Reketa karaļa klusais gads

Lai gan haritonoviešu tēma medijiem ir bijusi viena no aktuālākajām, grupējuma vadoņa atbrīvošana pēc nebrīvē pavadītajiem sešiem gadiem notika klusi un pat slepeni. Kopš tā laika viņš mācējis palikt tikpat nemanāms gan sabiedrībai, gan tiesībaizsardzības iestādēm, kas uzskata, ka I.Haritonovs savā tronī vairs nav atgriezies. Par huligānismu un izvarošanu iepriekš trīskārt tiesātais I.Haritonovs likumsargu rokās ceturto reizi nonāca savā 40.dzimšanas dienā - 1994.gada 27.aprīlī viņš tika aizturēts aizdomās par izspiešanu. Lai arī izmeklētāji grupējuma līderim un viņa padotajiem inkriminēja vairākus noziegumus, 1997.gada 6.jūnijā Rīgas apgabaltiesa I.Haritonovu atzina par vainīgu tikai vienā no epizodēm un kopā ar pārējiem tiesājamajiem atbrīvoja. Pēc prokuratūras protesta krimināllietu izskatot apelācijas kārtībā, 1998.gada 29.maijā Augstākā tiesa I.Haritonovu atzina par vainīgu izspiešanā organizētā grupā un notiesāja uz 8 gadiem, lai gan tiesājamais savu vainu noliedza, sakot, ka krimināllieta esot viņa biznesa konkurentu pasūtījums. Aiz restēm nonāca arī citi grupējuma dalībnieki - Genadijs Vaļagins uz sešarpus, Aleksandrs Korobeiko uz sešiem, bet Ruslans Burlajs uz trim gadiem. Izcietis trīs ceturtdaļas piespriestā laika (nebrīves termiņā tika ieskaitīti pirmstiesas apcietinājumā pavadītie trīs gadi), I.Haritonovs tika atbrīvots pagājušā gada 10.maijā. Dzīvo klusi un mierīgi Pirms I.Haritonova brīvlaišanas iekšlietu iestāžu pārstāvji izteica prognozes, ka viņš vai nu aizbrauks no Latvijas, vai arī mēģinās iesaistīties legālajā biznesā. Tagad, šķiet, nav piepildījies neviens no šiem minējumiem. Kā liecina Dienas rīcībā esošā informācija, Maskavas apgabala Noginskas rajonā dzimušais I.Haritonovs joprojām dzīvojot mūsu zemē. Pieraksta vietā, vienā no galvaspilsētas daudzdzīvokļu namiem Maskavas ielā, viņu būs pagrūti sameklēt, jo, zvanot uz izziņās norādīto tālruni, atbild kāds ceļu būves uzņēmums. Laikraksta avoti tiesībaizsardzības institūcijās zina stāstīt, ka I.Haritonovs klusi un mierīgi dzīvojot Jūrmalā, paretam satikdamies ar cilvēkiem no «vecajiem, labajiem laikiem» un reizēm izbraukdams uz ārzemēm (pavisam nesen viņš esot redzēts arī Zviedrijā, kur vērojis hokeja pasaules čempionāta spēles). Jautājumam, vai likumsargi seko I.Haritonova gaitām, seko izvairīga atbilde, tomēr ir noprotams, ka viņš joprojām tiek paturēts uzmanības lokā. Tiesa, I.Haritonova atgriešanās ēnu pasaulē neesot novērota, tāpat kā jebkādas saistības ar tumšiem darījumiem, kas vedinot domāt, ka viņš vecās lietas varētu būt pametis. Arī prognozei par I.Haritonova iesaistīšanos legālajā biznesā oficiāla apstiprinājuma nav. Kādreiz viņa vārds tika saistīts ar tādiem uzņēmumiem kā BRIH, Tess AB, A.V.V., Amstrig un citiem. Tomēr pēc sprieduma, kurā bija noteikts, ka I.Haritonovam konfiscējama manta, izrādījās, ka viņam oficiāli nekas nepieder. Uzņēmumu kapitāla daļas bija pārdevusi viņa dzīvesbiedre, vīram vēl atrodoties apcietinājumā. Arī nekustamie īpašumi esot noformēti uz I.Haritonova tuvinieku vai uzticības personu vārda. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas Lursoft interneta datu bāzē pieejamo informāciju I.Haritonovs joprojām skaitās Latvijas-Nīderlandes kopuzņēmumā Amstrig līdzīpašnieks ar 18 procentiem pamatkapitāla daļu 5400 latu vērtībā, taču, kā Diena jau rakstīja, šī firma saimniecisko darbību vairs neveic. Asiņainā gadsimtu mija Ja I.Haritonova dzīve brīvībā ritējusi salīdzinoši mierīgi, to nevarētu teikt par cilvēkiem, kurus mēdz dēvēt par haritonoviešiem. Kopā ar I.Haritonovu notiesātais R.Burlajs neilgi pēc iznākšanas no cietuma tika aizturēts saistībā ar Denisa Rjazanska slepkavību 2000.gada maijā. Izmeklēšanas laikā viņa vainu neizdevās pierādīt, taču prokuratūra R.Burlaju apsūdzēja par patvarību, jo viņš bija pieprasījis naudu no savas vecmāmiņas, un I.Haritonova līdzgaitnieks atkal nonāca nebrīvē. Piedevām 2000.gada pašā nogalē R.Burlajs galvaspilsētā tika sašauts. Lai gan slepkava bija raidījis vairākas lodes, viņam izdevās izdzīvot. Tajā pašā gadā cietuma kamerā pakārās Aleksandrs Korobeiko - arī viņš uz apsūdzēto sola bija sēdies kopā ar I.Haritonovu. Pērnā gada decembrī pie Mežciema kartingu halles tika nogalināts individuālā uzņēmuma BRIH un tāda paša nosaukuma SIA direktors Vasilijs Jeļisejevs, pret kuru 1997.gadā tika vērsti divi atentāti. 2000.gada sākumā Imantā pie savas mājas tika nošauts Valerijs Berlins jeb Čigāns, viens no Amstrig līdzīpašniekiem. Īpaši asiņains bija 1998.gada maijs, kad nāves dvesmu sajuta vismaz četri par haritonoviešiem saukti vīri. Mēneša vidū tika nogalināts Amstrig direktors Oļegs Smirnovs, pēc dažām dienām viņa miesassargs Andrejs Korpals, bet maija nogalē Pārdaugavā smagus ievainojumus guva Amstrig rīkotājdirektors Aleksandrs Dudkins. Starp versijām, kas saistījās ar nesaskaņām biznesā un ietekmes sfēru pārdali noziedzīgajā pasaulē, izskanēja minējumi arī par I.Haritonova tālāko likteni, tomēr viņa vārds avīžu slejās tagad parādās vien vēsturiskās atkāpēs par kapitālisma mežonīgumu 90.gadu pirmajā pusē.