Sēnītes, kas neaug mežā

Sēnīšslimībām ir daudz un dažādu paveidu,vasarās vairāk izplatās virspusējās sēnītes, piemēram,daudzkrāsainā ēde, jo tās rašanos veicina mitrs un karsts klimats.Ar cirkšņu epidermofītiju biežāk slimo vīrieši, sēnītes epicentriir cirkšņos, uz vēdera apakšējās daļas. To veicina mitrums,karstums, svīšana. Pēdu un plaukstu mikozēm ir izteikta ādaszvīņošanās. Teorētiski ar šo slimību var inficēties pludmalē, ja uzpēdām ir nelielas mikroplaisiņas un gadās nonākt saskarē ar sēnītesizraisītāju." Neglāstīt noplukušu runčuku, bet - ārstēt Kailā ēde -mikrosporija - ir tikai viena no infekciozajām ādas sēnīšslimībām.Ir tādas patogēnās sēnītes, kas parazitē tikai uz cilvēku ādas, uninficēšanās var notikt, ja saskaras ar slimu cilvēku vai viņalietotajiem priekšmetiem. Citas sēnītes ir kaķu un suņu parazīti,un ar tām var inficēties, nonākot kontaktā ar saslimušajiemdzīvniekiem. Gandrīz katram ģimenē ir kāds mājdzīvnieks. Ja tādanav, reti ir kāds vienaldzīgais, kas paiet garām mīlīgam, betnošņurkušam runčukam pagalmā, nenoglaudot tā galviņu vai arīneparotaļājoties ar kādu labvēlīgi noskaņotu sunīti. Gluži tāpat kācilvēki uztraucas par savu un savu tuvāko radinieku veselību,tikpat liela vērība jāpievērš mājdzīvnieku pašsajūtai. Viena nopazīmēm, kas liecina par dzīvnieka saslimšanu ar kailo ēdi, irspalvas izkrišana, ādas zvīņošanās. Liellopiem raksturīgs citssēnīšslimības paveids - trihofītija, kas jau ir smagāka saslimšana.Ar to var inficēties arī cilvēki. Ik plankumam jāpievērš uzmanībaDermatoloģe Monta Liepiņa norāda uz pazīmēm, kas liecina parsaslimšanu: "Slimības inkubācijas periods ir aptuveni nedēļa.Infekcija var skart gan gludo ādu, gan mataino galvas ādas daļu.Izteiktākā pazīme - uz ādas rodas apaļi vai ovāli sārti plankumi,kas aug perifēri un izveidojas kā koncentrēti gredzeni viens otrā.Tas liecinātu par inficēšanos no suņiem un kaķiem, bet, ja"gredzenu" nav, bet veidojas sārts liels laukums, jādomā, kainficēšanās notikusi no slimiem liellopiem. Arī galvas matainajādaļā var veidoties plankumi, kur lobās vai zvīņojas āda, mati kļūsttrausli un lūst pie pamatnes. Ja neārstē, matu saknītes iet bojā,un veidojas plikpaurība. Plankumi var niezēt, tie var parādīties netikai uz rokām, kas it kā ir pirmavots saskarsmei, bet arī uzvēdera, muguras. Vasarā sauļojoties, ja uz ādas paliek gaišākiplankumi ar izteiktām malām, ir jādodas pie ārsta, jo iespējams, kasaķerta virspusēja sēnīšinfekcija. Vieglo formu sēnīšslimības navviegli konstatēt, jo pazīmes nav izteiktas. To var noteikt tikaipēc laboratoriskām analīzēm. Sēnīšslimība pati no sevis nepāriet,pašārstēšanās nelīdz, padomu var dot speciālists dermatologs.Slimība ir lipīga. Bērni ir uzņēmīgāki, jo viņiem ir vājākaimūnsistēma. Taču slimo arī pieaugušie. Ārstēšanās ir ļotidiferencēta - no divām nedēļām, lietojot ārstniecības līdzekļusārīgi, smagākos gadījumos - ar hormonāliem preparātiem. Ko darīt?Lai nesaslimtu ar kailo ēdi, nedrīkst glaudīt un aizskartklejojošus suņus un kaķus. "Taču tikai uz dzīvniekiem nedrīkstnovelt vēl vienu vasaras problēmu, ar ko nākas cīnīties rudenssākumā, - cērmes un spalīšus," atgādina pediatrs Gunārs Jaunzems."Tā ir arī nemazgāto roku radītā problēma." Tādēļ sēnīšslimībasjāārstē, lai nekļūtu par draudu (infekcijas avotu) citiem. Arīdzīvnieki jāārstē Maldīgs ir uzskats, ka mājdzīvnieks, kuram irkailā ēde, nav ārstējams un, diemžēl, gadās, ka cilvēki, baidotiespaši saslimt, suni vai kaķi nes iemidzināt. Vēl sliktāk, jadzīvnieks tiek izmests uz ielas. "Ja ar kailo ēdi slimu kaķiizmetīs uz ielas, tas aplipinās simtiem citu," situāciju komentēveterinārārsts Rihards Zalcmanis. Cilvēkam kailo ēdi biežāk ārstēar dažādām ziedēm, taču mājdzīvnieku, kam ir bagātīgs spalvojums,pāris reižu (smagākos gadījumos - trīs reizes) vakcinē. Orientējošivienas vakcīnas cena ir 4 lati. Arī mājdzīvniekiem var dot tabletesvai izmantot kādu ziedi, bet tas gan būs mazliet sarežģītāk."