Profilakse pret epidēmijām

Lai lieku reizi atgādinātu, kavakcinācija ir efektīvākais un ērtākais infekcijas slimībuprofilakses veids, no šīs nedēļas līdz pat aprīlim P.StradiņaMedicīnas vēstures muzejā atklāta izstāde Viss par potēm. Tajāapskatāms gan Luija Pastēra zīmītes oriģināls, ko viņš savulaikrakstīja latviešu mikrobiologam Kristapam Helmanim, gan šļirces,serumi un citi vakcinācijai piederīgi daikti. Bet galvenā doma -cilvēki, neesiet vieglprātīgi, rūpējieties, lai potēšanas kalendārstiktu izpildīts bērniem, un vakcinējieties paši! Govis izglāba noepidēmijām Medicīnas vēsturnieki vakcīnu pirmsākumus meklē SenajāĶīnā, kad no baku pūslīša izdalījumiem tika iegūts pulveris, kosmērēja veseliem cilvēkiem degunā. Daži tiešām tika cauri sveikā,bet daudzi tomēr smagi saslima. Par vakcīnu tēvu vēsture sauc angļuārstu Edvardu Dženeru, kas XVIII gadsimta beigās bija ievērojis, kaslaucējām, kuras apkopj ar govju bakām slimas govis, nereti uz ādasizveidojas baku pūslīši, kas pēc kāda laika sadzīst un pazūd. Kadsākās cilvēku baku lielās epidēmijas, šīs slaucējas nesaslima.Dženers, nokļūdams opozīcijā pret kolēģiem, uzsāka ar govju bakuvīrusu pret melnajām bakām potēt cilvēkus. Kolēģi viņu sauca partraku - govju slimību potēsiet, paši par govīm paliksiet! Tomērsapotētie vieglā formā pārslimoja govju bakas, bet nesaslima armelnajām. Tā, pateicoties govij (govs latīņu valodā vacca),medicīnā radās gan pirmā drošā aizsargpote, gan arī vārds vakcīna,- stāsta izstādes iekārtotāja Edīte Bērziņa. Rīgā pirmo vakcinācijupret melnajām bakām izdarīja 1800.gadā. Ar baku poti noslēdziesviens būtisks medicīnas atklājumu un iespēju cikls. Kopš 1980.gadaPasaules Veselības organizācija (PVO) visā pasaulē pārtraukusivakcināciju pret šo infekciju, jo tiek uzskatīts, ka bakas cilvēcivairs neapdraud. E.Bērziņa stāsta, tagad baku vīruss "zemapsardzes" glabājas divās laboratorijās ASV un Krievijā, beteksperti par to uztraucas vairs ne epidēmijas, bet bioterorismadēļ. Modernās bezšūnu vakcīnas Klimata izmaiņas, cilvēkustarpkontinentālā migrācija un mikroorganismu arvien augošāizturība pret medikamentiem ir iemesli, kas arī XXI gs. cilvēceiliek baidīties no epidēmijām. SARS dēļ pēc vairāku gadu pārtraukumair atdzimusi ideja izveidot vienotu Eiropas infekcijas slimībukontroles centru. Latvija šajā kontekstā neizskatās pārāk veselīga.2002.gadā ar infekcijām, pret kurām iespējams vakcinēties, saslimavairāk nekā 25 000 bērnu. Vairākums (gandrīz 17 000) ar gripu, tačuarī ar B vīrushepatītu, tuberkulozi, masaliņām, cūciņām - slimībām,kas iekļautas obligātajā valsts imunizācijas programmā. PVO Latvijuatzinusi par brīvu no poliomelīta, kaut gan vakcinācija pret toturpinās. XIX-XX gs. tika radītas vakcīnas pret visām galvenajāminfekcijas slimībām, bet XXI gs. pienācis ar vēl drošāku, kombinētuvakcīnu izstrādāšanu. Patlaban notiek pētījumi, lai atrastuvakcīnas pret atsevišķiem ļaundabīgo audzēju veidiem, astmu. Tikmērjau esošās vakcīnas nepārtraukti tiek uzlabotas, lai tās būtudrošākas un iedarbīgākas un lai vecākiem nebūtu jāuztraucas, kabērniem organismā līdz ar vakcīnām tiek ievadīts par daudz svešuolbaltumvielu. Tās ir tā sauktās bezšūnu vakcīnas, kas palīdzsamazināt nevēlamas komplikācijas pēc potēšanās (alerģiskasreakcijas), kā arī slimību profilaksei vajadzīgo vakcīnu skaitu. Irradītas kombinētas vakcīnas, kur vienā potē iekļauti antigēni pretpiecām, sešām slimībām. Rietumvalstīs jau vairākus gadus bērnuimunizācijai tiek izmantotas šīs vakcīnas. Arī Latvijā tās irpieejamas, taču valsts apmaksātajā programmā tās patlaban izmantotikai alerģisku vai ar epilepsiju slimojošu bērnu vakcinācijai.Piemēram, viena no tādām vakcīnām ir pret garo klepu, difteriju,stinguma krampjiem (DTP). Pirmās kombinētās vakcīnas tika gatavotasno nonāvētām garā klepus šūnām. Šo vakcīnu iedarbības efektivitātebija 36-97%, to lietošana ievērojami samazināja garā klepusizplatību. Tomēr pēc vakcinācijas