Sagaidot Ķīnas prezidenta vizīti Latvijā

Ar gandarījumu var novērtēt mūsu valstu savstarpējā sapratnē īsā laikā panākto. Sadarbības iespējas ar Ķīnas Tautas Republiku (ĶTR) plašā spektrā atvēra Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vizīte Ķīnā 1994.gadā. Kopš tā laika attiecības ir pilnveidojušās, un prezidenta Dzjana Dzemiņa vizīte Latvijā liecina par mūsu valstu attiecību piepildīšanos: šodien mūs jau vieno savstarpējas cieņas un sapratnes tilti. Gaidot šo ievērojamo notikumu, vēlos atskatīties uz paveikto un iezīmēt attiecību perspektīvas. Latvijas - Ķīnas desmitgade Pagājušā gada septembrī gan Latvijā, gan Ķīnā atzīmējām 10 gadus, kopš nodibinātas diplomātiskās attiecības starp mūsu valstīm. Šodien jau varu raksturot mūsu valstu attiecības kā stabilas un konstruktīvas. To liecina aktīvā apmaiņa ar vizītēm dažādos līmeņos, ekonomiskās sadarbības apjoma divkāršošanās un kultūras sakaru paplašināšanās. ĶTR bija viena no pirmajām valstīm, kas 1991.gadā atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu, un mēs Latvijā to augstu novērtējam. Tāpat Latvijas ceļā uz neatkarības atjaunošanu ļoti nozīmīgi bija tas, ka ĶTR vadība neatzina Latvijas inkorporāciju PSRS. Gribētos uzsvērt, ka Latvijas valdība atzīst Ķīnas Tautas Republikas valdību par Ķīnas vienīgo likumīgo valdību un savā ārpolitiskajā darbībā seko līdzi «vienas Ķīnas» politikai. Savukārt attiecības ar Taivānu attīstās neoficiālo attiecību ietvaros - ekonomiskajā, kultūras, humanitārajā un citās sfērās. Politiski diplomātiskajā jomā notiek aktīva apmaiņa ar augsta līmeņa vizītēm. Latviju ir apmeklējuši ĶTR ārlietu ministrs (tagad premjerministra vietnieks) Cjaņs Cičeņš, premjerministra vietnieks Li Laņcins un premjerministra vietniece Vu Ji, Ķīnas Tautas pārstāvju sapulces (parlamenta) Pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs Li Pens. Savukārt Ķīnā vizītēs ir bijuši Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Saeimas priekšsēdētājs Alfrēds Čepānis, Latvijas Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume un ārlietu ministrs Indulis Bērziņš. 1994.gadā darbu Rīgā atsāka Ķīnas Tautas Republikas vēstniecība, ko pašreiz vada Latviju zinošs, pieredzējis un aktīvs vēstnieks Vans Kaivens. Latvijas vēstniecība Pekinā tika atklāta 1998.gada septembrī. Tā ir pirmā Latvijas vēstniecība Tālo Austrumu reģionā. Es kā pirmais Latvijas vēstnieks Ķīnā tiku akreditēts 2000.gada janvārī. Svarīgas divpusējo attiecību veidošanā ir abu valstu Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas, kā arī Latvijas un Ķīnas tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības Apvienotās komisijas darbība. Sadarbība un uzdevumi Aktīvs diplomātiskais un politiskais dialogs starp valstu pārstāvjiem rada iespējas tuvāk iepazīties, izvērtēt padarīto un izvirzīt tālākos sadarbības uzdevumus. ĶTR ir viens no svarīgākajiem aktieriem uz pasaules starptautisko attiecību skatuves. Tādējādi Latvijai ir būtiska Ķīnas atbalstošā nostāja mums nozīmīgos ārpolitikas jautājumos. Te es, pirmkārt, domāju par ĶTR atbalstu Latvijas prioritātei integrēties ES. Arī par Latvijas principiālo virzību uz NATO Ķīnas vadība uzsver, ka tā ir mūsu valsts suverēna izvēle un tiesības. Latvija no savs puses atbalstīja ĶTR iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Latvija un Ķīna sadarbojas ANO un citās starptautiskajās organizācijās. Uz savstarpējās cieņas pamatiem tiek veidots dialogs ar Ķīnu par cilvēktiesību, reliģisko brīvību un minoritāšu jautājumiem. Latvija un Ķīna ir noslēgušas svarīgus līgumus ekonomikas un humanitārājā jomā. Perspektīvā Latvija ir ieinteresēta parakstīt nozīmīgus līgumus par jūras