SHĒMA

Kāds bija salauzis vārtus žogam, kas apjoza viņiem piederošo zemesgabalu Jūrmalā, Bulduru prospektā 146. Vārtus salaboja, taču jau pēc pāris nedēļām tie atkal bija salauzti. Izskatījies, it kā būtu iebraukts ar buldozeru. Pāris mēnešu laikā vārtus salauza vairākas reizes, līdz pēdīgi kādu rītu to tur vairs nebija vispār. "Mēs nevarējām saprast, kas īsti notiek. Kuram vajag lauzt vienkāršus dēļu vārtus?" atceras zemes īpašnieks Andrejs Kologrejevs. Atbildi uz šo jautājumu ģimene ieguva rudenī, kad tās pārstāvis ieradās Jūrmalas būvinspekcijā, lai pagarinātu būvatļauju ēkas celtniecībai vairāk nekā 12 tūkstošu kvadrātmetru lielajā zemesgabalā. Zemesgabals izrādījās pārdots! "Viņi [noziedznieki] veda pircējus, tādēļ arī vajadzēja uzlauzt vārtus. Pretējā gadījumā būtu dīvaini - esi īpašnieks, bet nav vārtu atslēgu," secina Andrejs Kologrejevs. Īpašnieki nekavējoties vērsās policijā, un tika ierosināta krimināllieta. Drīz vien atklājās, ka, izmantojot viltotus dokumentus, kopumā pārdoti pieci zemesgabali. Sesto krāpšanas gadījumu izdevās novērst. Jūrmalas kriminālpolicija pieļauj, ka ar laiku varētu atklāties vēl kādi nelikumīgi pārdošanas gadījumi, jo noziedznieki izvēlējās īpašumus, kuri jau ilgāku laiku stāvēja neapbūvēti un īpašnieki tos apraudzīja reti. NEDROŠA INVESTĪCIJA Kad pirms septiņiem gadiem Kologrejevu ģimene iegādājās īpašumu Jūrmalā, tas likās drošs ieguldījuma veids, kur "nebūs kā ar Banku Baltija, kuras vienā dienā vairs nav", atceras Andrejs. Viņš vienlaikus runā arī sievas vārdā, kas bija zemes juridiskā īpašniece. Aizņēmušies naudu, Kologrejevi 1998.gadā vienā īpašumā apvienoja trīs blakus nopirktus zemesgabalus un kārtīgi maksāja zemes nodokli, kas pēdējos gados bija 800 latu. Pērn oktobrī, uzzinot, ka viņi zemi it kā pārdevuši, "pirmās dienas vispār nesapratām, kas īsti notiek". Vienlaikus vēršoties policijā, ģimene noalgoja gan privātdetektīvu, gan advokātu un iesniedza tiesā civilprasību, lai atgūtu savu īpašumu. Kologrejevi ir gatavi tērēt lielas summas, jo, kā uzskata prokurors Sergejs Berlins, šajā noziegumā nodarīti zaudējumi par 3,2 miljoniem eiro - tāda bijusi zemesgabala tirgus vērtība. Cilvēki, kas zemi no krāpniekiem nopirka, tik daudz nesamaksāja. Kopumā viņi iztērēja divus miljonus eiro, maksājot 150 eiro par kvadrātmetru. Kologrejeviem ir vairāku nekustamo īpašumu vērtētāju atzinumi, ka viņu zemes cena tobrīd bija 200-220 eiro. Andrejs uzskata, ka pircējiem vajadzēja pievērst uzmanību faktam, kāpēc īpašumu pārdod tik lēti. Šis faktors varētu būt nozīmīgs arī civillietā, jo, kā skaidroja Jūrmalas kriminālpolicijas priekšniece Evita Spalvēna, tiesa, lemjot, vai jaunie zemes īpašnieki ir labticīgi ieguvēji, izvērtēs visus pirkšanas un pārdošanas aspektus. Viens no tiem - vai zeme tika pārdota pēc tirgus vērtības. Taču arī atzīšana par labticīgu ieguvēju vēl neliecina, ka pircēji zemi varēs paturēt. "Sākotnējā cena bija 200 eiro kvadrātmetrā. Tirgojāmies, un pārdevēji piekrita nolaist līdz 150," - īsā telefonsarunā darījuma gaitu negribīgi atceras viens no zemes pircējiem un pirkšanas un pārdošanas organizētajiem, uzņēmējs Ivars Rudzītis. Zemi kopumā iegādājās septiņi cilvēki, nodibinot SIA Bulduri 146. Ivars Rudzītis noraida apgalvojumu, ka būtu nepietiekami izvērtējis darījumu, jo tajā pašā laikā bija iegādājies zemi Dzintaros par 150 eiro/m2 bez apgrūtinājumiem. Savukārt Kologrejevu zeme "bija apgrūtināta. Paietu vismaz gads, kamēr izstrādātu