Profesija - aukle

- Man ir 40 gadu. Visu laiku strādāju par grāmatvedi. Patlaban esmu bez darba, tādēļ varu pieskatīt bērnu pilnu darbdienu. Man pašai ir trīs pieauguši bērni, tā ka protu ar viņiem apieties. Apzvanot vēl vairākas auklītes pēc sludinājumiem presē un internetā, secinu, ka tādu sieviešu kā Ilze ir diezgan daudz. Agrāk viņas strādājušas par pārdevējām, sanitārēm, šuvējām, taču, zaudējušas darbu, nolemj pārkvalificēties un nereti izvēlas auklēt bērnus. Labāk nekā strādāt bērnudārzā SIA Alvaders metodiķe Sigita Čakare ikdienā strādā ar sievietēm, kas nāk uz firmu meklēt auklītes darbu. Viņa novērojusi, ka darba meklētājas var iedalīt vairākās grupās, no kurām viena ir jau minētā. «Bezdarbnieču, kas vēlas pārkvalificēties par auklītēm, ir diezgan daudz. Tas šķiet salīdzinoši viegli un neprasa daudz naudas,» skaidro S.Čakare. «Taču šīm sievietēm ir grūti atrast darbu, jo vecāki grib aukli ar pieredzi. Nereti viņas domā, ka prot apieties ar bērnu, jo agrāk pieskatījušas kaimiņu lolojumus. Protams, starp viņām ir arī tādas, kas tiešām to ļoti grib, taču tā ir mazākā daļa.» S.Čakare stāsta, ka pie auklējamā vieglāk tikt studentēm un pensionārēm, taču vispieprasītākās esot sievietes ar pieredzi darbā ar bērniem. Šajā kategorijā galvenokārt ietilpst skolotājas, bērnudārza audzinātājas, mediķes un auklītes ar kārtīgu darba stāžu. «Darbs ar bērniem ir mans dzīves aicinājums,» saka 31 gadu vecā Diāna. Pirms diviem mēnešiem viņa sāka strādāt jaunā ģimenē un tagad auklē astoņus mēnešus vecu meitenīti Niu. Diāna ir no pieprasīto auklīšu kategorijas, jo pirms tam trīs gadus pansionātā darbojusies ar slimiem bērniem. Kādu laiku viņa mēģinājusi pastrādāt birojā, taču ātri vien secinājusi, ka tas nav domāts viņai. Tagad viņas alga ir ap Ls 150 mēnesī. «Dzīvē jādara tas, kas sniedz gandarījumu. Jūs taču arī nedarītu nepatīkamu darbu?» filozofiski jautā Diāna. Bijusī bērnudārza audzinātāja Gunta jau pusgadu auklē trīs gadus vecu meitenīti. Anniņa esot kustīga un ļoti apķērīga. Mākot noskaitīt līdz desmit un arī mazliet tālāk, tikai tad cipari nākot jauktā kārtībā. Strādājot šajā ģimenē, viņa mēnesī nopelna 160 latu. Tieši finansiālais aspekts esot bijis iemesls, kāpēc viņa aizgājusi no darba bērnudārzā, kur saņēmusi minimālo algu un strādājusi daudz vairāk. Darboties, ne pieskatīt «Man ir bijušas trīs aukles,» stāsta gadu vecā Robija māmiņa Dace. «No divām šķīros pavisam drīz, jo nejutu nekādu atdevi. Pirmā, studente, bija auklējusi bērnus Vācijā, taču jau uzreiz redzēju, ka viņa bērnu tikai pieskata. Otrai bija 28 gadi - jauna sieviete no laukiem. Arī no viņas drīz atteicos, jo, kad nācu mājās, viņa vienmēr skatījās seriālus.» Tagad Robiju pieskata 70 gadu veca pensionāre, un Dace ir ļoti apmierināta. Jau iepazīšanās reizē no sirmās kundzes starojis mīļums. «Nācu mājās un jau kāpņu telpā dzirdēju, kā viņa dzied Robijam. Man vienmēr dienas beigās tiek lapiņa ar sarakstu, ko viņi ir darījuši, ko