eksperti pieļauj, ka ne visiem obligāti būtu jābūt ar augstāko izglītību - atsevišķām vakancēm pilnīgi pietiktu ar kvalitatīvu, uz praksi orientētu profesionālo izglītību. Pagaidām bieži vien studenti ir apguvuši sadrumstalotas un pārāk vispārīgas zināšanas. Rezultātā darba devējam viņi jāapmāca atbilstīgi konkrētās vakances prasībām. "Firmu vadītāji brīvprātīgi prakses laikā lasa lekcijas un apmāca viņus. Lai cik paradoksāli būtu, studentiem katra šī lekcija nāk kā pārsteigums - viņi neko tādu iepriekš nav zinājuši," apliecina K.Apse. Nozares speciālisti uzsver nepieciešamību pēc vienotām mācību grāmatām, jo pagaidām katra mācību iestāde sagatavo speciālistus pēc saviem ieskatiem un savām programmām. Turpmākajā izglītības attīstībā vajadzīgi vienoti standarti, lai nerastos paradoksālas situācijas, ka absolventi no reģionālajām augstskolām ir mācījušies kaut ko citu nekā rīdzinieki un otrādi. *** Ieteikumi Topošajiem tūrisma un viesmīlības nozaru studentiem: - Pārliecināties, ka piedāvātā programma augstskolā vai vidējā mācību iestāde ir akreditēta (www.aiknc.lv; www.izm.gov.lv). Ja tā nebūs akreditēta, zaudēsiet gan laiku, gan naudu - darba devēji šādas zināšanas neakceptē - Izvēloties programmu, ieteicams konsultēties ar nozaru profesionālajām asociācijām un pieredzējušiem darba devējiem - Īpaši uzmanīgi attiekties pret dažādiem kursiem, par to kvalitāti un atļaujām tos rīkot konsultēties ar Izglītības un zinātnes ministrijas speciālistiem (www.izm.gov.lv) - Pārliecināties, vai konkrētā mācību iestāde piedāvā prakses iespējas un kādos uzņēmumos tā tiek organizēta - Ieteicams pavaicāt par studiju un darba pieredzi iepriekšējo gadu absolventiem