Pret papelēm ar zāģi un saprātu

«Tā tas gluži nav. Papeles Latvijā parādījās jau pagājušā gadsimta beigās muižu parkos. Piemēram, Skrīveru dendrārijā jau no pagājušā gadsimta aug apmēram 8 dažādas papeļu sugas. Šie koki tika ievesti gan no Rietumeiropas, gan arī no Krievijas. Protams, lielākais papeļu bums tiešām sākās padomju laikos, kad pilsētās tika būvēti jauni kvartāli un tos steidzīgi vajadzēja pārvērst «ziedošos dārzos» - papeles ir ļoti ātraudzīgas, tādēļ tās stādīja vietā un nevietā,» stāsta Mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks, mežzinātņu doktors Jānis Broks. Papeļu hibrīdi kā valsts noslēpums Pavisam pasaulē ir ap 50 papeļu sugu, tās aug gan dienvidu valstīs, gan Sibīrijā, pārciešot pat 40 grādu salu. Savstarpēji krustojoties, ir izveidojušies vairāk nekā 100 papeļu hibrīdu, par kuru iedalījumu botāniķi vēl strīdas. Francijā un Itālijā papeles tiek uzskatītas par sevišķi perspektīvu koku sugu, tās tiek krustotas, lai izveidotu jaunas hibrīdu šķirnes, kuru izcelsme tiek turēta stingrā noslēpumā. «Francijas dienvidos, piemēram, ir plantācijas, kur labvēlīgos apstākļos no īpašiem papeļu hibrīdiem jau 8 līdz 10 gadu vecumā var iegūt 300 kubikmetru koksnes no hektāra. Es apmeklēju Franciju 1984.gadā un tur iepazinos ar kādu zemes īpašnieku, kas, pateicoties šādām papeļu plantācijām 30 hektāru platībā, bija kļuvis par miljonāru. Nepilnus 10 gadus vecas papeles tika izmantotas gan celulozes, gan šķeldas plākšņu ražošanai,» atceras J.Broks. Itālijā ilgākais laiks, kas atvēlēts papeles augšanai, ir 20-25 gadi, pēc tam koki tiek nocirsti un stādīti jauni. Taču dienvidu valstīs papeles parasti netiek izmantotas apstādījumiem, tās vai nu stāda rūpnieciskai izmantošanai, vai arī meliorācijas grāvju, kanālmalu un ceļmalu nostiprināšanai. Latvijā pietiek vietējo koku sugu Savulaik arī Latvijas Mežzinātnes institūts veica atsevišķus pētījumus ar papelēm, taču secināja, ka šie koki, kaut arī salcietīgi un ātraudzīgi, tomēr stipri cieš no kaitēkļiem un slimībām. «Secinājums varētu būt viens - Latvijā ir pietiekami daudz labu vietējo koku sugu, no kurām var iegūt labu koksni. Tikai vajag mācēt to izmantot, nevis par lētu naudu iztirgot uz ārzemēm baļķēnos. Pirms Otrā pasaules kara Latvijā bija 8 nelielas celulozes rūpnīciņas un ap 50 uzņēmumu, kas ražoja papīru, pārstrādāja to un izgatavoja dažādus papīra izstrādājumus. Arī tagad nav nekādas vajadzības pie mums audzēt papeles rūpnieciskām vajadzībām. Tāpat tās nav vajadzīgas arī apzaļumošanai - apstādījumiem daudz piemērotākas ir vai nu interesantākas, vai lielāku vecumu sasniedzošas sugas, vai arī krūmāji, ko iespējams biežāk nomainīt, līdz ar to pamainot ainavu,» skaidro J.Broks. Viņš tomēr atzīst, ka papeles atsevišķos gadījumos būtu izmantojamas arī kā apstādījumu koks, jo tās labi pakļaujas formu veidošanai. Tikai šādos gadījumos būtu jāizmanto vīrišķie īpatņi un tie jāpavairo veģetatīvi. Papeles ir divmāju augs un ar baltajām pūkām apveltīti tikai sievišķie augi. Sevišķi