Pulkveža valsis. Valsts sekretārs Andris Staris tiek uzskatīts par vienu no informētākajiem valstī

Staris, vērtējot cilvēkus, mēdzot lietot kādā kinofilmā dzirdētu iedalījumu - cilvēki, cilvēciņi, infuzorijas un baktērijas. Tā vien jādomā, ka anonīmais pastnieks Stara skatījumā ieņem vienu no divām pēdējām vietām. Taču fakts, ka drīz pēc kompromata nākšanas klajā tika ierosināta krimināllieta par neslavas celšanu, liek aizdomāties, vai Staris, par spīti viņa ironizēšanai un dzelžainajai nesatricināmībai, savās dziļākajās jūtās tomēr nejūtas nikns un aizskarts. Bargais dejotājs Staris, kurš iekšlietu sistēmā sācis strādāt 1973.gada sākumā kā Liepājas iekšlietu daļas ierindnieks, pats sevi raksturo tā: «Par mani droši vien saka, ka es esmu nežēlīgs un bez žēlastības metu cilvēkus laukā. Jā, man patīk pazemināt par kādu pakāpi, noņemt zvaigznītes. Bet es to daru tikai tad, kad es redzu - viss, šim cilvēkam jau ir tik daudz, ka viņš nevar... Lai kā man gribētos viņu pažēlot, bet - viss, ar viņu ir cauri, viņš nedrīkst strādāt sistēmā. Man pret viņu nav ļauna prāta, bet viņš dara ļaunu sistēmai.» Par priekšnieku būt Staris iemācījies 80.gadu vidū, kad vadījis Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes izmeklēšanas daļu - toreiz arī sapratis, kad padotajam drīkst dot vaļu un kad ir jāpiegriež skābeklis. Dzirdēts, ka valsts sekretārs dusmu brīžos izmetot arī pa kādam stingrākam teicienam. Taču līdz tam «Stara metodes» vēl gaidījušas savu laiku. Līdz pamatskolas beigšanai viņš bijis kluss un kārtīgs puika, kam, protams, piemituši savi stiķi un niķi. Stara «es» nostabilizējies vidusskolā, kur viņš kļuvis par mazu huligānu ar plašām interesēm - topošajam likuma sargam patikusi dejošana un teātris. 60.gadu beigās Latvijā noticis pirmais skolēnu sarīkojumu deju konkurss, kurā viņš pārstāvējis dzimto Preiļu rajonu. Sacensībās lielākos sasniegumus guvis Latīņamerikas dejās, iekļūstot pusfinālā. «Man bija kolosālākā deju partnere. Mēs bijām tā sadejojušies!» atceras Staris. «Mēs viens otru izjutām simtprocentīgi. Mēs dejojām bez rokām - tikai ar ķermeni. Gandrīz vai mana pirmā mīlestība vidusskolā. Es ar šo meiteni biju saderējis: ja es apprecēšos pirmais, es viņu aizvedīšu uz Maskavu, uz Ostankinas televīzijas torni. Es pa šo laiku jau divreiz apprecējos, bet meiteni neesmu aizmirsis - vēl mani grauž un moka sirdsapziņas pārmetumi.» Staris tomēr cerot, ka meiteni, nu jau arī precētu sievu, izdosies aizvest uz kādu TV augstceltni - ja ne gluži Maskavā, tad Zaķusalā jau nu noteikti. Sieviešu ielenktais dzejnieks Arī augstskolā topošais jurists bijis visai spurains. Par pārāk lustīgu dzīvi viņu pēc pirmā semestra izmetuši no universitātes kopmītnēm. «Bija tāds gadījums,» atceras zvērināts advokāts Gunārs Gailis, kurš ar Stari mitinājies vienā kopmītņu istabiņā. «Bet tas bija uz dažiem mēnešiem, tāpēc par cilvēku, kas ir paklupis, nevar teikt, ka viņš necelsies. Staris 1.kursā bija tikai komsorgs (komjaunatnes darba organizators - red.), bet pēc tam viņš jau bija fakultātes komjaunatnes sekretārs. Viņš ir ļoti sabiedrisks, viņam arī citus patīk organizēt.» Studiju gados kopā ar pašu Eduardu Rozenštrauhu Staris dziedājis Zilo lakatiņu, par ko viņu vēlāk nav gribējuši uzņemt VDK rindās. «Es godīgi varu pateikt: kad es beidzu universitāti, man nebija sajēgas, ar ko Drošības komiteja nodarbojas. Es domāju, ka Valsts drošības komiteja ķer spiegus,» savu vēlmi strādāt čekā pamato valsts sekretārs. Pajokot viņam patīk vēl joprojām, to atzīst vairāki cilvēki, kas ar viņu strādā vai ir strādājuši kopā. Pagājušā gada decembrī Dailes teātrī, kur notika Policijas dienai veltīts rauts, Staris kāpis uz dēļiem un nodziedājis kādu dziesmiņu visiem svinību dalībniekiem. Lai pateiktu joku, Starim ne vienmēr esot jārunā - viņš to varot izdarīt arī dzejā. Pēdējās vārsmas radušās par godu valsts policijas priekšnieka vietnieka Jāņa Zalpētera jubilejai. «Poličiem ir šodien svētki/ Zalpēterim - sešdesmit/ Apsveicēji rindā stājas/ Kilometru garumā...» Staris nolasa visu garo dzejoli un rāda, ka mapītē sakrāti vēl daudzi. Pat tāds cilvēks, kas valsts sekretāru nepazīst