un cik daudz Robijs ēdis utt. Iepriekšējās auklītes uz jautājumu - ko darījāt - tikai raustīja plecus.» «Šodien vairs nav vajadzīga aukle, kas tikai pieskata, lai bērns nebāztu pirkstus elektrības rozetē,» secina firmas Mērija Popinsa un K direktore Anita Kozireva. «Vecāki grib, lai ar bērnu darbotos un viņi redzētu rezultātu.» Arī Sigita Čakare ir novērojusi, ka ne visas aukles saprot, ko nozīmē rūpēties par bērnu. Nereti līdzīgi esot arī ar vecākiem, it īpaši brīžos, kad tiek pārrunāts jautājums par darba samaksu. «Vecāki bieži vien jauc pieskatīšanu ar nodarbošanos. Lai ar bērnu kvalitatīvi strādātu, auklei iepriekšējā vakarā ir jāsagatavojas, taču vecākiem liekas - kas tad tur grūts, pasēdēt un pieskatīt bērnu,» - tā S.Čakare. Alga un sociālās garantijas «Kad meklēju aukli, vērtēju sieviešu motivāciju,» savas pārdomas stāsta Indra, divus gadus vecā Kristiāna un gadu vecās meitiņas Anetes mamma. «Biju izdomājusi, ka labprātāk salīgtu kādu pedagoģijas studenti, kurai ir zināšanas par bērnu psiholoģiju. Man vienmēr licies aizdomīgi, kādēļ sievietes darbspējīgā vecumā pieskata bērnus par diezgan mazu samaksu. Tās, kurām tas ir sirds darbs, arī pelna labi, bet pārējās?» Indras mazuļus pēcpusdienās pieskata vidusskolniece Vaira, nosvērta un aktīva meitene. Aukles darba laiks ir vidēji no plkst.16 līdz 21, par to viņa saņem četrus latus. Kā aprēķinājusi Indra, vidēji 70 santīmu stundā. Rīgā auklītes vidējais atalgojums ir Ls 0,50 stundā, citās pilsētās - Ls 0,30. Labāk atalgotas ir aukles no aģentūrām. Aukle ar lielu darba un dzīves pieredzi saņem Ls 0,80-1 stundā, ar mazāku - Ls 0,60 stundā. Kā novērojusi S.Čakare, visbiežāk sievietes vienojas par Ls 0,70 stundā. 50% ģimeņu vēlāk gan auklēm atsaka darbu, taču 10% no viņām firmā atgriežas otrreiz. Likumdošana neprasa firmai uzņemties atbildību par aukļu sociālajām garantijām. Darba devēji par auklēm sociālo nodokli maksājot ļoti reti. Daļa sieviešu pēc pašu iniciatīvas ir reģistrējušās kā pašnodarbinātas personas un maksā sociālo nodokli, taču arī tas gadās reti. No Dienas aptaujātajām auklēm tikai viena apsvēra iespēju to darīt. Valsts ieņēmumu dienestam nav datu par auklēm. Auklēm cēlusies pašapziņa «Pēdējā laikā auklēm ir augusi pašvērtība. No ģimenēm mēnesī aiziet vidēji 20% aukļu,» tā S.Čakare. Biežākie aiziešanas iemesli ir ģimeņu nevēlēšanās maksāt nolīgto summu, aizliegums ēst pārtikas produktus no saimnieka ledusskapja, atšķirīgi uzskati par bērna audzināšanu. Uzkrītoša ir arī vēlme latviešu ģimenē par auklīti pieņemt latvieti, krievu ģimenē - krieviski runājošu sievieti. Sieviešu skaits, kas vēlas strādāt par auklēm, katru mēnesi esot vienāds - vidēji 20. Būtisku pieprasījuma pieaugumu pēc šīs profesijas pārstāvēm nav palielinājuši arī šā gada jūlijā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi, kas paredz 30 latu pabalstu personai, kas kopj bērnu, izmaksāt, līdz bērns sasniedz pusotra gada vecumu, agrāk - līdz trim gadiem.