Sāks zīmēt Latvijas novadu karti

Pēc Latvijas Zemnieku savienības aicinājuma nepakļauties pašvaldību apvienošanai vairākas vietējās varas izlēmušas neiekļauties nevienā novadā. Premjers Aigars Kalvītis Dienai solīja, ka sniegs "pilnu atbalstu pašvaldību ministram Mārim Kučinskim un stingri sodīsim tos, kas darbosies pret valdības uzstādījumiem". Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pašvaldību priekšlikumus par novadu modeļiem gaidīs līdz šā gada beigām un tos apkopos līdz janvāra vidum, Dienai sacīja M.Kučinskis, kas ir ticies ar vietējiem līderiem visos rajonos. Visapzinīgākais esot Daugavpils rajons, kurā jau ir skaidras septiņu novadu robežas, un "pārējā Latgale arī šajās sarunās ir vislietišķākā, cenšoties meklēt labāko variantu". Lielākā pretestība esot Vidzemē, kur arī līdzšinējā gandrīz desmit gadus ilgajā pašvaldību apvienošanās procesā izveidots tikai viens - Amatas novads. Ministrs pieļauj atkāpes no 102 novadu modeļa, taču norāda uz nepieciešamību izveidot attīstīties spējīgas pašvaldības ar vismaz 4000 iedzīvotājiem. Svarīgi esot apzināt tā dēvētos baltos plankumus - pašvaldības, kas neiekļaujas nevienā teritorijā. To vidū ir ne tikai tie, kas ne ar vienu nevēlas būt kopā, bet arī pašvaldības, kuras neviens negrib ņemt. Dažviet tas saistīts arī ar personāliju problēmu. Vairākos gadījumos notiks pārrobežu apvienošanās, kad vienā novadā iekļausies vairāku rajonu pašvaldības. ZZS pret reformu Nesen Latvijas Zemnieku savienība reklāmas laukumā presē aicināja pašvaldības "patstāvīgi veidot savu viedokli par pašvaldību apvienošanos un neļauties administratīvam spiedienam". Dienas rīcībā ir informācija, ka vairākas pašvaldības tā ietekmē mainījušas viedokli un nolēmušas ne ar vienu neapvienoties. Piemēram, Valmieras rajona Bērzaines pagasts, kurš piedalījies sarunās par iekļaušanos novadā, kas veidojas ap Burtnieku ezeru. "Tas nav partijas spiediens, mēs vēlamies strādāt patstāvīgi, nevis pieiet kādam klāt kā tāda maliņa," sacīja Bērzaines pagasta priekšsēdis Vitauts Staņa (LZS). Viņaprāt, tikai tad, ja "spiediena rezultātā būs kādam jāpievienojas, iesim pie Burtnieku novada". ZZS līderis Augusts Brigmanis par to teic: "Mēs priecājamies, ka pašvaldības ir saņēmušās un aicinājums ir nonācis dzirdīgās ausīs. Esmu gandarīts, ka tām ir spēks un drosme nepakļauties diktātam." Uz jautājumu, kā pagasts ar 500 iedzīvotājiem spēs attīstīties, A.Brigmanis atbildēja, ka pašvaldības stiprumu nenosakot iedzīvotāju skaits un lielums, bet, piemēram, ģeogrāfiskais stāvoklis un citi faktori. A.Kalvītim esot grūti ietekmēt pašvaldību lēmumus, bet ZZS vadību viņš esot brīdinājis: "Mēs neapstāsimies! Ja ZZS ies pret valdības politiku, tad viņi riskē." Lūgts raksturot šos riskus, premjers atbildēja, ka tad notikšot arī nopietna ZZS vadīto ministriju izvērtēšana, kas var "novest pie dažādām sekām". A.Brigmanis turpretim aicināja neradīt konfrontāciju, taču arī ZZS neapstāšoties, jo "partijas programma mums ir augstāka par visu". Gaidīs vēlēšanas Lielā daļā rajonu pašvaldības runā par sadarbību, bet novadu skaits daudzviet būs lielāks, nekā 102 novadu projektā. Taču arī tie, kas savstarpēji ir vienojušies, nesteigsies apvienoties pirms 2009.gada pašvaldību vēlēšanām, līdz kurām paredzēts veikt reformu. To Dienai apliecināja gan Bauskas rajona un Rundāles pagasta priekšsēdis Aivars Okmanis, gan Saldus rajona un Nīgrandes pagasta padomes priekšsēde Indra Rassa. Viņa uzsvēra, ka nebūtu racionāli veidot novadu ar lielu deputātu skaitu, kas apgrūtinātu lēmumu pieņemšanu. Kuldīgas mērs Edgars Zalāns arī minēja, ka pilsēta tādā novadā zaudētu savu ietekmi, jo tās mandātu skaits būtu neproporcionāli mazs iepretim pievienoto pagastu deputātu skaitam. Viņš paredz pakāpenisku apvienošanos vispirms ar tiem pagastiem, ar kuriem pilsētai ir robežas. "Esmu vēlētājiem devis solījumu, tāpēc nepieciešams nodrošināt, lai ievēlētie mēri nemainās un var izpildīt solīto, savas programmas," uzskata E.Zalāns. Ērgļu padomes priekšsēdis Guntars Velcis ir noskaņots novada veidošanai arī agrāk, ja vien pārējie pieci novada pagasti tam piekristu. Vairāk nekā 12 pašvaldību gatavojas iekļauties Madonas novadā. Tagadējais Madonas mērs un arī rajona priekšnieks Andrejs Ceļapīters (TP) nedaudz riskē, pieļauj viņa kolēģi citos rajonos, uzzinot, ka nesen 14 rajona pašvaldību vadītāji iestājās Jaunajā laikā un viņiem varētu rasties vēlēšanās novada priekšgalā ieraudzīt savas partijas cilvēku. Pašvaldību ministrs M.Kučinskis saka - lai izvairītos no 70 un vairāk deputātu lielas novada domes izveidošanās, līdz nākamajām vēlēšanām varētu paredzēt, ka novads būtisku lēmumu pieņemšanai izveido valdi, bet novadā ietilpstošo pašvaldību domes, padomes turpina darboties esošā priekšsēža vadībā. *** Novadi Latvijā Patlaban Latvijā tapuši 26 novadi, lielākā daļa radušies pašvaldību apvienošanās rezultātā. Trīs pašvaldības - Rīgas rajona Ropažu un Stopiņu pagasts, kā arī Bauskas rajona Iecavas pagasts - pieņēmušas novada statusu. - Pirmā, vēl pirms likuma par reformu novada veidošanu sāka Tukuma rajona Kandavas pašvaldība - tagad novads, kurā apvienojusies Kandavas pilsēta ar lauku teritoriju, Cēres, Matkules un Zemītes pagasts - Novads, kurā apvienojās visvairāk - seši pagasti, ir Riebiņu novads Preiļu rajonā Trešdien Administratīvi teritoriālās reformas padome atbalstījusi trīs jaunu novadu pieteikumus: - Nurmes novads (Talsu rajonā), kurā apvienotos Mērsraga, Vandzenes, Laucienas, Ķūļciema un Balgales pašvaldības - Burtnieku novads (Valmieras rajonā), kurā apvienotos Burtnieku, Vecates un Matīšu pašvaldības; - Apvienotais Demenes un Lauceses pašvaldību novads (Daugavpils rajonā). Dati: Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija