Rātslaukums un tā apkārtnes apbūves koncepcija

Atjaunojot jāievēro un jāizvērtē visi vēsturiskie uzslāņojumi. Atjaunot vēsturisko vides kvalitāti nozīmē patlaban esošos tukšumus aizpildīt ar Vecrīgas mērogam un raksturam atbilstošu ielu un laukumu sistēmu. Jebkuras viduslaiku vecpilsētas vides raksturs ir telpiski noslēgts, bez tālām un atvērtām skatu perspektīvām. Tieši tā attīstījusies arī Vecrīgas apbūve, raksturu saglabājot arī pat pēc diezgan radikāliem pārveidojumiem. Tiesa, mērogs ar laiku ir nedaudz «audzis», apbūve pakāpeniski kļuvusi augstāka, ēkas lielākas, laukumi plašāki. Bet vides gars, genius loci, palicis. Ielu un laukumu telpu veidojošo ēku atjaunošana nenozīmē radīt sen zudušu celtņu imitācijas. Vēsturisku repliku radīšana neatbilst arī šodien pasaulē valdošajām pamatnostādnēm par pieminekļu aizsardzību un restaurāciju. Melngalvju un Švābes nama atveidošana ir jau noticis un īpašs fakts. Abas celtnes bija Rīgas simbols un leģenda, kas palika dzīva, kamēr nebija pašu namu. To kopijas nav pieminekļi, bet ar iztēles palīdzību ļauj nojaust senlaiku vides elpu. Taču līdzīgā veidā jaunradīta visa apkārtējā apbūve būs teātra dekorācijām līdzīga, neīsta un mūsdienu prasībām neatbilstoša. Turklāt nav iespējams pilnīgi visu atjaunot atbilstoši kādā noteiktā laika sprīdī bijušajam izskatam, jo nav kritēriju, pēc kuriem noteikt, kurā periodā kāda celtne bijusi vērtīgāka vai skaistāka. Ievērojot vēsturisko pēctecību, bez arhitektoniski mākslinieciska, pilsētbūvnieciska, kultūrvēsturiska, ekonomiska un sociālpolitiska pamatojuma nedrīkst arī likvidēt neviena laika uzslāņojumu. Okupācijas muzejs Iespējami jāsaglabā gan Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) korpuss Kaļķu ielā 1a, gan Okupācijas muzeja apjoms. Pašreizējā situācijā muzeja nesaderība ar Melngalvju namu ir acīmredzama, taču tā nojaukšana tikai vēl vairāk saasinātu problēmu, jo Rātslaukumam jābūt vizuāli noslēgtam. Tāpēc jāturpina laukuma dienvidaustrumu puses apbūve Kaļķu ielas virzienā līdz vecajai apbūves līnijai - bijušā Resurses nama gabarītos, tajos daļēji iekļaujot arī esošā muzeja apjomu. Jebkurā gadījumā starp apdares detaļās bagātāku apjomu pie Kaļķu ielas un Melngalvju nama ir jābūt formās neitrālam starpelementam, un pašreizējā muzeja ēka, kuras redzamais garums samazinātos, ir jau gatavs šāds starpelements. Pat ja to nojauktu, kaut kas ļoti līdzīgs būtu jāliek vietā. Tā ir mākslinieciskās kompozīcijas ābece. Tāpēc jaukšana nav ne tikai nepieciešama, bet, ņemot vērā kultūrpēctecības, sociālvēsturiskos un politiskos aspektus, arī nepieļaujama. Rātslaukums atrodas samērā tuvu Vecrīgas apbūves ārmalai, tāpēc tā tuvumā nav iespējami citi līdzvērtīgi laukumi, jo, atbilstoši pilsētas telpveides vēsturiskajām likumsakarībām, arī Vecrīgas ārējam perimetram jābūt noslēgtam. Tāpēc jāapbūvē tagadējais Strēlnieku laukums. Pašlaik tas faktiski ir telpisks tukšums, jo apbūve gar trim malām ir pārāk attālināta un tāpēc nenodrošina nepieciešamo telpisko kvalitāti, bet atvērums pret Daugavu šo vidi vispār izklīdina vizuālā bezgalībā. Strēlnieku laukums Strēlnieku laukumā nav nepieciešams un nav arī iespējams atjaunot seno ieliņu tīklu. Ēkas tajā jāceļ pa bijušās apbūves ārējo perimetru, tā likvidējot arī destruktīvo robu Daugavmalas apbūves frontē. Jaunajā apbūvē jāatrod vieta saglabājamajam Strēlnieku piemineklim un jāizveido tā uztverei nepieciešamā telpa. Tā var būt gan plašāks iekšpagalms, gan apjumta lieltelpa. Jānodrošina