Rīgas sargi klūp, vēl nesākuši cīņu

Valsts nauda iztērēta, filmēšanas paviljons uzcelts, bet scenārijs tiek vairākkārt pārrakstīts un uzfilmētais - pārfilmēts. Filmas veidotāji skaidro - pievīlis vēlais pavasaris, kas iecerētajai filmēšanai pārvilcis svītru, arī aktiera Vigo Rogas nāve, jo viņam bija uzticēta viena no nozīmīgākajām - Kārļa Ulmaņa loma. Kad megaprojektu - filmu, kurai līdz šim valsts piešķīrusi visvairāk naudas, skatīs Latvijas kinomīļu un nodokļu maksātāju acis, nav iespējams prognozēt. A.Ēķis sākotnēji Dienai grūtsirdīgi apgalvo, ka "mēs centīsimies", kā solīts, filmu pirmizrādīt jau 11.novembrī, bet vēlāk nolemtībā atmet ar roku: "Ir nobīde, ir." Nevar kā konveijerā Slampē, kur Rīgas sargu jeb latviešu cīņas pret Bermonta armiju filmēšanai uzbūvēta kino pilsētiņa Cinevillage, piektdienas pēcpusdienā rosās ne aktieri, bet strādnieki, kas vidi iekārto augustā iecerētai filmēšanai. A.Ēķis, mazliet sapīcis par preses interesi, staigā gar dekorācijām, kam filmā jākalpo par pagājušā gadsimta sākuma Rīgas ielām, un klāsta - bez tām filmēšanai nenotikt. Lūk, viena dekorācija jeb tilts - 60 000 latu, otrs - 40 000 latu, trešais - 30 000 latu! Lūk, filmas tērpi - 70 000 latu! Rīgas sargi ir līdz šim apjomīgākais projekts, kura budžetu A.Ēķis lēš ap 2,5 miljoniem latu. Jau iztērēti 1,3 miljoni, no kuriem 0,5 miljoni - valsts nauda, gandrīz Ls 200 000 - Rīgas domes un ap Ls 160 000 ES finansējums, bet pārējo Platforma filma ieguldījusi pati. Atlikušo nedaudz vairāk kā miljonu A.Ēķis cer gūt no sponsoriem, tādēļ kultūras ministre Helēna Demakova (TP) uzskata - nav pamata ažiotāžai par filmas kavēšanu, jo tā var aizbaidīt sponsorus. "Jebkurš mākslas darbs top sarežģītāk, un konveijerā ražo tikai piena pakas," saka ministre. Pērn, 25.augustā, sākot filmēšanu, Rīgas sargu radītāji solīja - sešas nedēļas filmēs pagājušogad, vēl četras nedēļas - šopavasar. Piektdien A.Ēķis mēģina iestāstīt, ka nekas nav nokavēts - otrā filmēšanas kārta sākšoties augusta vidū un ilgšot ap 40 dienu, tad vēl mēnesis montēšanai, un tad jau, skat, Rīgas sargi uz 11.novembri gatavi! Tik pārliecināta gan nav otra filmas producente Brigita Rozenbrika, kas, vaicāta, kad varēsim filmu skatīt, izteiksmīgi klusējot, smaida. Nacionālā kinocentra vadītāja Ilze Gailīte-Holmberga atzīst - no filmas šogad, visticamāk, nebūs ne vēsts, bet to varētu gaidīt nākamgad. "Jautājums, vai sākotnējais plāns bijis pietiekami adekvāts, varbūt vajadzēja ilgāku laiku un darbu pirms tam," viņa lēš un stāsta, ka Rīgas sargu scenārijs vairākkārt pārrakstīts, jo "viņi grib maksimālu perfekciju, un tas, protams, visu aizkavē". Pārraksta un pārfilmē Sākotnēji scenāriju rakstīja rakstnieks un pieredzējis Rīgas kinostudijas scenārists Andris Kolbergs, bet viņš sadarbību ar Platforma filma pārtraucis. "Man likās, ka viņi nezina, ko grib. Uzrakstīju četrus scenārijus, neviens netika izbrāķēts, bet, kad vienu uzfilmēto gabaliņu redzēju, sapratu, ka tas nav tas, ko gribu - viss paliek plakanāks," stāsta A.Kolbergs. Viņš nav ļāvis titros ierakstīt sevi kā scenārija autoru, bet gan to, ka filma veidota pēc A.Kolberga darbu motīviem. "Mēs ar Aigaru [Graubu] scenāriju pārrakstījām, bet pasaules praksē pārraksta līdz pat 50 reizēm," skaidro A.Ēķis. Jāpārraksta bijušas epizodes, kur filmējies V.Roga. Tās uzņemtas vecajā Rīgas domes ēkā, bet filmas veidotāji izlēmuši epizodes ar K.Ulmani filmēt Slampes Cinevillage "uz ielas". Patlaban uzfilmēti 40% filmas - Pārdaugavas skati, un vēl atlikuši kaujas skati un jāpārfilmē epizodes ar V.Rogu. Viņa vietā stāšoties kāds lietuviešu aktieris. "Tā ir profesionālā nedisciplinētība," vērtē LTV kinokritiķe Daira Āboliņa. Viņa akcentē, ka kino piemīt specifika - uzņemto var pārfilmēt 100 reizes, bet tas nav teātris, kas ik vakaru jāspēlē citādi: "Tarkovskis arī divreiz pārfilmēja Stalkeru, bet viņš ir ģēnijs."Šī nav vienīgā latviešu filma, kuras uzņemšana bremzējas, un D.Āboliņa uzskata, ka šādi kinematogrāfi skatītāju apziņā ieveļ akmeni - it kā kino piešķir naudu, it kā kaut ko filmē, bet rezultāta nav vai arī tas jāgaida pārmēru ilgi. *** Filmas budžets Plānotais Rīgas sargu budžets - Ls 2,5 miljoni Kopā valsts nauda - Ls 500 000 - Ls 300 000 - no Nacionālā Kinematogrāfijas centra - Ls 100 000 - valdība no privatizācijas ieņēmumiem piešķīrusi speciāli dekorāciju gatavošanai - Ls 100 000 - no Valsts kultūrkapitāla fonda - Ls 184 754 - no Rīgas domes - 225 000 eiro (Ls 160 000) - no Eiropas Savienības programmas Media Plus Ieguldīti arī Platforma filma līdzekļi un vēl plānots piesaistīt sponsoru naudu