Pubertāte sākas agrāk

Piemēram, britu mediķi aprēķinājuši, ka pubertātes pazīmes astoņu gadu vecumā novērojamas katrai sestajai meitenei. Savukārt Amerikā šādā pašā vecumā krūšu veidošanās un kaunuma apmatojuma augšana sākās pusei melnādaino meiteņu un 15% baltādaino. Parādoties šai statistikai, eksperti, protams, sāka meklēt izskaidrojumu mūsdienu paaudzes agrīnajai nobriešanai. Visbiežāk tiek vainota bērnu aptaukošanās. Taču ir arī citi minējumi: ķīmisku vielu nelabvēlīgā ietekme, ar hormoniem «uzpumpēto» govju piens, attiecības ģimenē un vēl citi iemesli. Paaudžu pārvērtības Medicīnas grāmatās rietumos jau vairākas desmitgades kā pubertātes sākums nemainīgi ticis minēts vecums: 11 gadi. Šo skaitli 1969.gadā paziņoja britu pediatrs Džeimss Tanners pēc pētījuma ar 192 meitenēm kādā bērnunamā. Pēc šiem standartiem astoņus gadus vecas meitenes tiktu atzītas par pāragri nobriedušām. Amerikā veiktais plašais pētījums acīmredzot liks vēlreiz apsvērt gan gadu skaitļus, gan definīcijas. Jau septiņu gadu vecumā pubertātes pazīmes novērojamas 27% melnādaino meiteņu un 7% baltādaino meiteņu. Protams, gadās pavisam ekstrēmi gadījumi. Nesen britu laikraksts The Times rakstīja par četrus gadus veco Roziju Kelliju, kura cieš no hormonālajām svārstībām, kas būtu tipiskas pusaudzēm. Rozijai ir straujas garastāvokļa izmaiņas, krampji vēderā, viņa ir raudulīga un depresīva. Ārsti pieļauj, ka sešu gadu vecumā Rozijai var sākties mēnešreizes. Attiecībā uz mēnešreižu sākšanos pēdējās desmitgadēs mediķi būtiskas izmaiņas nav novērojoši. Kopš 60.gadu sākuma vidējais vecums ir 12-13 gadi. Protams, arī tas notiek agrāk nekā pirms gadsimta dzīvojošām pusaudzēm, kad vidējais mēnešreižu sākšanās vecums bijis 14 gadi. Vēl gadsimtu agrāk tas esot bijis 17 gadi. Uzskats par zēnu pubertātes sākšanās vecumu jau ilgāku laiku nav mainījies - tie ir 12 gadi. Taču tagad gan briti, gan amerikāņi sākuši plašus pētījumus, lai uzzinātu, vai iespējamā zēnu agrākā nobriešana vienkārši nav palikusi nefiksēta. Vaino aptaukošanos Galvenā teorija, izskaidrojot pubertātes sākšanās izmaiņas, ir bērnu aptaukošanās. Pēdējos divdesmit gados Amerikā divreiz palielinājies 6-11 gadus vecu bērnu skaits, kuriem ir liekais svars. Savukārt pirms diviem gadiem Lielbritānijā veiktais pētījums apliecināja, ka divu gadu vecumā liekais svars ir katram sestajam bērnam, bet četru gadu vecumā - jau katram piektajam bērnam. «Pubertātes sākšanās vecuma samazināšanās un aptaukošanās pieaugums noticis paralēli un es gribētu uzskatīt, ka starp šīm divām lietām tiešām ir saistība,» The Times teicis Stīvens Grīns no Dandī universitātes. Viņš paskaidro, ka liekais svars un tauki mudina sieviešu ķermeni nobriest ātrāk. Bioloģiski pubertitāte sākas tad, kad meitene ir gatava radīt pēcnācējus. Augļa iznēsāšanai ir nepieciešama enerģija, ko dod mātes ķermenis. Tauki, kas ir visblīvākais enerģijas avots, ir kā signāls, ka meitene ir fiziski gatava pēcnācēja ieņemšanai. Tam pretstats ir kārnas, ar anoreksiju slimas meitenes vai sievietes, kurām izpaliek mēnešreizes, jo ķermenis tādā veidā dod signālu, ka tam nav rezervju augļa iznēsāšanai. Jo vairāk persona ir aptaukojusies, jo vairāk virsnieru dziedzera hormoni tiek pārvērsti sieviešu dzimumhormonā estrogēnā. Bērniem ar lieko svaru asinīs ir vairāk insulīna, kas arī ietekmē ķermeņa nobriešanu. Zinātnieki pat pēta proteīnu leptīnu, kuru ražo tauku šūnas, jo tas ietekmē