Privātmāju projektus atstāj mazajiem

No lielajiem birojiem šajā sektorā specializējušās ap desmit firmu, kas ir tikai daži procenti no kopējā tirgus. Nozares pārstāvji atzīst, ka vērojams būtisks speciālistu trūkums, kas ietekmē arī projektēšanas cenu celšanos. Tuvākajos piecos sešos gados paredzot pakāpenisku būvniecības apjomu samazināšanos, arhitekti neprognozē radikālu projektēšanas izmaksu pieaugumu. Mazos negrib "Privātmāju projekti nav izdevīgi. Visa saskaņošana ir tikpat gara kā komerciālam projektam, tikai kopējā tāme ir daudzreiz mazāka," iemeslus, kādēļ Rūpnīcprojekts atsakās no individuālajiem projektiem, skaidro uzņēmuma vadītājs Jānis Kūlis. Viņš norāda, ka nelielas, ap 150 kvadrātmetru plašas divstāvu mājas projektēšanas izmaksas būtu rēķināmas ap četriem līdz pieciem tūkstošiem latu. Taču nereti klienti vēlas, lai projekts taptu par 500 latiem. "Viss atduras pret naudu - ja cilvēki būtu gatavi atbilstoši maksāt, tad varētu arī šādus projektus veidot," saka J.Kūlis. Latvijā individuāla objekta projektēšanas izmaksas būtu jālēš līdz 10% no kopējās projekta tāmes. Simts tūkstošus latu vērtas mājas projektēšanai būtu jārēķinās ar desmit tūkstošiem latu. Šajā pakalpojumā gan ietilpst ne tikai dizaina un interjera radīšana, bet arī būves tehniskā daļa - apkures, kanalizācijas, elektrosistēmu projektēšana un saskaņošana ar atbildīgajiem dienestiem. Lai gan komerciālajiem objektiem projektēšanas izmaksas Latvijā ir uz pusi mazākas, šo objektu kopējā tāme, kas sniedzas miljonos latu, kompensē salīdzinoši mazāko atlīdzības daļu no kopējām izmaksām. Ātrāk realizē Individuālo objektu projektēšana attīstījusies par atsevišķu tirgus segmentu, kuru pamatā apkalpo nelieli arhitektu biroji vai individuāli profesionāļi reģionos. Lielās firmas lēš, ka viņi projektu gatavi radīt pat par vairākiem tūkstošiem latu lētāk jeb dempinga cenu. Taču šajā gadījumā trūkstot pārliecības par kvalitāti. "Cilvēki labprātāk izvēlas vietējos arhitektus, kas pazīst vietējo sistēmu un var ar cilvēku pavadīt visu laiku no idejas līdz rokturim," skaidro Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Juris Poga. Lielos objektus, piemēram, lielveikalus pat reģionos, projektē Rīgas firmas. "No vienas puses, privātmāju projekti ir sarežģītāki - sieva grib vienu, vīrs otru. No otras puses, rūpnīcu projektēšana savukārt ir garlaicīga. Tādēļ tā ir katra arhitektu biroja izvēle, taču tendence nav noliedzama - lielie biroji pārsvarā specializējas uz lielajiem projektiem," atzīst Edgars Elksnis, mārketinga direktors būvfirmā Velve-AE, kas specializējusies uz rūpnieciskajiem objektiem. Arhitektu biroja Kolonna galvenais arhitekts Harijs Dzirkalis skaidro, ka viņa pārstāvētā firma ir viena no nedaudzajām, kas specializējusies tieši privātmāju projektēšana. To galvenā priekšrocība ir salīdzinoši īsais projekta īstenošanas termiņš - pēc četriem pieciem mēnešiem māja jau ir nodota būvnieku rokās. Viņš gan atzīst, ka komerciālajiem projektiem rentabilitāte ir lielāka - tā paša darba veikšanai jāiegulda mazāk resursu. "Tad jau izdevīgāk uzprojektēt sienas nojaukšanu. Ja ir standartprojekts un ir iestrādes, to var paveikt īsā laikā, un cilvēks, ja tas ir steidzami, gatavs maksāt pat līdz 500 latiem," stāsta arhitektu biroja Vizuālās modelēšanas studija arhitekts Ivars Šmits. Viņš norāda, ka arī no "burkānu pļavu" ciematu projektēšanas lielie biroji