ROŽU LAPA

Un - tomēr, tomēr, lai ko par rozēm runātu, tās neļauj palikt vienaldzīgai, vienaldzīgam. Tāpēc kā pavasaris, tā kārtīgam dārza mīļotājam nagi niez iestādīt atkal kādu jaunu rožu krūmu. Bet - kādu? To vaicājām Ilgai un Agrim Kumeliņiem Siguldā, kuri gadā uzpotē 60 tūkstošus rožu. Viņu kolekcijā ir vairāk nekā 70 šķirņu āra rožu, arī no pasaulslavenā vācu selekcionāra Kordesa dārza. Starp citu, Kordesa uzņēmums pagājušajā gadā svinēja jau 110.jubileju. Parka rozes (lielās krūmrozes) Rose Robusta - izcili skaista, ātraudzīga roze ar mir-dzošiem, asinssarkaniem ziediem. Lapas tumši zaļas, biezas, spīdīgas. Zied līdz vēlam rudenim. Augstums - 2 m, domāta dzīvžogu veidošanai, grupās. Krūmrozes Weisse Wolke - ziedi tīri balti, pildīti, vieglu smaržu, zied līdz rudenim, 90 cm augsts krūms. Lieliski iederas grupās, nogāzēs, akmensdārzos. Heidekonigin, n Gletscherfe, n Angela. Stīgotājrozes Super Excelsa - ziedi rozā, mazi, sīkas spīdīgas lapas, bagāti ziedoša, piemērota augststumbru kaskādēm, labs augsnes nosedzējs, zied uz katra gada dzinumiem. Super Doroty - pomponveida rozā ziedi lielos, blīvos pušķos, atkārtoti ziedoša stīgotājroze. Skaista uz augststumbriem, grupās. Miniatūrrozes Amulett - plašs augums, tīri rozā ar interesantu ziedu formu - kā dālijai. Labi iederas grupās, akmensdārzos, starp skujkokiem. Sonnekind - zeltdzelteni ziedi, zied ļoti bagātīgi, 35 cm augsta, labi izskatās grupās, traukos. Ķekarrozes jeb floribundrozes Palmengarten Frankfurten - intensīvi rozā, ļoti lielas ziedkopas, pildīti ziedi, plats krūma zarojums, dzinumi līdz 1m. Elveshorn, n Mainafeue, n Fiona Tējhibrīdrozes 1996.g. Nostalgie - divkrāsaina, interesanta krāsu gamma - sārti rozā ar dzeltenu vidu. 1992.g. Schwarze Madonna - tumši sarkana, ziedi samtaini, jaunās lapas tumši sarkanas, vēlāk intensīvi zaļas, spīdīgas, ļoti piemērota lauka apstākļiem, grieztiem ziediem. 1992. g. Memoire - izcili balta, izteikti liels zieds, spēcīgas zaļas lapas, laba šķirne grieztajiem ziediem āra apstākļos. Ar ko labs stāds atšķiras no slikta Lai nopirktu kvalitatīvu rožu stādu, vispirms jāskatās nevis uz augšdaļu, bet - pirmkārt, uz sakņu sistēmu. Patronai jābūt pilnai ar baltām saknītēm. Brūnas saknes nozīmē, ka tās ir apdedzinātas ar minerālmēsliem. Otrkārt, jāraugās, lai meženis izskatītos dūšīgs, lai potējuma vietai nebūtu melnējums. Treškārt, nepērciet stādu ar kaitēkļiem - ja rozei ir ērces, tad lapām otrā pusē redzami dzelteni, sadurstīti plankumiņi. Tam, vai potējamā vieta notīta ar izolācijas lenti vai leikoplastu, nav būtiskas nozīmes. Vienīgi, iestādot rozi zemē, leikoplastu var negriezt pušu - tas mitrumā sadalīsies pats, bet izolācijas lente gan jāpārgriež. Cilvēkiem dažkārt ir mānija pirkt tādu stādu, kam galā jau zieds. Tā ir liela muļķība. Zieds nozīmē to, ka viss spēks aizgājis pumpurā, bet sakņu sistēma palikusi bešā. Rozi jāprot zemē likt Labākais rožu stādīšanas laiks ir maijs. Jūnijā arī var stādīt, bet tad nedrīkst aizmirst laistīt. Rozes vairāk prasa mālaināku augsni. Bedres apakšā var ielikt satrunējušus kūtsmēslus (20 kg/m2). Ieteicams augsnei pievienot arī Bioefekta ražotos preparātus Biomikss un Trihodermīns, kas novērš pelēko puvi, sakņu puvi, miltrasas izplatīšanos. Stāda 50-60 cm dziļi. Tā, lai potējuma vieta būtu zemē. Potējamā vietā ir arī tāds kā mēnestiņš, acs - to vēlams likt uz dienvidu pusi. Tas vajadzīgs tāpēc, ka augot roze tiecas uz dienvidu pusi un tad var iznākt tā, ka ar savu svaru potējamais zars atlūzīs vaļā. Kad roze iestādīta, augsne pēc kāda laika sēžas, un tad vajadzētu ap stādu uzbērt kādu vieglu mulču. Iestādot tējhibrīdu rozes, pēc pāris dienām vajadzētu zaru četru lapu augstumā aizliekt. Kādreiz pēc ceturtā pumpura to grieza nost. Tas ir tāpat kā cilvēkam izgriezt plaušas - rozei vairs nav caur ko uzņemt skābekli, jo ir palikušas tikai pāris lapiņas, turklāt brūce arī sulo. Aizliegto zaru nogriež, līdzko roze izlaidusi jauno dzinumu. Ķekarrozēm gan tā nevajadzētu darīt. Arī stīgojošās un krūmu rozes nav vēlams apgriezt. Roze arī grib ēst Tagad, maijā, jāsāk ar Kemiru. Tur viss - slāpeklis, kālijs, mikroelementi - ir sabalansēts tā, ka rozei patiks. Kad rozes piebarot? Mēnesī reizi pietiks. Svarīgi viņām iedot ēst tieši tad, kad nogriež noziedējušās galviņas. Tad brūces ātrāk aizdzīst. Augusta beigās mēslojumu rozēm vairs nevajag dot, lai dzinumi nobriest. Augststumbra roze - vēl maz zināma, bet moderna Eiropā augstcelmu rozes ir ļoti modē. Tās stāda gan dārzos, gan mauriņos, gan podos. Augstcelmu roze ir acota uz speciālas šķirnes mežeņa. Uz viena kāta veidojas ziedu kupena. Ja būs uzacota tējhibrīda roze, ziedi veidosies kā vāzē sakārtoti. Ja - ķekarroze vai stīgojošā roze, tad veidosies kaskāde. Stumbrs augstāks neaug, tikai ar gadiem kļūst resnāks. Cilvēki parasti baidās, kā šādas rozes var saglabāt ziemā. Ziemo viņas ļoti labi. Augstcelma rozi stāda slīpi, tad pieslien pie mieta stāvus un piesien, lai augs veidojas taisns. Ziemā pie stumbra pamatnes noliek bluķīti, rozi noliec. Zem vainaga paliek skujas, tad ar kādu āķi piesprauž pie zemes, uzliek atkal skujas un vēlams 3-4 lāpstas uzmest virsū zemi. Garais kāts var palikt pliks, jo tas taču ir meženis - neizsalst. Pavasarī noņem zemi, skujas, un roži palaiž vaļā. Pāris dienas tā arī patur. Pēc tam sien atkal augšā pie mietiņa. Tas jādara, kad diena ir apmākusies, jo saule rožu zarus pēc ziemas miega var arī apdedzināt. Elita Marga, Latvijas televīzijas bērnu raidījumu redaktore un radio Skonto dīdžejs: «Bērnībā man rozes asociējās ar kaut ko nīkulīgu, atšķirībā no mežrozītēm, kas, jā - bija dzelkšņainas, bet spirgtas. Mūsu dārzā rozes allaž bija nobērtas ar pelniem vai nolaistītas ar zaļajām ziepēm, jo vienmēr bija uzmetušies kaut kādi kukaiņi... Taču kad es pirmo reiz ieraudzīju kārtīgu veikala rozi - veselu, garā kārtā ar lielu ziedu -, mans priekšstats par šīm puķēm radikāli mainījās. Tās bijušas man līdzās visos attiecīgajos dzīves brīžos. «Un Viņš atnesa man tā-ā-ā-du rozi!» Vai tad ar to nav viss skaidrs? Jānis Jurkāns, Saeimas deputāts un rožu audzētājs: «Roze ir perfekts mīlestības simbols. Vienīgais rozes trūkums ir tas, ka tā nedzied.»