dziedzerus, kas ražo dzimumhormonus. «Tas viss gan nenozīmē, ka ikvienai meitenei ar lieko svaru pubertāte sāksies agrāk, taču vidēji tas tā ir,» apgalvo bērnu veselības speciāliste Mārša Hermane-Gidensa no Ziemeļkarolīnas universitātes. Ietekmē ķīmiskas vielas Kā priekšlaicīgas pubertitātes cēlonis tiek minēta arī vide. Tā ir versija, kas pagaidām gan nav zinātniski pierādīta. Eksperti ir uztraukušies par ķīmisku vielu, īpaši plastmasas un dažu kosmētikas preču ražošanas blakusprodukta (phthalates), ietekmi uz augļa attīstību mātes ķermenī. Kādā pētījumā Puertoriko, kur meitenēm krūtis sāk augt ļoti agrā vecumā, tika atklāts, ka viņu asinīs ir paaugstināts šīs ķīmiskās vielas līmenis. Tas gan vēl nepierādot, ka atrasts vainīgais, taču ir pamudinājums veikt tālākus pētījumus. Sieviešu dzimumhormona estrogēna ietekmi ķermenī spēj dublēt arī pesticīdu ķīmiskie atlikumi. Dažos eksperimentos pētnieki pārliecinājās, ka šīs vielas mijiedarbojas ar hormonu receptoriem šūnās, izraisot pubertāti raksturojošas izmaiņas organismā. Aizdomas par ķīmiskām vielām vairo arī kāda Kubā novērota sakritība. Pirms diviem gadiem negaidīti strauju krūšu augšanu meitenēm saistīja ar mākslīga estrogēna pievienošanu mājputnu barībai to ātrākai nobarošanai. Tēvi un meitas Daži mediķi uzskata, ka bērna agrāku nobriešanu var iespaidot vecāku personības un attiecības ģimenē. Amerikāņu ārsts Brūss Eliss no Vanderbilta universitātes sekoja 173 meiteņu attīstībai kopš dzimšanas līdz vidusskolas vecumam un secināja, ka meitenēm, kurām ir ciešākas un sirsnīgākas attiecības ar vecākiem, dzimumnobriešana notiek vēlāk nekā tām pusaudzēm, kurām ir vēsākas attiecības ģimenē. Turklāt diezgan pārsteidzošs bija atklājums, ka attiecības ar tēvu to visu iespaido daudz spēcīgāk nekā attiecības ar māti. B.Eliss savas teorijas nostiprināšanai spēra vēl vienu soli tālāk un papildu analīzē noskaidroja, ka bioloģiskā tēva trūkums ģimenē vai sveša vīrieša, piemēram, patēva, ienākšana (kaut uz neilgu laiku) pubertātes iestāšanos paātrina vēl vairāk. Pētnieks izsaka teoriju, ka vainojami varētu būt sekrēcijas produkti, kas ietekmē uzvedību. «Ir skaidri pierādījumi, ka tie ietekmē sievietes reproduktīvo ciklu. To pašu mēs zinām arī no eksperimentiem ar savvaļas suņiem un pelēm. Kad savvaļas kucītes tuvumā ir tās bioloģiskais tēvs, dzīvnieka pubertāte ir nomākta. Savukārt, jaunas peles tuvumā parādoties svešam tēviņam, pelēm sākas pubertāte,» stāsta B.Eliss. Viņš uzsver, ka šī teorija attiecībā uz cilvēkiem nav pilnībā pierādīta. «Ētisku un praktisku iemeslu dēļ mēs nevaram eksperimentēt ar jaunām meitenēm.» Psiholoģiska palīdzība Līdz šim nav gūti nekādi pierādījumi, ka priekšlaicīga pubertāte izraisītu ilgtermiņa traucējumus veselībai. Lielākas ir bažas par to, kāds varētu būt pāragrās pubertātes psiholoģiskais iespaids. «Bērns izskatās seksuāli nobriedis tādā vecumā, kad viņš pats vēl nespēj pieņemt lēmumus, kas saistīti ar viņa fizisko izskatu. Par to visvairāk uztraucas vecāki,» stāsta G.Augusts. Pubertāti agrāk sasniegušās meitenes var izjust diskomfortu savu vienaudžu vidū vai arī pievērst sev gados vecāku zēnu uzmanību. Pubertāti var aizkavēt ar speciāliem medikamentiem. Taču mediķi to izvairās darīt, ja vien meitene nav ļoti jauna vai arī radušās citas medicīniskas problēmas. Tiek ieteikts veikt pārrunas, lai izskaidrotu, kas notiek ar meitenes ķermeni, un palīdzētu pārvarēt kautrīgumu un ķircināšanu.