neatsakās, jo kopējais projekta apjoms tad jau mērāms simtos tūkstošu latu. Kadru deficīts Ap 30 arhitektu gadā - tāda ir pašreizējā Latvijas izglītības iestāžu beigušo speciālistu statistika, kas pēc J.Pogas vārdiem tikai nosedz no aroda aizgājušo arhitektu radīto "caurumu". "Ir tik liels deficīts, ka tiek nodarbināti pat studenti," uzsver J.Poga. Nelielā Arhitektu biroja AP īpašnieks Andrejs Putniņš stāsta, ka privātmāju projektēšanu parasti uztic kādam no jaunajiem darbiniekiem. "Lai mācās," saka A.Putniņš. Viņš atzīst, ka labu speciālistu Latvijā patlaban trūkst. Taču nozares speciālisti uzsver, ka vēl dramatiskāka ir situācija inženieru, konstruktoru, inženiertīklu projektētāju vidū. "Ārējo tīklu, piemēram, siltumtīklu, elektrības, telekomunikāciju pievadtīklu projektētāju faktiski vispār nav," norāda I.Šmits. Par spīti tam, ka vecajās Eiropas Savienības valstīs šis arods ir desmitreiz labāk apmaksāts, pagaidām masveida speciālistu izbraukšana nozarē nav novērota. Projekta vidējās izmaksas no celtniecības tāmes Tā kā Latvijā, salīdzinot ar Eiropas Savienības un ASV cenām, būvniecības izmaksas vēl ir zemas, procentuāli mazāk par projektēšanu saņem arī arhitektu biroji. Nozares dalībnieki prognozē, ka līdz ar būvniecības cenu izlīdzināšanos ar Eiropas līmeni arī projektēšanas darbiem atvēlētās naudas proporcija varētu nedaudz palielināties. Dati: a/s Rūpnīcprojekts Juris Poga, Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs: Latvijā ir absolūts arhitektu deficīts - viņu ir divas trīs reizes mazāk nekā ES un ASV, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu. No vienas puses, tas ceļ projektēšanas izmaksas, bet, no otras puses, Latvijas arhitekti jau tā saņem mazāku procentu nekā kolēģi Eiropā. Tas gan nav veicinājis arhitektu masveida aizbraukšanu darbā uz ārzemēm. Latvijā tirgū starp arhitektiem ir notikusi specializācija - lielie biroji ar privātmāju projektiem pārāk bieži nenodarbojas, tos veic individuāli arhitekti, kuri visbiežāk koncentrējušies ārpus Rīgas. Privātmāju projektēšana pamatā kļuvusi par reģionālu biznesu. Andrejs Ģelzis, Brīnišķīgo projektu biroja arhitekts: Mēs esam neliels birojs, kas bieži nodarbojas ar lieliem projektiem. Mazus individuālos projektus parasti neņemam, jo tas ir pārāk laika un darba ietilpīgi. Ja cilvēks atnāk uz biroju, tad viņš grib pašu arhitektu, nevis kādu Jāni vai Pēteri, un tad pašam arhitektam ar visu ir jānodarbojas. Turklāt parasti cilvēki neprasa neko individuālu, bet atnāk ar izdrukām no interneta un prasa, lai uzprojektē tādu pašu. Ir pat tā, ka cilvēks nevar īsti pastāstīt, ko redzējis, kā to vēlas un gaida, ka tu viņam to pasniegsi. Lielos projektus izstrādāt tādēļ ir daudz vieglāk. Andris Kronbergs, projektēšanas biroja Arhis vadītājs: Mūsu birojs uzņemas gan komerciālo objektu, gan arī privātmāju projektēšanu. Taču privātmājas tikai tādos gadījumos, ja tā var kļūt par oriģinālu mākslas darbu - ja vieta ir inspirējoša un ja klients saprot, ka tā būs viņa īstā māja. Tiražējamus, komerciālus privātmāju projektus, kas tiks pārdoti bezpersoniskiem klientiem, mēs neuzņemamies. Tas vienkārši nav mūsu ampluā. Individuālo māju projekti noteikti ir sarežģīti, jo ir jāiepazīst cilvēki, ģimene, kas tur dzīvos. Privāto sajūtu izprašana ir komplicēta, tādēļ šādi projekti noteikti ir sarežģītāki. Taču arī katra komerciālā projekta veidošana ir unikāls darījums.