Procentu likmes - vēsturiski zemākās

Likmju kritums daļēji skaidrojams ar tādu pašu attīstību pasaulē, kur centrālo banku noteiktās procentu likmes nokritušas līdz zemākajiem līmeņiem vairākos gadu desmitos, kā arī vispārējā uzņēmējdarbības un politiskā riska samazināšanos Latvijā. Eksperti sagaida, ka nākotnē pasaulē tās varētu celties, taču prognozēt procentu likmju attīstību Latvijā ir sarežģīti. No vienas puses, vispārējā ekonomikas attīstība, riska pazemināšanās, iestāšanās Eiropas Savienībā un pievienošanās eirozonai varētu likt likmēm samazināties un turpmāk mainīties līdz ar Eiropas kopējās valūtas likmēm. No otras puses, iespējamais procentu likmju kāpums pasaulē varētu radīt spiedienu palielināt likmes arī Latvijā. Viszemākais līmenis Latvijā starpbanku RIGIBOR triju mēnešu indeksam, ko bankas parasti izmanto uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu procentu noteikšanai, bija šā gada 28.aprīlī, kad tas sasniedza 3,57%. Kopš tā laika šīs procentu likmes ir kāpušas. Toties vidējās ilgtermiņa banku kredītu likmes uzņēmumiem latos savu minimumu 7,2% ir sasniegušas divreiz: pagājušā gada oktobrī un decembrī. Ilgtermiņa likmes ir stabilākas par īstermiņa likmēm, kuras vairāk svārstās līdz ar starpbanku likmēm. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šogad aprīlī Latvijā reģistrētas zemākās īstermiņa kredītlikmes Baltijas valstīs, savukārt Igaunijā - zemākās ilgtermiņa kredītlikmes. Statistikas rādītāji arī apliecina, ka šogad aprīlī Baltijas valstu kredītiestādes izsniegušas kredītus ar daudz zemākām likmēm nekā pērn šajā mēnesī. Salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, vidēji svērtās gada likmes latos izsniegtajiem ilgtermiņa kredītiem Latvijā ir samazinājušās par 1,4 procentpunktiem, šogad aprīlī sasniedzot 7,9%. 2002.gada aprīlī tās bija 9,3 procenti. «1998.gadā ņēmām kredītu ar 9% gadā, tagad ir 5%. Uzrakstījām bankai iesniegumu, ka mainījušās likmes, un tas tika pārskatīts. Mēs pārkreditējāmies tajā pašā bankā uz zemākām likmēm,» no likmju krituma gūto labumu Dienai raksturo uzņēmuma Baltijas cements izpilddirektors Andris Patmalnieks. «Mainījušās kredītu likmes, tagad arī banku attieksme pret klientu ir pozitīvāka,» apgalvo A.Patmalnieks. Uzņēmējiem, kas ņēmuši kredītus, izmantojot mainīgo procentu likmi, maksājumi līdz ar tirgus likmju kritumu automātiski samazinās. Kredīti ir kļuvuši pieejami lielākam uzņēmumu un privātpersonu skaitam. Ekonomisti nereti uzskata, ka tieši kredītu pieejamības palielināšanās patlaban ir pamatā visnotaļ straujajai ekonomikas izaugsmei Latvijā. Tā arī veicinājusi, piemēram, nekustamā īpašuma cenu pieaugumu. «Kredīti būs vēl pieejamāki,» prognozē Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons. «Ņemot vērā valstī esošos instrumentus, piemēram, garantiju aģentūru, bankas varēs samazināt procentu likmi līdz minimumam.» Tiesa, jāņem vērā, ka vēl straujāk par kredītprocentu likmēm kritīsies depozītu likmes, domā T.Tverijons. Latvijas bankas vairumu resursu iegādājas starptautiskajā tirgū. Likmes pasaulē patlaban sasniegušas ļoti zemu līmeni. Piemēram, ASV Federālo rezervju sistēma samazinājusi procentu likmes