Raunas Staburags un caunas

Senos rakstos par Raunu var uzzināt, ka reiz tā bijusi diezgan liela pilsēta - stiepusies no Cimzas līdz pat Marijkalnam (pa 3 kilometri uz abām pusēm no pilsētas), bet mūsdienu kartēs Raunas pagasta platība ir 152 kvadrātkilometri un jaukākās lietas, ko šai pagastā var atrast, ir Raunas Staburags un pati pilsētiņa ar tās kalniem, ielejām, smaržīgo pienotavu pašā centrā, septiņus gadsimtus veco baznīcu ar tikpat veciem, aizkustinoši stūrainiem Ādama&Ievas un Kristus pie krusta ciļņiem, Tanīskalnu, ko krievu (vai zviedru) zaldāti esot sanesuši ar cepurēm, lai varētu ieņemt Raunu, Velna alu, kur zviedri metuši iekšā cilvēkus, un ejām, kas no Raunas vedušas uz Cēsīm vai pat Āraišiem. Zviedru karš Dažādus brīnumus stāsta par zviedru kara laikiem, kad Raunas pils lielskungs nerrojis zviedru karotājus ar savu nikno nepadošanās garu - aplenktajā pilī lielskungs saputojis ziepes uz mucas dibena, lai zviedri domātu, ka aplenktajiem vēl ir alus, no māliem taisījis kliņģerus, no ādas vērsi, kam kliņģerus samaucis uz ragiem - sak', vēl ir maize un gaļa, ko ēst. Vēl stāsta, ka uz Raunas pils jumta esot velns dancojis un braukājis pa apakšzemes ceļu no Raunas pils uz Dzērbenes pili (tas esot tagadējais Dzērbenes Jāņa grāvis). Pastāvīgs laiks Vairākas ieliņas Raunā vēl joprojām dzīvo savā pelargoniju un begoniju laikā. Jaunatnes ielā iekortelējušās mājas ar verandām un baltām (kā zobu pulveris un tenisčības) etažerēm ar krietniem izšuvumiem zem puķpodu ierindām. Mājas šķiet cienījamas un lepnas Kaucmindes semināristes, kuras gan zina, kas ir īstā pasaules kārtība. Vai tad nav brīnišķīgi to apzināties un neļauties nekādiem laiku apstākļiem - vai tie būtu desmit pagājušie gadi, kolhozs Sarkanais Oktobris vai teikās pieminētais melnais suns uz zviedru naudas lādes. Un, par laimi, Rauna ir tik neliela, ka neviens negatavojas uzcelt elektrostaciju uz Raunas upes un piemīlīgi pilošais sūnu vecītis - Raunas Staburags paliks savā vietā. P.S.Nesatiku nevienu caun