detaļplānojumu," kaulēšanos par cenu skaidro Rudzītis. Pircēji arī pieprasījuši izziņu no zemesgrāmatas. Izsniegtā informācija neesot raisījusi aizdomas par nelikumībām. Papildu ticamību darījumam radīja arī persona, kas strādāja kā starpniece starp zemes pārdevējiem krāpniekiem un nākamajiem pircējiem. Rudzītis ar šo personu esot sadarbojies arī agrāk, un bez problēmām. Šī persona bija Tatjana Kargina, Parex bankas līdzīpašnieka Valērija Kargina sieva. "Šo zemi sākumā man piedāvāja nopirkt. Mani tajā visā kaut kas neapmierināja. Pēc tam šo lietu nodevu savam pāriniekam. Atradu pircēju, un viss," lakoniski notikušo SestDienai komentē pati Kargina. Policijā viņa apgalvoja, ka starpniecības naudu par pircēju atrašanu neesot saņēmusi. Prokurors Berlins apstiprina, ka dokumentālu pierādījumu šim faktam tiešām nav, taču ir citu personu liecības, kas liecina pretējo. Pēc neoficiālas informācijas, iespējams, Kargina saņēma 10% no darījumu summas, tas ir, 200 000 eiro. LABI PĀRDOMĀTS PLĀNS "Pēc krāpnieku domām, Kargina vai nu pati varētu nopirkt labu gabalu zemes par zemu cenu, vai arī, izmantojot savu pazīšanos, atradīs īstu maksātāju," - šādu secinājumu par Tatjanas Karginas lomu savā atskaitē raksta Kologrejevu nolīgtais privātdetektīvs Mihails Hesins no firmas Biznesa drošība. Viņš uzskata, ka Karginas minētais kompanjons bija saistīts ar vienu no krāpšanas organizatoriem, kas viņam lika Tatjanai Karginai piegādāt informāciju par konkrēto zemesgabalu. Publiski izpaust abu vīriešu vārdus nedrīkst, jo vēl nav bijusi tiesa. Iespējams gan, ka arī pēc krimināllietas izskatīšanas galveno organizatoru vārdus sabiedrība neuzzinās, jo, lai arī izmeklētājiem ir aizdomas, kuri tie varētu būt, trūkst pierādījumu. Patlaban izskatās, ka uz apsūdzēto sola sēdīsies tikai krāpšanas izpildītāji, kuriem drīzumā plānots uzrādīt apsūdzības. Pagaidām apsūdzība par krāpšanu izvirzīta tikai vienai personai I., kuras vārdu prokurors lūdza neminēt. Izmantojot viltotu pasi, viņa notēloja zemes īpašnieci Ivetu Kologrejevu. Galvenā aina šajā noziegumā burtiskā nozīmē tika izspēlēta pērnā gada jūnijā notāres Sarmītes Bumbieres birojā Rīgā. Iepriekš piereģistrējušās, pie notāres ieradās divas sievietes. Viena bija eleganti ģērbusies un stādījās priekšā kā Iveta Kologrejeva. Otra, vecākā, bija "līdzīga bomzenei, kā nodzērusies", vēlāk atcerējās Sarmīte Bumbiere. Kā personu apliecinošus dokumentus abas uzrādīja pasi un nospēlēja ainu - iepirkšanās. Viltus Kologrejeva - pase bija viltota -pārdeva savu īpašumu Jūrmalā, otra - Raina Čača (59) no Jēkabpils zemi it kā nopirka. Kologrejevai bija viltota zemesgrāmatas apliecība, kas pierādīja, ka īpašums ir uz viņas vārda. Pirkums notika divās daļās, katru reizi pārdodot pusi īpašuma. Pārdodot visu uzreiz, likums paredz pirmpirkuma tiesības pašvaldībai, kas nebūt neietilpa krāpšanas shēmā. Kopumā apkopēja no Jēkabpils, jo tā Čača sev pelnīja dienišķo maizi, par zemi it kā samaksāja gandrīz 200 000 latu. Patiesībā šāda nauda nemaz netika maksāta. Svarīgākais bija iegūt notariāli apstiprinātu pirkuma līgumu un nostiprinājuma lūgumus zemesgrāmatai, lai īpašumus iereģistrētu nu jau uz Čačas vārda. Pirmā daļa bija izpildīta. Atlika realizēt otro - atrast pircēju. Kā jau iepriekš teikts, par zemesgabalu uzzināja Tatjana Kargina, kas to piedāvāja iegādāties saviem paziņām - Ivaram Rudzītim un Sergejam Ahmetovam. Pēdējie piesaistīja vairākus pircējus, kas kopīgi nodibināja SIA Bulduri 