ērta iekļūšana tajā gan no 11.novembra krastmalas un Grēcinieku ielas stūra, gan arī citām vietām - atkarībā no tā, kā tiek pārveidots RTU korpuss Kaļķu ielā 1. Tas apbūvējams (apaudzējams) ar jauniem apjomiem gar seno Svērtuves ielas (tagadējās Kaļķu ielas posmā starp Rātslaukumu un Daugavmalu) apbūves līniju. To diktē Rātslaukuma vizuālās noslēgtības nosacījums. Nepieciešamo nokļūšanu no Rātslaukuma telpā ap Strēlnieku pieminekli nodrošina esošais Okupācijas muzeja ēkas izveidojums ar vidējās daļas pacēlumu uz stabiem. Tādējādi ir visi priekšnoteikumi radīt izvērstu, izteiksmīgu, mūsdienīgu un vides kontekstā ierakstītu pilsēttelpisku sistēmu, kurā atsevisķi elemento gleznaini pārplūstu cits citā. Strēlnieku pieminekli var pārvietot pašreizējā laukuma robežās. Postaments jāpārvieto jebkurā gadījumā, jo tas ir par augstu salīdzinājumā ar skulptūru, bet tā būvtehniskais stāvokli prasa kapitālo remontu. Svērtuves ielas apbūvē ieteicams asociatīvs atgādinājums par vēl vienu izcilu zudušo ēku - Jakša tirdzniecības namu. Rātslaukums Atjaunojot Rātslaukumu, rūpīgi jāapsver tā izmēri. Jāņem vērā, ka kādreiz šis Rīgas galvenais laukums bija vienīgais pilsētā. Tas bija diezgan mazs, bet tagad netālu atrodas salīdzinoši plašais Doma laukums. Starp abiem laukumiem nepieciešams vismaz mēroga līdzsvars. Tāpēc jāpārbauda, vai drīkst atjaunot apbūvi starp Kungu ielu un bijušo Rātslaukumu. Šie kvartāli, kurus Kaļķu ielas galā noslēdza Kamarinu nams, neļāva brīvi uztvert pretskatā klasiski simetrisko Rātsnama fasādi, turklāt pats Rātsnams līdz ar to vizuāli it kā izslīdēja laukā no laukuma. Bez tam Kamarinu nams nevēlami aizsedz Rātsnamu šodien ļoti svarīgajā skatā no Pēterbaznīcas torņa. Rātsnams Atjaunojamā Rātsnama arhitektoniskajā veidolā svarīgākais ir atrast laukuma izmēriem atbilstošāko fasādes augstumu un paņēmienu, kā jaunbūve sakļaujama ar saglabājamo (bet renovējamo un pārveidojamo) RTU laboratoriju korpusu Kaļķu ielā 1a. Situācija diktē sekojošu risinājumu: telpām, kas atrodas aiz Rātsnama kreisā spārna fasādes, seko lieltelpa visā celtnes augstumā. Gaisma caur stiklotu jumtu no tās pietiekami ieplūstu arī telpās, kas atrodas aiz pašreizējā laboratoriju korpusa fasādes. Pati lieltelpa savukārt būtu reprezentabls un izteiksmīgs ievadījums ēkā. Rātsnama fasādei jābūt simetriskai - to nosaka gan esošie pamati, gan vispārējais priekšstats par šīs ēkas tēlu. Tā kā labās puses spārns gandrīz pieslīd klāt Kaļķu ielas 1a korpusam, tad telpas tajā veidojamas ar atšķirīgiem paņēmieniem, izmantojot gaismas spraugas, iekštelpu padziļinājumus vai paplašinājumus u.tml. Pagrabi restaurējami kā autentisks piemineklis, bet ēkas fasādei jābūt mūsdienīgai. Tajā var tikt iekļautas arī oriģināldetaļas, piemēram, frontona cilnis, tās kombinējot ar atsevišķiem elementiem, kas asociētos ar vēsturē pazīstamām klasiskām formām. Jāņem vērā, ka apbūves viengabalainības un harmonijas pamats ir daudzveidība, katru tās sastāvdaļu veidojot vides kontekstam atbilstošā mērogā un ievērojot ritmu un citus mākslinieciskās kompozīcijas pamatpaņēmienus. Koncepcijas pamatā ir 1997.gada Rīgas Rātslaukuma apkārtnes apbūves projektu konkursa žūrijas formulētie pamatprincipi un atziņas, ko devusi virkne RTU Arhitektūras fakultātē 1988.-1998.g. izstrādāto kursa un diplomprojektu, kā arī fakultātes mācībspēku veiktie zinātniskie pētījumi. Koncepciju atbalsta Latvijas valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Latvijas Arhitektu savienība.