Rēķinu kārtošanai Maskavas tirgū piedēvē starpnacionālu raksturu

Tā priekšā vairāki cilvēki nesa 25 gadus vecā tirgoņa (pēc tautības azerbaidžāņa) līķi, kurš ceturtdien no rīta tika atrasts tirgus teritorijā. Maskavas mērs arī atzīmēja, ka, pēc viņa domām, konfliktam bijis starpnacionāls raksturs. J.Lužkovs atzina, ka, beidzoties izmeklēšanai, «tiks sodīti gan tie, kas izdarīja slepkavību, gan tie, kas organizēja nesankcionētu gājienu Maskavā». «Patvaļa, paužot protestu, ir nepieļaujama,» teica Maskavas mērs, «protesta paušanai pastāv citi līdzekļi, to skaitā arī varas iestāžu sankcionēti gājieni.» Savukārt milicijā un prokuratūrā uzskata, ka notikušajā nav meklējama nacionāla pieskaņa un konflikts radies reketa dēļ. Bojāgājušais atteicās maksāt «ļipeckiešiem» (noziedzīgajam grupējumam) savdabīgu «nodokli», ar kuru tie aplika visus tirgoņus tirgū, neatkarīgi no to nacionalitātes. Slepkavības apstākļu izmeklēšanu savā personīgajā kontrolē ņēmis Maskavas mērs J.Lužkovs un Krievijas iekšlietu ministrs Sergejs Stepašins. Tirgonis tika sadurts, un tiek uzskatīts, ka tas noticis kautiņā, noskaidrojot attiecības starp diviem grupējumiem, kas kontrolēja tirgu. Nogalinātā tautieši sarīkoja šo demonstrāciju, pieprasot varas iestādēm atrast un sodīt vainīgos. Sākumā tirgus teritorijā sapulcējās apmēram 300 cilvēku, kuri azerbaidžāņu valodā skaļi apsprieda notikušo. Kad pūlis pieauga līdz 1500 cilvēkiem un sāka kustību pilsētas centra virzienā, nekavējoties tika izsauktas milicijas un OMON papildvienības. Azerbaidžāņiem tomēr izdevās noiet apmēram divus kilometrus no tirgus centra virzienā. Tikai tad OMON spēki spēja apturēt kustību. Pēc pārrunām demonstrācija tika pārtraukta un sapulcējušies izklīda. Tajā pašā dienā Maskavas prokuratūra ierosināja krimināllietu par slepkavību, bet naktī uz piektdienu, pēc milicijas ziņām, tika aizturēti seši cilvēki, kas tiek turēti aizdomās par līdzdalību šajā noziegumā. Kā ziņo aģentūra ITAR - TASS, atsaucoties uz avotiem tiesībsargājošajās struktūrās, aizturētie (no kuriem četri ir krievi) ir no Ļipeckas noziedzīgā grupējuma. Viņi visi nav no Ļipeckas (pilsēta Krievijas centrālajā daļā apmēram 450 kilometrus uz dienvidiem no Maskavas) - divi dzīvo Maskavā, bet viens pierakstīts Tatarstānā. Pēc pēdējiem datiem, ceturtdienas rītā starp viņiem un Azerbaidžānas iedzīvotāju Nagijevu, kurš tirgojās Lužņiku preču tirgū, notika strīds. Tā rezultātā Nagijevs tika sadurts un apmēram vienpa- dsmitos no rīta mira pirms ātrās palīdzības ierašanās. Maskavas milicijas patruļu dienests tostarp sācis strādāt pastiprinātā darba režīmā. Galvenajā Maskavas iekšlietu pārvaldē neslēpj, ka tas ir saistīts ne tikai ar Uzvaras svētkiem 9.maijā, bet arī ar notikumiem Lužņiku rajonā. Piektdien notika S.Stepašina tikšanās ar Azerbaidžānas vēstnieku Krievijā Ramizu Rizajevu. Pēc tās vēstnieks paziņoja, ka ministrs apsolījis darīt visu iespējamo šā nozieguma izmeklēšanai. Tomēr, pēc vēstnieka vārdiem, Azerbaidžānas Ārlietu ministrija nolēmusi nosūtīt Krievijas ĀM protesta notu. Azerbaidžāņu kopienas pārstāvji jau paziņojuši, ka neviens negatavojās veikt prettiesiskas darbības. Tirgoņi vienkārši pauda protestu par varas iestāžu un milicijas bezdarbību. Preču tirgus Lužņikos joprojām ir viena no kriminogēnākajām teritorijām Maskavā. Tur vienmēr dežurē milicijas papildvienības. Taču tikt galā ar kriminālistiem tās nespēj. Bieži vien miliči neiesaka pilsētas iedzīvotājiem parādīties tirgus rajonā vēlu vakarā un naktī. Preču un vairumtirdzniecības