146 un iegādājās zemi no Rainas Čačas par 1,35 miljoniem latu. Pateicoties šim darījumam, apkopēja pat iekļuva Latvijas miljonāru sarakstā. Par savas lomas nospēlēšanu viņa nopelnīja aptuveni 5000 latu. Tikpat daudz saņēma viņas vīrs Nikolajs Jurčenko, jo palīdzēja savam paziņam Dmitrijam Fjodorovam atrast fiktīvu pircēju, kas būtu Latvijas pilsonis. Savukārt Fjodorovam vajadzēja saņemt 50 000 latu par to, ka atrada abus iepriekšminētos. Taču arī Fjodorovs vēl nav pēdējais ķēdes posms. Viņu noziegumā iesaistīja krāpšanas organizators, kas lietas apsūdzības rakstā figurē kā "nenoskaidrota persona". Pēc līdzīgas shēmas, izmantojot viltotus dokumentus, tika pārdots arī Jānim Locim (88) piederošs 2000 m2 liels zemesgabals Jūrmalā, Puķu ielā 2. Darījumu pārtrauca policija, kad viltus pircējs centās īpašumu pārdot tālāk. Noziedznieki par zemi gribēja dabūt ap 640 000 eiro. Atrastā pircēja Jeļena Kičikova paspēja samaksāt gandrīz 40 000 eiro kā drošības naudu. Arī šajā lietā figurē N.Jurčenko un D.Fjodorova vārdi. Viņiem un vēl trim darījumā iesaistītām personām uzrādītas apsūdzības. Prokurors Sergejs Berlins uzskata, ka abas lietas ir saistītas, tādēļ plāno tās apvienot un nodot tiesā līdz Jāņiem. VĀJAIS POSMS - NOTĀRI "Mēs [notāri] esam pilnīgi neaizsargāti! Kā es varu apšaubīt katram pasi, ja nāk tik daudz cilvēku!" satriekta par notikušo bija notāre Sarmīte Bumbiere, kura saistīta ar abiem krāpšanas gadījumiem. Strādājot kopš padomju laikiem, kaut ko tādu viņa piedzīvojot pirmo reizi. S.Bumbiere uzskata, ka likumu nav pārkāpusi. Līdzīgu atzinumu Latvijas Zvērinātu notāru padome devusi arī ekonomikas policijai. Notariāta likums paredz, ka darījumā iesaistīto personu identitāti pārbauda pēc pases, un to S.Bumbiere arī izdarīja. Pase izskatījusies kā īsta, "tādēļ nekādas citas darbības identitātes pārbaudei netika veiktas", kolēģi aizstāv Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča. Viņa skaidro, ka šajā gadījumā netika slēgts tā sauktais notariālais akts. Ja tā būtu bijis, notārs būtu atbildīgs par dokumenta saturu. Čača un viltus Kologrejeva izvēlējās pakalpojumu, kurā notārs tikai apstiprina līgumslēdzēju parakstu īstumu, tas ir, pārbauda viņu personības. V.Piziča: "Tas nozīmē, ka abi līgumslēdzēji grib apstiprināt, ka paši no brīvas gribas ir sastādījuši privātu līgumu, un, lai to apliecinātu, šo dokumentu paraksta notāra klātbūtnē."Šis pakalpojums ir lētāks nekā notariālais akts, tādēļ klienti to izmantojot ļoti bieži. Tas, ko S.Bumbiere varēja darīt, - pārliecināties Iedzīvotāju reģistrā, vai šādas personas tiešām eksistē. To izdarījusi, viņa konstatētu, ka viltus Kologrejevas pases dati atšķiras. Bumbiere norāda, ka "pie manis katru dienu nāk 50-100 cilvēku. Tad jau katrs jāpārbauda Iedzīvotāju reģistrā." Notāriem šis ir arī maksas pakalpojums, gandrīz 60 santīmu par vienas personas datu apskatīšanu. Dažos gadījumos pases izdotas uz citas personas vārda: vienā gadījumā pase anulēta, jo īpašnieks to bija nozaudējis, vēl kādā - īpašnieks miris. Šāda aina atklātos notāriem, ja viņi būtu Iedzīvotāju reģistrā pārbaudījuši trīs līdzīgos krāpšanas gadījumos iesaistītas personas. Šīs lietas izmeklēja Jūrmalas kriminālpolicija. Krāpšanas shēmas gan bija nedaudz atšķirīgas. Pie notāra ieradās viltus zemes īpašnieks un parakstīja pilnvaru citai personai, kas ļāva brīvi rīkoties ar zemesgabalu, arī pārdot. Izmantojot viltotas pases, no zemesgrāmatas bija iegūti zemesgrāmatas apliecību