Protestus beidz, aizvācot krustus no Aušvicas

Reuters ziņo, ka policija ceturtdien padarīja nekaitīgus spridzekļus pie bijušās nacistiskās koncentrācijas nometnes Osvencimā un arestēja katoļu ekstrēmistu Kazimežu Svitonu. Viņš vadīja katoļu fundamentālistu un labējo grupējumu kampaņu, kuras gaitā Osvencimā tika uzcelti simtiem krustu. Tas izraisīja sašutumu ebreju organizācijās, kuras uzskata to par Eiropas ebreju lielākās kapsētas zaimošanu. Romas katoļu baznīca bija nosodījusi kampaņu kā antisemītisku un nereliģiozu. Krusti tikuši nogādāti tuvējā franciskāņu klosterī. Aptuveni 200 policistu un Iekšlietu ministrijas specvienību karavīru piektdienas rītā ieradās teritorijā pie bijušās nometnes un izraka no zemes apmēram 300 krustu, ko tur bija uzstādījuši katoļi. Visi krusti, izņemot vienu, kas saistīts ar Polijā dzimušo pāvestu Jāni Pāvilu II, ir novākti no zālainā lauka pie Otrā pasaules kara laika koncentrācijas nometnes. Polijas valdība bija piekritusi, ka lielais «pāvesta» krusts paliek kā kompromiss, lai apslāpētu neapmierinātību pārsvarā katoļticīgajā Polijā pret pārējo krustu aizvākšanu. K.Svitons ceturtdien paziņoja reportieriem, ka izlicis mīnas, lai neļautu valdības iestādēm viņu padzīt no turienes. Policijas specvienības padarījušas bumbas nekaitīgas. Valdība izteikusi prieku, ka K.Svitons devis izdevību atrisināt smago jautājumu par krustiem, kas ir kaitējis Polijas un Izraēlas attiecībām un dialogam ar ebreju organizācijām par Aušvicas nometnes vietas saglabāšanas plānu. Reuters atzīmē, ka ātrā valdības rīcība arī aiztaupīs Polijai iespējamo nonākšanu nepatīkamā situācijā pāvesta vizītes laikā, kas gaidāma pēc astoņām dienām. Osvencimas-Bžezinkas (Aušvicas-Birkenavas) nometņu kompleksā kara laikā ir iznīcināti pusotra miljona cilvēku, no kuriem apmēram 90 procentu bija ebreji. 1939.gadā Polijā dzīvoja aptuveni 3,5 miljoni ebreju, bet tagad - tikai aptuveni 10 000. Polijas nelielās ebreju kopienas līderis Ježijs Kihlers ir apsveicis valdības veikto krustu novākšanas akciju, taču sacījis, ka vēl ir jāatrisina arī «pāvesta» krusta jautājums. Zem šī sešus metrus augstā krusta pāvests 1979.gadā lūdza Dievu. «Saskaņā ar mūsu tradīcijām mēs nevaram skaitīt lūgšanas nekādu simbolu priekšā. Joprojām ir problēma skaitīt lūgšanas Aušvicā, ar ko asociējas viss holokausts,» viņš teica. Ebreju lūgumi aizvākt pāvesta krustu pagājušajā gadā izraisīja radikāli noskaņoto katoļu kampaņu. Pēc tās vadītāja K.Svitona vārdiem, tās mērķis bijis aizsargāt svētu kristiešu simbolu pret ārzemnieku agresiju.