tirgi Maskavā jau sen kļuvuši par rēķinu kārtošanas vietu starp dažādiem noziedzīgajiem grupējumiem, kas cīnās par kontroli pār tirgoņiem. Pirms gada apšaudē starp divām bandām Petrovskas - Razumovskas rajona tirgus teritorijā gāja bojā vairāki cilvēki. Tikai brīnumainā kārtā lodes neskāra tirgus apmeklētājus, kuri paspēja paslēpties aiz būdiņām. Pēc šīs apšaudes Maskavas mērs Jurijs Lužkovs pieprasīja, lai lielākā daļa preču tirgu tiktu pārcelti ārpus pilsētas robežām. J.Lužkovs toreiz paziņoja, ka tirgi noziedzniekus tikai baro. Taču lielākā daļa Maskavas iedzīvotāju bija pret tirgu pārcelšanu. Tikai šeit pilsētas vienkāršie iedzīvotāji, kas nav pieskaitāmi augsti stāvošu komercbanku un ārvalstu firmu darbinieku kategorijai, var iegādāties viņiem nepieciešamās preces par saprātīgām cenām. Cena šīm precēm veikalā dažreiz ir pat divas reizes augstāka. Maskaviešu protesti lika varas iestādēm atteikties no idejas pārcelt tirgu ārpus Krievijas galvaspilsētas robežām. Starpnacionālie konflikti pēdējo gadu laikā patiešām nav bijuši. Tomēr kautiņi starp dažādu nacionalitāšu tirgoņiem (un rēķinu kārtošanas starp bandītiem) periodiski ir notikuši. Kā apgalvo milicijas darbinieki, to iemesls tomēr nav bijis nacionālais jautājums, bet gan finansiālas problēmas un ietekmes sfēru dalījums. Taču daudziem maskaviešiem nepatīk, ka tirgos pārsvarā strādā Ziemeļkaukāza un Aizkaukāza valstu pārstāvji. Saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujām lielākā daļa galvaspilsētas iedzīvotāju (apmēram 75%) aiz tirgus letēm vēlētos redzēt krievus vai vismaz «nekaukāziešus». Tikai 10% aptaujāto paziņojuši, ka viņiem vienalga, kas tirgo, lai tikai cenas būtu pieņemamas. Taču pat viņi uzskata, ka no kaukāziešiem ir jāuzmanās. Maskavieši nav apmierināti, ka azerbaidžāņi, gruzīni un citi «nekrievi» kontrolē lielāko daļu Krievijas galvaspilsētas tirdzniecības uzņēmumu. Daudzi pat vispār neatšķir nacionalitātes un visus sauca par «kaukāziešiem». Pēdējo gadu laikā kaukāzieši patiešām aktīvi iefiltrējušies Maskavā, tai skaitā, kļūstot par restorānu, viesnīcu, naktsklubu un kazino īpašniekiem, Visā pasaulē pazīstamo Radisson-Slavjanskaja (tajā savu vizīšu laikā Krievijā uzturas ASV prezidents Bils Klintons) neoficiāli dēvē par Radisson-čečenskaja, jo tās pārstāvji nāk no Čečenijas. Čečeniem pieder arī ne mazāk slavenais restorāns Prāga. Bijušajiem Gruzijas iedzīvotājiem pieder virkne lielu restorānu un producentu kompāniju, kas nodarbojas ar filmu ražošanu. Kādreizējais Baku iedzīvotājs Tagi Zade ir Maskavas kinoteātru tīkla īpašnieks. Nesen uzceltais tirdzniecības komplekss Manežnaja ploščad (oficiālais nosaukums Ohotnij rjad) arī atrodas bijušo Kaukāza iedzīvotāju kontrolē. Šo tēmu ne reizi vien ekspluatējušas nacionālsociālistiskās organizācijas, piemēram, Aleksandra Barkašova vadītā Russkoje nacionaļnoje jedinstvo. Mītiņos barkašovieši vairākkārt aicinājuši izdzīt visus «melnos» no Maskavas. Par «melnajiem» Maskavā jau sen dēvē «kaukāziešus» un Centrālās Āzijas pārstāvjus, nevis nēģerus. Starp citu, šis vārds Krievijā skaitās tāds pats lamuvārds kā nigger ASV. Taču atšķirībā no šā vārda tā lietošana nav oficiāli aizliegta. Milicija oficiāli jau ne vienu reizi vien ir paziņojusi, ka neuzskata, ka Maskavā iespējama starpnacionālo konfliktu izcelšanās. Taču neoficiāli Dienas korespondentam teica, ka, ņemot vērā ceturtdien notikušo, izslēgt to nevar. Īpaši pēc notikumiem ceturtdien. «Ja mūsu (krievu) bandīti aktivizēsies un sāks durt kaukāziešus, viss var notikt.»