dublikāti. Kad bija dabūta notariāli apstiprināta pilnvara, noziedzniekiem atlika vien sameklēt pircēju. "Visi šie krāpšanas gadījumi ir darīti, lai apietu notāru. Uzskatu, ka tas ir viens no lielākajiem caurumiem," stāsta Jūrmalas kriminālpolicijas priekšniece Evita Spalvēna. Divus mēnešus strādājis ar Kologrejevu lietu, privātdetektīvs Mihails Hesins uzskata, ka pie atbildības par nolaidību būtu jāsauc arī notāre Sarmīte Bumbiere. Viņaprāt, nepietiek ar notāres apgalvojumu, ka pases izskatījušās īstas, un norāda uz faktu, kam vajadzēja radīt aizdomas, - apstiprinot pie notāres otro pirkuma līgumu, ne Čačai, ne viltus Kologrejevai nebija naudas, ar ko samaksāt par notāra pakalpojumu. Dokumenti palika pie notāres, un vēlāk izsniegti jau minētajam Dmitrijam Fjodorovam, kurš samaksāja par Bumbieres pakalpojumiem. Mihails Hesins: "Šajā gadījumā, apstiprinot darījumu par zemesgabalu, kura reālā tirgus cena ir ne viens vien miljons latu, starp personām, kurām nav naudas pat maksai par notāru pakalpojumiem, notāre pases kopijas neatstāja." Ja notārei tiktu uzrādīta apsūdzība un tiesa viņu atzītu par vainīgu, piemēram, nolaidībā, cietušie varētu no viņas piedzīt materiālu kompensāciju. Visi notāri ir apdrošināti. OTRS VĀJAIS POSMS - ZEMESGRĀMATA "Nepatīkami, protams. Kā var aizmirst cilvēkus, kas zaudējuši naudu," nožēlu par notikušo izsaka arī Jūrmalas zemesgrāmatas nodaļas tiesnese Aina Freimane. SestDienas rīcībā ir informācija, ka zemesgrāmatas apliecība, ar kuru viltus Kologrejeva ieradās pie notāres S.Bumbieres, bija viltota. Precīzāk, viltota bija pati veidlapa un zīmogs, taču zemesgrāmatas tiesneses paraksts bija īsts. Kā viltotā apliecība nonāca pie tiesneses, kad viņa to parakstīja, SestDienai noskaidrot neizdevās. Privātdetektīvam Mihailam Hesinam ir versija, kā šāds viltojums bija iespējams. Izrādās, zemesgrāmatas veidlapas netiek numurētas. Tās vienkārši izdrukā. Svarīgākā ir informācija, kas tajās atrodas. Zemesgrāmatas tiesnesis pirms apliecības parakstīšanas paskatās savā elektroniskajā datu bāzē. Ja visi dati sakrīt, uzliek savu parakstu. Tātad krāpniekam atliek noviltot apliecības veidlapu. Nepieciešamos datus par kādu zemesgabalu var iegūt ikviens, uzrakstot iesniegumu zemesgrāmatai un uzrādot pasi. Iegūtos datus uzdrukāja uz viltotās veidlapas, un nezināmā veidā tā nonāca uz tiesneses galda starp citiem līdzīgiem dokumentiem. Viltojums bija labs. Vizuāli tas neatšķīrās no oriģināla, taču citāds bija faktu izkārtojums, ko tiesnesei vajadzēja pamanīt. Pati tiesnese Freimane stāsta, ka konkrētajā laika posmā visus nepieciešamos dokumentus viņai sagatavojusi palīdze, kas "drukāja apliecības un lēmumus, mēs (domāta otra tiesnese) tikai parakstījām. Viss balstās uz uzticību. Vai tad bija laiks paskatīties, kas izdrukāts." Tiesnese sūdzas, ka telpu trūkuma dēļ neesot iespējams noalgot vēl vienu tiesnesi, tādēļ viņa ar kolēģi reizēm strādājot "līdz pat pusnaktij". Viņa gan neko aizdomīgu nepamanīja arī otro reizi, kad šo pašu viltoto apliecību atnesa jau viltus pircēja R.Čača kopā ar notāra parakstītu nostiprinājuma lūgumu. "Šeit veidojas apburtais loks. Notāre pasaka, ka ne par ko neatbild, jo viņai bija zemesgrāmatas apliecība un viņa nezināja, ka pārdevēja nav īstā īpašniece. Pēc tam zemesgrāmatas tiesnese pasaka, ka ne par ko neatbild, jo tikai ieraksta zemesgrāmatā jauno īpašnieku, pamatojoties uz notāres apstiprinātu nostiprinājuma lūgumu," norāda privātdetektīvs Hesins. