Sāļi smaržojošs svaigums

Izvēloties ap 55 km garo maršrutu Skulte-Liepupe-Tūja-Dzeņi-Salacgrīva-Kuiviži-Ainaži, ir iespēja pilnībā atklāt Vidzemes jūrmalas daudzveidību. Var doties pārgājienā kājām, var braukt ar velosipēdiem. Zemesragi, klintis, alas, zvejnieku laivas - tas viss te ir, bet, ja jums ir vairākas dienas brīva laika, var uz brīdi doties arī nostāk no jūras un izpētīt muižas, baznīcas, muzejus un varbūt iedziļināties kāda zvejnieka stāstā par dzīvi pie jūras. Starp citu, ir sācies vaboļu migrācijas periods, un vēl pāris nedēļu pie jūras sastapsiet saulē sildāmies daudz un dažādas vaboles - viskrāšņākais šķiet lielais bizbizmārīšu pulks. Var sastapt arī cilvēkus, kas jau atklājuši peldēšanās sezonu - pagaidām to atlaujas pusauga zēni. Kaiju klaigas virs galvas Vidzemes jūrmala ir laba pastaigām un dabas kaprīžu apbrīnošanai. Ceļš pie Skultes sākas ar kaiju klaigām virs galvas un smilts gurkstēšanu zem kājām. No Tūjas 14 km ceļš ved pa dabas liegumu - Vidzemes akmeņaino jūrmalu. Visa jūrmala šajā posmā nosēta ar akmeņiem, te atrodams arī lielais Lauču dižakmens - lielākais Vidzemes piekrastē. Uz ziemeļiem no Tūjas dažus desmitus metru plato pludmali 10 km garumā norobežo 3-7 m augsta krauja, kuru iesākumā veido devona māls, tālāk - smilšakmens. Vietām tajā izveidojušās alas un nišas, vietām to pārtrauc upīšu ietekas un gravas. Ap 5,5 km no Zaķupes ietekas jūrā atrodas Ķurmrags, kas ir izteiktākais zemesrags Vidzemes jūrmalā. Akmeņu lauks un sarkanas klintis Puskilometru uz ziemeļiem no Ķurmraga var meklēt Ežurgas ragu, kura kraujas augšpusē ir tā sauktā Apburtā birzs jeb 2 km garš un līdz 1 km plats akmeņu lauks, kur aug reti paegļu puduri. Pēc vēl kāda ceļa posma jūrā ietek Kurliņupīte jeb Oltuža, tālāk ejot, sasniedzams Rankuļrags. Gar jūras krastu stiepjas Veczemju sarkanās klintis, kas ar savām grotām un alām, iespējams, ir krāšņākais sarkanā smilšakmens atsegums jūras piekrastē Latvijā. Tiesa gan, jūras nemieri tās nav atstājuši gluži neskartas, bet skats, kas paveras, te nokļūstot, ir garā ceļojuma vērts - pat tad, ja par skaistiem dabas pārsteigumiem, kas vēl sekos, nemaz nenojaušat. Vēl mazliet uz priekšu meklējams arī Kutkāju rags, tad arī lieguma teritorija beidzas, un Vidzemes jūrmala turpinās jau ar citiem pārsteigumiem. Randu pļavas pie vēja griezējiem Aiz Dzeņiem akmeņu atkal ir mazāk, savukārt Svētciemā iepretim Svētupes ietekai jūrā ūdenī iekārtojusies īpatnēja laukakmeņu saliņa. Dodoties tālāk, var aizstaigāt arī līdz zvejnieku pilsētai Salacgrīvai vai turpināt ceļu līdz Kuivižiem. Smiltis zem kājām nomaina zāļaina jūrmala jeb piejūras randu pļavas, kas rada skarbi romantisku noskaņu, zaļajiem toņiem kontrastējot ar debess un jūras zilumu. Drīz vien klāt ir arī Ainažu vecais Ziemeļu mols pie pašas Igaunijas robežas. Netālu ir vēja ģeneratori, kuru trīsspārnu rotori jau gandrīz desmit gadus graiza zilās debesis. Sajūtas kā dubultā pierobežā - Igaunija robežojas ar Latviju, pati jūra ar sauszemi. Pastaigājiet arī pa Ainažiem - pamanīsiet kādu savdabīgu koka namu un sastapsit kādu runci, kas, tā vien šķiet, tikko atgriezies no jūras. Varbūt jums izdosies saprast, kas veido to gaišo un nesteidzīgo sajūtu, kas pārņem, nokļūstot Ainažos. *** Interesanti aplūkot sauszemē Skulte - 1757.g. celtā luterāņu baznīca, muiža un kapi Liepupe - mācītājmuiža un tai līdzās luterāņu baznīca. Liepupes muižas pils celta 1751.g. baroka stilā un Liepupes pilskalns - jūrai vistuvākais pilskalns Latvijas teritorijā Tūja - Tūjas muiža Salacgrīva - katoļu baznīca un Salacgrīvas muzejs. Jahtu piestātne, ūdensvelosipēdu īre - tālr.9-224792. Izjādes ar zirgiem - Salacgrīva, Madaras, tālr.9-465056 Ainaži - Ugunsdzēsības muzejs (tālr.40-43280), Ainažu jūrskolas muzejs (tālr.40-43349) un netālu no muzeja bāka. Kapsēta un jūrnieku kapi pie Blusupītes, Ainažu muiža, pareizticīgo baznīca, vēja ģeneratori