Ruselis tuvu jaunam krēslam

Tagadējā - akciju sabiedrību Balta un Latva viceprezidenta amatā - A.Ruselis varbūt nav tik pamanīts, taču plašāk pazīstams viņš kļuva tajos gandrīz desmit gados, kad vadīja Latvijas Zemes banku. Pēc neatkarības atjaunošanas viņš ir bijis saistīts ar politisko un biznesa eliti, liecina Dienas un ziņu aģentūras LETA arhīvu materiāli. Vairākkārt viņa vārds bijis lasāms žurnāla Klubs miljonāru sarakstā, bet A.Ruseļa turības aizsākumi kā daudziem esot meklējami tulpju biznesā. Viņš reiz teicis, ka politikā ir jānāk turīgiem cilvēkiem, pēc tam vairākkārt tas tika atgādināts avīžrakstos. No šiem vārdiem A.Ruselis arī tagad neatsakās: «Ja gribam, lai parlaments pieņemtu labus lēmumus, tajā ir jānāk turīgiem cilvēkiem, kas var ar visu sirdi nodoties darbam, nedomājot par pelnīšanu.» Finansists ar 17 gadu pieredzi «Andris Ruselis ir finansists ar 17 gadu pieredzi finansu jomā; profesionālis, kas ar iekļaušanos bankas padomē varētu paplašināt LB skatījumu uz tautsaimniecībā notiekošajiem procesiem,» kandidāta izvēli pamato I.Rimšēvičs, kura viedokli Dienai pauda LB preses sekretārs Edžus Vējiņš. A.Ruselis arī 90.gadu sākumā ir bijis LB bankas padomes loceklis un strādājis pie neatkarīgās Latvijas centrālās bankas pamatu izveides, un piedalījies nacionālās valūtas tehniskās izgatavošanas un iespiešanas noteikumu izstrādē. Taču sīkākus komentārus uzzināt neizdevās, un neatbildēts palika arī jautājums, no cik plaša pretendentu loka A.Ruselis ir izraudzīts. A.Ruselis piedalījies Latvijas Zemes bankas izveidē 1989.gadā un vadījis to līdz 1998.gadam, kad pēc bankas stratēģiskā investora Igaunijas Hoiupank apvienošanās ar Hansapank notika Latvijas Zemes bankas un Hansabank Latvija apvienošanās. Pēc tam presei tika paziņots, ka apvienotā banka ļaus samazināt izmaksas un tai būs iespēja aktīvāk darboties lielu uzņēmumu apkalpošanā, attiecīgi palielinot bankas tirgus daļu. Savukārt A.Ruselis uz Dienas jautājumu par tālākiem nodomiem toreiz atbildēja, ka iešot pensijā un ka viņam vēl esot otra profesija - puķkopis. Vairākums Saeimas frakciju, arī opozīcijā esošā Jaunā frakcija un Sociāldemokrātu savienība varētu balsot par A.Ruseļa iecelšanu amatā, ko iepriekš jau atbalstīja Budžeta un finansu komisija. Tās priekšsēdis Vents Balodis (TB/LNNK) teica, ka viņš neesot dzirdējis argumentus, kas būtu vērsti pret kandidātu. Trešdien viedokli vēl nebija paudusi Tautas partija, kuras priekšsēdis Andris Šķēle atzina, ka esot pazīstams ar A.Ruseli, bet tas viņam «neuzliekot nekādu pienākumu atbalstīt kandidātu». A.Šķēle rīkošoties saskaņā ar frakcijas lēmumu. Pievērš uzmanību ar suņu akciju A.Ruselis ievērots arī saistībā ar neparastākiem gadījumiem. Tā 1995.gada februārī viņa mājās Langstiņos tika veikta kratīšana, uz anonīmas informācijas pamata meklējot Ivana Haritonova lietā pazudušo liecinieku Genādiju Tovancevu. Bijušais iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons toreiz atvainojies un «incidents bija izsmelts», atceras A.Ruselis. Aptuveni pēc nedēļas bijusi paredzēta Zemes bankas un ERAB līguma parakstīšana par lielu līdzekļu piešķiršanu, un, iespējams, starp šiem notikumiem bijusi kāda saistība. Tam gan neesot pierādījumu. Kad kāds A.Ruseļa ģimenes loceklis cieta no klaiņojoša suņa, viņa paziņojums, solot profesionāliem medniekiem par katru nošautu klaiņotāju 100 latu, raisīja pretrunīgus spriedumus sabiedrībā. «Tas bija protests, jo visi esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām. Un šī problēma joprojām eksistē - bēdīgākais, ka no tās cieš bērni,» teica A.Ruselis. Dienas un LETA arhīvos ir arī ziņas, kas liecina, ka A.Ruselis bijis tuvu stāvošs politiskajai un biznesa elitei. Vairākos gadījumos tie gan ir tikai minējumi. LNT raidījums Nedēļa 2000.gada nogalē uz iegūtu audioierakstu pamata vēsta par kādu slepenu brālību, kuras mērķis esot «pretendēt uz valsts likteņa izlemšanu» un «savu cilvēku iebīdīšanu nozīmīgajās struktūrās». Brālībā līdzās Andrim Grūtupam, A.Šķēlem un citiem LNT nosauca arī A.Ruseli. Šie cilvēki noliedza šādas brālības esamību. Taču slēgtais Latvijas Sabiedriskais klubs, kas tika dēvēts arī par Klubu 22, apvienojot aptuveni 50 sabiedrībā pazīstamu politiķu, uzņēmējus, baņķierus un citus, 90.gadu otrajā pusē patiešām pastāvēja - to vadīja Edvīns Inkēns, Ivars Strautiņš un Jānis Jurkāns, tajā bija arī A.Ruselis. *** Andris Ruselis Dzimis 1957.gadā Rīgā 1976.gadā beidzis Rīgas 36.vidusskolu 1981.gadā beidzis Latvijas Universitātes Finansu un tirdzniecības fakultātes finansu un kredītu specialitāti 1981-1987. - PSRS Valsts Bankas republikāniskā kantora rūpniecības kreditēšanas pārvaldes ekonomists 1987-1989. - kompartijas Kirova rajona komitejas instruktors 1990-1991. - Latvijas Bankas padomes loceklis 1989-1998. - Latvijas Zemes bankas valdes priekšsēdētājs 1995-1997. - Stokholmas Rīgas ekonomikas Augstskolas padomes loceklis kopš 1998. - apdrošināšanas akciju sabiedrību Balta un Latva valdes loceklis, viceprezidents Precējies, meitai 13 gadu.