transportu, kā arī tiesiskās sadarbības jomā. Abu valstu Kultūras ministrijas plāno parakstīt jaunu programmu kultūras apmaiņā. Domāju, ka politiskā un diplomātiskā dialoga tālākā attīstība prasa to nostiprināšanu jau valdības un nozaru ministriju līmenī, piemēram, starp abu valstu Satiksmes ministrijām. Veiksmīgi sāktais parlamentārais dialogs paver jaunas iespējas gan abu valstu parlamentāro grupu, gan parlamenta komisiju sadarbībā. Humanitārajā jomā būtu aktīvāk jāsekmē nevalstisko un akadēmisko organizāciju sadarbība. Latvijas lielākās pilsētas varētu iesaistīties sadraudzības sakaru veidošanā ar Ķīnas pilsētām. Ir sākti sakari starp Harbinu un Daugavpili, kā arī starp Ridžou un Liepāju. Lunkou pilsēta Ķīnā un Ventspils Latvijā vēl meklē savu sadarbības partneri, bet Rīgai jau ir laba sadarbība ar Sudžou. Ķīnas senā kultūra un tautas māksla ir izsenis iecienīta Latvijā. Ķīnas un Latvijas kultūras dialogs tuvina mūsu tautas un veicina sapratni. Tagad arī Latvijas fotogrāfi, horeogrāfi, tekstilmākslinieki un slaveno Ķīnas tēlniecības simpoziju dalībnieki aizvien biežāk nes savu vēsti par Latviju lielajā Ķīnā. Tomēr vēl arvien vēl daudz ir darāmā, lai plašāku Ķīnas sabiedrību iepazīstinātu ar Latviju. Ekonomiskie projekti - nākotnei Intensīvais politiskais dialogs rada priekšnoteikumus tālākai sadarbībai ekonomikā, tomēr arvien vēl daudz jādara, lai izmantotu patiesi lielās ekonomiskās sadarbības iespējas. No Latvijas viedokļa raugoties, kā galvenās problēmas ekonomiskajās attiecībās ar ĶTR var minēt ievērojamo tirdzniecības deficītu un Latvijas gatavību iesaistīties Āzijas un Āfrikas tranzīta koridora projektā. Kaut arī kopumā ir novērojams ekonomiskās sadarbības pieaugums, jāatzīst, ka Latvijai Ķīnas tirgus ir maz pazīstams. Faktiski Latvijas uzņēmēji pēdējos gados sper tikai pirmos drosmīgos soļus Tālo Austrumu ekonomiskajā telpā. Tādējādi šajā jomā skaidri izvirzās uzdevums iepazīstināt Ķīnas biznesu ar Latvijas ekonomisko profilu, iespējām un piedāvājumu. Zināmas iespējas pavērs arī gaidāmā LR goda konsula iecelšana Honkongā. Ekonomiskās sadarbības jomā bez tirdzniecības svarīga ir investīciju piesaiste LR projektiem. ĶTR ir izteikusi vairākus desmitus piedāvājumu LR uzņēmējiem visdažādākajās jomās, piemēram, kokrūpniecībā, elektrotehniskajā rūpniecībā un infrastruktūras objektu attīstībā. Lielajā tranzīta koridora projektā vēl veicams nopietns darbs daudzpusējo attiecību diplomātijā, jo projektā ir iesaistītas daudzas valstis. Nākamais solis ir pašu pārvadātāju, dzelzceļa un ostu iesaiste šajā projektā. Būtu noderīgs reprezentatīvas LR delegācijas brauciens uz Ķīnu un Honkongu, lai izpētītu situāciju un iepazīstinātu ar LR tranzīta iespējām. Tādējādi svarīga būtu paša LR tranzīta biznesa interese un gatavība. Veiksmīga sadarbība šajā jomā notiek jau tagad - Ventspils osta pārkrauj apmēram 3 miljonu tonnu Baltkrievijas kālija sāls gadā, kas tālāk tiek transportēta uz Ķīnu. Ventspils vārds šogad tika pienācīgi reprezentēts arī šī gada lielākajā IT forumā Pekinā Eiropa un Ķīna. IT. Ventspils kopā ar Londonu, Stokholmu un Edinburgu prezentēja IT projektu, ko atbalsta ES. Mūsu vēstniecība Ķīnā to kā perspektīvu infrastruktūras projektu ir jau iesniegusi Pekinas 2008.gada olimpisko spēļu sagatavošanas komitejā. Latvijā ciena Ķīnas seno civilizāciju un kultūru, izprot tās svarīgo lomu mūsdienu pasaulē. Vienlaikus mēs ar lielu interesi sekojam līdzi vērienīgajām ekonomiskajām reformām Ķīnā, tās atvērtībai pasaulei. Esmu pārliecināts, ka gaidāmā ĶTR prezidenta Dzjana Dzemiņa vizīte būs nozīmīgs notikums mūsu valstu attiecībās un pavērs jaunas iespējas sadarbībai nākotnē.