līdz 1%, kas ir zemākais līmenis kopš 1958.gada. Arī Eiropas Centrālās bankas eiro likmes (2%) ir noslīdējušas līdz zemākajai atzīmei tās pastāvēšanas vēsturē. Tas skaidrojams ar ekonomikas attīstības vājināšanos šajās valstīs. Prognozes par procentu likmju turpmāku attīstību Latvijā ir visai nekonkrētas, ko eksperti pamato ar pretrunīgiem procesiem, kas tās ietekmēs. Rietumu bankas analītiskās daļas vadītājs Leonīds Aļšanskis nav pārliecināts par likmju celšanos, taču ir visnotaļ drošs, ka tās nekritīsies. Unibankas viceprezidents Viesturs Neimanis domā, ka nākotnē iespējams īstermiņa likmju kāpums, ņemot vērā, ka ASV dolāra un eiro likmes ir zemas. «Kad tās paaugstināsies, tas notiks arī Latvijā. Taču likmes varētu samazināties pēc pievienošanās eirozonai.» NORB/LB Latvija aktīvu un pasīvu vadības pārvaldes vadītāja Gaļina Beketova uzskata, ka drīzumā būtisku lata procentu likmju izmaiņu nebūs. Parex Asset Management analītiķis Zigurds Vaikulis teic, ka likmes «pārskatāmā nākotnē vēl būs zemas», bet Hansabankas galvenā analītiķe Liene Kūle prognozē, ka tās šogad necelsies. Procentu likmes Latvijā ietekmēs to attīstība pasaules tirgos, lai arī sasaiste bieži nav tik cieša un tās vairāk ietekmē vietējais pieprasījums un piedāvājums. Likmes varētu tuvoties ES vidējiem rādītājiem, taču tuvākajā laikā tās vēl būs augstākas. *** Aldis Circenis, biroju dizaina centra Coppa valdes loceklis: Likmju krišanās mūs ir ietekmējusi ļoti pamatīgi. 1998.gadā esam ņēmuši ilgtermiņa kredītu ar mainīgo likmi uz 10 gadiem nekustamā īpašuma iegādei. Mainīgā komponente šajā laikā ir nokritusies uz pusi. Tagad ņemam īstermiņa kredītus darījumu finansēšanai. Tur nav lielas izvēles, un likmes nav tik svarīgas, taču jebkurā gadījumā darījums kļūst lētāks. Mūsu uzņēmumā lēmumu par ilgtermiņa kredītu ņemšanu vairāk ietekmē jaunu projektu parādīšanās nekā likmju lielums. Depozītu pakalpojumus mēs neizmantojam. Edžus Vējiņš, Latvijas Bankas preses sekretārs: Procentu likmes samazinās no gada uz gadu, bet samazinājums kļūst arvien mazāks. Pēdējos mēnešos kredītlikmes ir diezgan zemā līmenī. Vērojama vispārēja riska samazināšanās ekonomikā, bankas konkurē. Ilgtermiņa likmes vēl varētu samazināties. Īstermiņa likmes ir svārstīgākas un vairāk atkarīgas no likviditātes situācijas tirgū. Taču visu veidu procentu likmes savā starpā ir cieši saistītas. Ja Latvija būs ES dalībvalsts, vispārējais risks būs mazāks un arī likmes būs zemākas. Ja neiestājamies, likmes vispārējā riska dēļ varētu būt mazliet augstākas. Viesturs Neimanis, Latvijas Unibankas vecākais viceprezidents: Pieprasījums ir liels, bet LB elastīgās politikas dēļ likmes ir zemas. Arī starpība starp lata un pasaules valūtu likmēm nevar būt liela. Latvijas starpbanku likmes uz izmaiņām pasaules tirgos reaģē visātrāk, bieži arī kredītu procenti ir diezgan precīzi tām piesaistīti. Nākotnē iespējami īstermiņa likmju kāpumi, ņemot vērā, ka pasaulē likmes ir zemas, taču tās varētu arī sarukt saistībā ar iestāju ES. Likmes sekos pasaules tendencēm. Banku konkurence ir milzīga, peļņas procents kļūst arvien mazāks. Depozīti kļuvuši ļoti neatraktīvi, tas spiež cilvēkus naudu tērēt.