bīstamas papeļu pūkas ir dzīvojamos kvartālos, jo daudziem cilvēkiem no šīm pūkām rodas alerģiska reakcija, tās arī saasina bronhiālo astmu un citas elpošanas ceļu slimības. Bez tam, kā uzsver Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses sekretāre Solveiga Smiltene, papeļu pūkas rada ugunsbīstamu situāciju. «Nepārspīlējot var teikt, ka papeles zied ugunīgiem ziediem. Pa papeļu pūkām uguns iet uz priekšu kā pa Bikforda auklu. Sevišķi bīstamas papeles ir mazpilsētiņās, arī Rīgā Pārdaugavā, kur ir saglabājusies koka apbūve - vējš papeļu pūkas parasti sadzen kaudzītēs pie māju sienām, un pietiek niecīgas dzirksteles, lai tās aizdegtos un līdz ar to arī mājas. Arī šā gada pavasarī bija vairāki postoši ugunsgrēki, kas izcēlās, aizdegoties papeļu pūkām,» saka S.Smiltene. Rīgā ir ap 17 000 papeļu Neraugoties uz visu iepriekš teikto, J.Broks uzsver, ka papeļu jautājumam tomēr nevajadzētu pieiet pārlieku «rasistiski» un izsludināt šo koku vispārēju un tūlītēju likvidāciju. «Papeles parasti atrodas pašvaldību teritorijās un ir pašvaldību īpašums, tādēļ arī pašvaldībām, sadarbojoties ar mežu dienesta speciālistiem, jāizvērtē, ko ar papelēm darīt. Ja papeles ir jau slimas un sākušas trupēt, tad to izciršana ir neizbēgama, jo, kaut arī šo koku sakņu sistēma ir izturīga pret vējgāzēm, ietrupējušie stumbri spēcīgākās vēja brāzmās lūst un apdraud ēkas, mašīnas un var aizšķērsot ceļus. Ja papeles ir samērā jaunas un veselas, to koksne ir lietderīgi izmantojama, piemēram, taras dēlīšu ražošanai. Taču jāņem vērā, ka veselās papeles nevajag izzāģēt, kamēr nav sarūpēts stādāmais materiāls, ko stādīt vietā,» skaidro J.Broks. Rīgā pēdējā laikā veikta papeļu uzskaite, un konstatēts, ka pilsētā aug ap 17 000 šo koku, informē Rīgas domes vides departamenta pilsētvides pārvaldes priekšnieks Visvaldis Sarma. «Papeles saasina dažādas slimības, turklāt vecie un bojātie koki lūstot uzkrīt gan mājām, gan mašīnām, lūst arī zari. Taču ņemt uz izcirst visas papeles, - tas būtu pārāk liels zaudējums pilsētas zaļajai rotai. Tādēļ visupirms izcirtīsim tos kokus, kas jau pašlaik ir avārijas stāvoklī un rada draudus apkārtējiem. Bez tam ir jāatbrīvo dzīvojamie rajoni vismaz no papeļu sievišķajiem kokiem, kas rada pūkas. Tāda ir tuvākā laika programma. Katrā ziņā ir jādomā par to, ko, izzāģējot papeles, stādīt vietā,» skaidro V.Sarma. Viņš atzīst, ka lielā mērā papeļu skaita samazināšana pilsētā būs atkarīga no domes iedalītajiem līdzekļiem, jo papeles parasti ir lieli koki, kurus pilsētā izzāģēt ir sarežģīti, tās jāzāģē pa daļām, izmantojot celtņus. J.Broks atgādina, ka, izzāģējot papeles, jāņem vērā, ka šo koku saknes dzen atvases - pēc neilga laika būs jāiznīdē arī tās.u Papeles Papeļu priekšrocības: ātraudzīgas, padodas formu veidošanai, labvēlīgos apstākļos ātri var iegūt daudz koksnes. Papeļu trūkumi: pūkas izraisa alerģijas un saasina elpošanas slimības, pūkas ir ļoti ugunsbīstamas, slimo, cieš no kaitēkļiem, trupē - viegli lūst un apdraud apkārtējos.