Premjera tēvs, klasisks zinātnieks

jūlija, vēl iepriekšējā premjera V.Krištopana laikā. Apbalvotie vairs nevar saņemt Zinātņu akadēmijas finansētus grantus, tomēr galīgi malā noiet profesors Šķēle vēl negrasās. Viņš vēlas turpināt darbu kā grantu vadītāja konsultants, strādājot bez atlīdzības. Par politiku nerunā Kolēģi Lauksaimniecības universitātē profesoru Arnoldu Šķēli raksturo kā kautrīgu, klusu, gudru, palēnu cilvēku, strādīgu zinātnieku, kam vairāk par visu rūp viņa darbs un ģimene. «Laikam neprotu strādāt, diena vienmēr darbā iznāk gara,» saka pats profesors. Viņš nekad skaļi neafišē, ka ir premjera tēvs, šķiet, viņš pat cieš no dēla popularitātes, jo ne katrreiz tā ir viegla un patīkama. Ar kolēģiem vairāk runā par darbu un augstskolu. Arī citi kolēģi atceras viņa saistību ar premjeru tikai tad, ja presē parādās kaut kas aplams, godu aizskarošs, kā gadījumā ar dēlu Edgaru, ko nepamatoti apvainoja G-24 kredītu izsaimniekošanā, un tad viņi prasa, vai tas ir tiesa, ko raksta. A.Šķēles zinātnieka pūrā ir zinātņu kandidāta disertācija par ūdens sildīšanu lielfermās ar elektrību, - tai tolaik praksē bijusi liela piekrišana. Pēc tam viņu uzaicināja strādāt Lauksaimniecības akadēmijā par mācībspēku. Paplašinot iesākto tematu, A.Šķēle kopā ar citiem speciālistiem izstrādājis zinātnisko darbu par sivēnu apsildīšanu ar īpašām lampām, par apsildāmām grīdām fermās. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņam, tāpat kā citiem Latvijas zinātniekiem, pavērās vārti uz Eiropu. Viņu aicināja piedalīties zinātnieku forumos Ungārijā, Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Baltijas valstīs. Paralēli zinātniskajam darbam visu laiku strādājis ar studentiem, pēdējos gados vadījis grantus. Viņa vadībā izstrādātas 3 zinātņu kandidāta disertācijas, un ir iestrādes nākamajām. Profesors labprāt nododas sabiedriskam darbam - tas saistīts ar aktivitātēm Enerģijas patērētāju komitejā, Bioenerģijas asociācijas valdē, Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijā, kur viņš ir eksperts zinātnisko grādu piešķiršanā. «Man prieks, ka tagadējie studenti grib mācīties,» saka A.Šķēle. «Tomēr es redzu arī to, ka zināšanu līmenis vidusskolās ir krities. Mācību priekšmetu izvēle skolēniem nav nākusi par labu, jo izrādās, ka viens nav apguvis ķīmiju, otrs nav mācījies fiziku, un tas viss tomēr ir vajadzīgs. Pareizāk būtu, ja visiem skolēniem būtu jāapgūst kāds noteikt zināšanu apjoms visos mācību priekšmetos, bet dažos varētu mācīties padziļināti.» Šķēle tēvs atbalsta dēla Šķēles centienus sakārtot augstākās izglītības finansēšanu valstī. Savā universitātē viņš redz, ka ir daudz studentu, sevišķi no lauku skolām nākušie, kas nevar saņemt stipendiju tikai tāpēc, ka skolotāji varbūt bijuši pārlieku stingri, novērtējot viņu zināšanas. Viņš uzskata, ka visiem studentiem jādod vienādas iespējas studēt, un to var panākt ar pareizu studiju finansēšanu. Dēli pabalsta tēvu Pie valsts profesora algas A.Šķēle nav ticis, kaut viņa mūža ieguldījums būtu tam pilnīgi atbilstošs. Iemesls vienkāršs - vecuma ierobežojums. Tomēr arī ar nelielo zinātnieka atalgojumu profesors varējis doties uz zinātniskām konferencēm ārzemēs, jo viņa dēli šādās reizēs tēvu materiāli pabalstījuši. Šķēle seniors ir apmierināts ar savu ģimeni, abiem dēliem, vedeklām un astoņiem mazbērniem, kas tiekot audzināti darbā, tāpat kā viņš kopā ar savu dzīvesbiedri Pudenciju bija audzinājuši savus abus dēlus. «Es izprotu dēlu problēmas, un viņi izprot manas problēmas,» saka profesors. Tomēr satikties iznākot reti, sevišķi aizņemts darbos esot Andris. Laikā, kad viņš nebija premjers, vismaz sazvanīties izdevies biežāk, taču tagad - tikai vēlos vakaros. Nekādas tiešās sakaru līnijas ar Andri viņiem neesot. Tēvs uzskata, ka darba laikā ar savām personīgām lietām dēlu traucēt nevar. Pašlaik profesors ar savu kundzi dzīvo Jelgavā četristabu dzīvoklī, ko saņēma pirms daudziem gadiem pēc kandidāta disertācijas aizstāvēšanas, kad abi ar sievu skaitījās perspektīvi akadēmijas kadri. Tā ir tā pati slavenā māja, kas kādreiz uzsprāga gāzes avārijā, taču viņu mājokli šī nelaime neskāra - tas noticis ēkas otrā galā. Dēli viņus aicinot dzīvot pie sevis, taču abi ar sievu esot nolēmuši tikmēr, kamēr viņi ir divi, palikt tepat Jelgavā. Ne viņš, ne kundze pagaidām nevēlas šķirties arī no sava mazā dārziņa, kas atrodas ārpilsētā universitātes dārzkopības sabiedrībā. Tomēr, kā teica profesors, veselība vairs nav tāda, lai strādātu ar pilnu sparu, - šogad jau trīs reizes sabijis slimnīcā un ticis pat operēts. Arnoldam dārzā aug dālijas, kas šogad ar viņa slimošanu nedaudz paputējušas, bet Pudencijas aizraušanās ir narcises. Savs labums varētu būt arī no aiziešanas pensijā - tad vairāk laika paliktu teātra un citu kultūras būšanu apmeklējumiem.