tika novērotas būtiskasblakusparādības - drudzis, apsarkums, sāpes/pietūkums injekcijasvietā, monotona raudāšana, krampji utt. Šaubas par vakcīnu drošībubija iemesls tam, ka dažās valstīs, īpaši Zviedrijā un Japānā,70.gados daudzi vecāki nepiekrita vakcinācijai. Rezultātāsaslimstība ar garo klepu atkal pieauga, izraisot pat jaunusuzliesmojumus (piemēram, Japānā 1974. gadā). Masveida imunizācijapret garo klepu varēja turpināties tikai pēc bezšūnu vakcīnas(DTPa) ieviešanas. Pašreizējās bezšūnu garā klepus vakcīnas saturvienu vai vairākus garā klepus šūnu komponentus ar antigēnāmīpašībām. Tās rada imunitāti, bet tām nav blakņu. ASV un Eiropāzīdaiņu un bērnu vakcinācijai tiek izmantotas tikai bezšūnu garāklepus vakcīnas. Kopš 1997.gada arī Latvijā pieejama bezšūnuvakcīna. Taču tā ir dārgāka, tāpēc to lieto tikai bērniem, kam navvēlams izmantot pilnšūnu vakcīnu. Pārējiem vecākiem savus bērnusvakcinēt ar bezšūnu vakcīnām ir iespējams par maksu. Palielinotkombinēto vakcīnu īpatsvaru vakcinācijas kalendārā, tiek iegūtaiespēja vienkāršot ievadīšanu un samazināt ārsta vizīšu skaitu, kāarī uzlabot vakcinācijas līmeni. Izmantojot šīs vakcīnas, iriespējams vienā reizē ar vienu dūrienu ievadīt vakcīnas pret visāmtām infekcijām, pret kurām bērni tiek vakcinēti trīs, četru, piecuun sešu mēnešu vecumā. Vecāki var būt droši, ka bērns ir saņēmisefektīvu un drošu bezšūnu vakcīnu. Latvijā visiem kā maksaspakalpojums ir pieejamas kombinētās vakcīnas, kurās vienā šļircēkopā ir apvienotas vakcīnas pret piecām vai sešām infekcijām,piemēram, DTaP-IPV+Hib - pieckomponentu kombinēta difterijas,stingumkrampju, bezšūnu garā klepus, uzlabotā inaktivētāpoliomielīta un Haemophilus influenzae b tipa vakcīna. Cena ap Ls19-20. DTaP-HBV-IPV+Hib - seškomponentu kombinēta difterijas,stingumkrampju, bezšūnu garā klepus, B vīrushepatīta, uzlabotāinaktivētā poliomielīta un Haemophilus influenzae b tipa vakcīna.Cena ap Ls 23-25. Vairāk informācijas meklējiet LatvijasInfektoloģijas centra izveidotajā mājaslapā -www.vakcinacija.delfi.lv, Sabiedrības veselības aģentūras mājaslapāwww.sva.lv. *** Vakcinācija Vecums; Imunizācijas valsts programma;Papildus imunizācijas valsts programmai; Komentāri 12 stundas; VHB;3-5 dienas; BCG; - ; Šīs divas vakcīnas bērniņam tiek ievadītas jaudzemdību namā 1 mēnesis ; VHB 3 mēneši; DTP vai DTaP+IPV+Hib; - 4,5mēneši; DTP+IPV+Hib; - ; Valsts apmaksā pilnšūnu garā klepusvakcīnu, bet ir iespējams ievadīt acelulāro vakcīnu, kur vienāšļircē ir iepildīti visi pieci nepieciešamie komponenti(DtaP-IPV+Hib). Pēc šīs vakcīnas ievadīšanas daudz retāk tieknovērotas dažādas pēcvakcinācijas blakusparādības (paaugstinātatemperatūra, izteikta raudāšana, vemšana un monotona kliegšana) 6mēneši; DTP vai Dta + IPV+Hib +VHB; Gripa*; Arī 6 mēnešu vecumāvisas nepieciešamās vakcīnas ir iespējams ievadīt tikai ar vienudūrienu - ar seškomponentu acelulārās vakcīnas palīdzību 15 mēneši;MPR; Varicella VHA**; MPR ir kombinēta vakcīna. Papildus šajāvecumā vai arī vēlāk vēlams vakcinēties pret vējbakām. ASV pret tāmjau daudzus gadus tiek vakcinēti visi bērni 18 mēneši; DTP vaiDtaP+OPV; Hib; Iespējams ievadīt pieckomponentu acelulāro vakcīnu(DtaP-IPV+ Hib) 7 gadi; DT+OPV+MPR ; - 14 gadi; dT+OPV; - - VHB -vakcīna pret B vīrushepatītu - BCG - vakcīna pret tuberkulozi - DTP- vakcīna pret difteriju, stingumkrampjiem un garo klepu (pilnšūnu)- DtaP - vakcīna pret difteriju, stingumkrampjiem un garo klepu(acelulārā) - IPV - inaktivēta poliomielīta vakcīna - OPV - orālāpoliomielīta vakcīna - DT - vakcīna pret difteriju unstingumkrampjiem. - Hib - vakcīna pret Haemophilus influaenzaeinfekciju - MPR - vakcīna pret masalām, epidēmisko parotītu(cūciņām) un masaliņām - Varicella - vakcīna pret vējbakām - VHA -vakcīna pret A vīrushepatītu * Vakcinācija pret gripu tiekrekomendēta jau no 6 mēnešu vecuma katru gadu. ** Papildu iespējamaun ieteicama arī vakcinācija pret A vīrushepatītu (sākot no gadavecuma)