Saproņenko - viens no «dvīņiem»

«Pilnīgi bez citu padoma mēs neesam. Latvijā mūs konsultē Sarmīte Blūzma, risinot organizatoriskus jautājumus, neliedzot padomus horeogrāfijā,» Vingrošanas skolas foajē, kurai cauri viņš staigā jau piecpadsmito gadu, klāsta Jevgeņijs Saproņenko. «Viņai vingrošanā kā trenerei ir liela pieredze, un tas ir labi, ka arī mājās mums ir kāds, kas palīdz. Kad esam ārzemēs, visbiežāk uzturamies Šveicē, konsultējamies ar Šveices izlases vecāko treneri Peteru Kocureku, kas ilgus gadus strādājis ar Austrumvācijas vingrotājiem. Regulāri piebrauc arī Aleksandrs Patruševs un Igors Kudrins, kuri kādreiz strādāja Rīgā. Turklāt pašu pieredze ļauj darboties arī patstāvīgi - man vingrošanā rit jau sešpadsmitais gads. Treniņos un ikdienā ar Igoru esam draugi, pat viens otram mēģinām izdomāt elementus, bet sacensībās esam konkurenti. Tad mums ir uzdevums pieveikt ne tikai vienam otru, bet visus pretiniekus. Tagad mūs interesē tikai pirmā vieta.» Iesildīšanās Ventspilī Piektdien interesentiem gan Saproņenko, gan Vihrovs atrādīsies Ventspilī, kur notiks Latvijas čempionāts. Pēdējā laikā tā ir vienīgā reize gadā, kad viņus var redzēt darbībā Latvijā. «Šajā gadā mums tās būs pirmās sacensības, tāpēc nekādiem brīnumiem vēl nebūsim gatavi. Pamazām jāieiet sacensību ritmā, tāpēc labi, ka sākam mājās. Vingrošu pilnu programmu. Cik atceros, Latvijā daudzcīņu esmu uzvarējis tikai vienu reizi. Gribētos arī šoreiz, taču tas nebūs pašmērķis. Tikpat labi var gadīties, ka, piemēram, Igors vai Ēriks (Reveliņš) būs sasnieguši labāku formu. Latvijas čempionāts būs pēdējā atlase Eiropas čempionātam, kas aprīļa beigās notiks Grieķijā. Uz četrām vietām komandā ir kādi septiņi pretendenti. Cīņa būs nopietna. Eiropas čempionātā komandu sacensībās vajadzētu tikt labāko desmitniekā, bet uz atsevišķiem rīkiem pa abiem kopā jāiekļūst finālā. Varbūt piepalīdzēs arī kāds no komandas biedriem. Tūdaļ pēc Latvijas čempionāta dosimies uz Pasaules kausa sacensībām Kotbusā. Gandrīz visi Latvijas izlases puiši ir arī dažādos Vācijas klubs, taču tur sezona vēl nav sākusies.» Septiņas stundas vingrojot Līdz šim abi Latvijas vingrošanas līderi bija stipri atsevišķos veidos, ne daudzcīņā. Taču pēdējos mēnešos ir nopietni strādājuši, lai arī daudzcīņā varētu cīnīties par labām vietām. «Šogad tas vēl nebūs tik svarīgi, taču nākamgad pasaules čempionātā ASV tiks dalītas olimpiskās ceļazīmes, ar labu sniegumu tās varēs iegūt. Treniņos daudz vērības esam veltījuši gan tiem veidiem, kas līdz šim sliktāk padevās, gan arī speciālajai fiziskajai sagatavotībai. Visvairāk tā ir vajadzīga apļos, kad jānotur dažādas statiskas pozas, jātaisa krusts. Esam domājuši arī par to, lai šajos veidos būtu sarežģītāka programma. Nekas īpašs nav vajadzīgs, tikai katram veidam treniņos jāvelta lielāka uzmanība un vairāk laika.» Ir dzirdēts ka vingrošana «apēd» gandrīz visu dienu, un to apstiprina arī Jevgeņijs. «Kad esam Rīgā, zālē pavadām četras līdz piecas stundas. Ārzemēs pat septiņas. Bet tur to tā nejūt, jo visi trenējas līdzīgā režīmā. Pirmajās dienās ir pagrūti, taču ātri iemācās ar sevi tikt galā un pierod. Mājās ir sarežģītāk, jo sadzīviski sīkumi un mājas prasa savu un novērš uzmanību. Precējies neesmu, bet ir draudzene Anna, un arī ar viņu gribas vairāk būt kopā. Aiziet uz kādu diskotēku, redzēt, kas Rīgā notiek. Pēc vingrošanas snovbords? Pēc Sidnejas arvien vairāk ir dzirdēts arī par mūsu vingrotāju traumām. «Pilnīgi veselu cilvēku lielajā sportā nemaz nav. Pagaidām smagu traumu nav, bet sīku - cik uziet. Starp sezonām tās var salāpīt, bet tās liek sevi just. Jo sevišķi locītavās, kam vingrošanā ir milzīga slodze. Arī tad ir nepieciešams raksturs, lai pārvarētu smeldzi un ietu uz paaugstinājuma. Sākot vingrot, kaites aizmirstas. Tāpat kā agrākās neveiksmes vai pāri darījumi. Jā, pasaules čempionātā tiesneši varbūt arī nozaga zeltu, bet pilnīgi piekrītu Krievijas prezidenta nesen par Soltleiksitiju teiktajam - jāparāda tāds sniegums, lai tiesneši vienkārši nevarētu nogremdēt. Kā to izdarīja Igors Sidnejā.» Ziemas olimpisko spēļu laikā arī Jevgeņija Saproņenko stundas zaga televizors. Skatījos daudz, visvairāk hokeju, frīstaila akrobātiku, snovbordu. Žēl, ka mūsu hokejisti netika astoņniekā, bet Krievijas izlase pavisam izgāzās. Snovbordā interesantas bija sacensības rampā. Pats arī mēģinu braukt ar dēli. Kas zina, palikšu vingrošanai par vecu, varbūt mēģināšu snovbordā. Vingrošanas iemaņas tad noderēs, tomēr kā veids tas ir bīstams. Es nesaku, ka tā tiešām būs, taču ideja pati par sevi man šķiet interesanta.» *** Jevgeņijs Saproņenko Dzimis 1978.gada 11.novembrī Rīgā Neprecējies Sporta veids - vingrošana Tituli: 1999.g. 2.vieta pasaules čempionātā (lēcienā) 2001.g. 2.vieta pasaules čempionātā (lēcienā) 2000.g. 3.vieta Pasaules kausa izcīņā kopvērtējumā (lēcienā) Vingrošana Latvijas čempionāts. 15.III 10.00 Ventspils Olimpiskajā hallē