visai labi, pamanīs viņa uzsvērti galanto izturēšanos pret sievietēm. Viņš to nenoliedz: «Man vienmēr ir patikušas meitenes. Man tante teica: «Andri, tu labu galu neņemsi. Nemaini tās meitenes kā čigāns zirgus. Nu nevar tā darīt!»» Vēl joprojām par sieviešu trūkumu viņš sūdzēties nevar - mājās Starim esot piecas «sieviešu kārtas pārstāves»: divas meitas, sieva, sievasmāte un kaķenīte Nesija, kas atvaļinātajam policijas pulkvedim «pēdējā laikā atveldzē dvēseli. Man patīk lielie suņi - vilki, bet man nav personīgās mājas, liela dzīvokļa. Jaunākās meitiņas dēļ es piekritu, ka mēs paņemsim kaķenīti. Un jūtos kolosāli. Dažreiz iznāk, ka tā ir vienīgais cilvēks, vienīgais sieviešu kārtas pārstāvis mājās, kas man pievērš uzmanību, kas man pieglaužas.» Leģenda Staris 21.novembrī apritēs septiņi gadi, kopš 1950.gadā dzimušais «latvietis ar kvalitātes zīmi - latgalietis» Staris ir otrais cilvēks Iekšlietu ministrijā. Kultūras ministrijas valsts sekretārs Aivars Gailis savu kolēģi vērtē kā atsaucīgu un principiālu cilvēku, kas savu viedokli aizstāvēšot ar ārkārtīgu entuzismu. «Ļoti ekspansīvs, lai neteiktu vairāk. Viņš īpaši neslēpj, viņš ļoti bieži pasaka to, ko domā. Kādreiz tas kādam varētu sagādāt arī nepatīkamus brīžus,» saka Gailis. «Es vienmēr zinu visu par visiem. Nu ne gluži visu par visiem, bet daļēji,» nekautrējoties atklāj Staris (par viņa seifu un citām informācijas krātuvēm klīst leģendas, taču, kas tajās atrodams, to kā jau lielākajā daļā gadījumu zina tikai pats sekretārs). «Viņš, protams, šajā valstī ir viens ļoti zinošs cilvēks,» saka NIP biroja vadītājs Jānis Domburs, kas valsts sekretāru pazīstot astoņus gadus. Staris esot viens no godprātīgākajiem cilvēkiem, kas «vismaz dziļi sirdī grib ieviest kārtību un kas uzskata, ka pašlaik ir viens liels bardaks. Cita lieta, ka viņš balansē starp vēlmi ieviest kārtību, politisku konjunktūru un starp neriskēšanu vienatnē spļaut pret vēju kaut kādos jautājumos». Pirms dažiem gadiem Staris draudēja, ka aizies no valsts sekretāra amata. Nesen atkal sākās runas par viņa demisiju. Staris saka, ka kopā ar jauno ministru aizstāvēšot jauno budžetu un tad gan šo krēslu pametīšot. Kas būs jaunais iekšlietu ministrs, to viņš vēl neesot izlēmis, joko Staris un pagaidām neatklāj savus nākotnes nodomus. Domburs domā, ka Staris savu lēmumu varētu pieņemt vienā rāvienā, bez īpaša racionāla grauda. «Mēs, mēģinādami izpētīt Stara racionālismu, par šo tēmu varbūt varam nokļūdīties. Racionālisms ir daudzu gadu garumā, un tad pienāk viens klikšķis, kad muguras smadzenes nostrādā.» Arī kāds bijušais iekšlietu sistēmas darbinieks saka, ka Stara gājieni bieži vien esot neaprēķināmi. Taču, kā vēlāk izrādījies, Staris situāciju ir kontrolējis un gala iznākumu jau paredzējis. Iespējams, ka Staris ir prognozējis un veidojis arī savas attiecības ar presi, kas no sekretāra allaž ir saņēmusi dziļi ironiskus un skarbus vārdus. Ikreiz, kad paredzama Stara parādīšanās žurnālistiem, ir skaidrs, ka tā būs izrāde ar Starim vien piemītošiem gājieniem, kurus, kā liekas, drīkst atļauties tikai viņš. Netrūks tādu izteicienu kā «šo jautājumu noņemam», «nekādu komentāru nebūs» vai «jūs jau uzdevāt piecus jautājumus, tāpēc jums vārds vairs netiks dots». Klīst runas, ka Staris pat kādreiz esot izteicies: «Labs žurnālists ir miris žurnālists.» Viņš pats to nenoliedz, taču saka, ka presi mīl, jo katru rītu izlasot lielākās avīzes. «Tas, ka viņš pēdējos gados varbūt ir palicis nedaudz huligāniskāks - jā, viņš drusku iejutās savā lomā un statusā un vairāk varēja sākt atļauties,» saka Domburs. Pēdējā laikā avīzēs parādījušās plašas intervijas ar Stari. Atliek tikai minēt, vai prese «paķērusi» atvaļināto pulkvedi sakarā ar piešķirto apbalvojumu, vai arī tas ir kārtējais Stara gājiens, kura iznākumu zina tikai viņš pats. Varbūt Staris, atklājoties žurnālistiem, turpina veidot leģendu par sevi. Bijušais iekšlietu darbinieks neizslēdz, ka «gājiens ar presi» varētu būt kāda no Stara slepenajām iecerēm: kamēr visi mēģinās to saprast, tikmēr Staris savu ieceri būs realizējis un sev vēlamo rezultātu panācis. Kādu? To, kā vienmēr, zina tikai viņš pats.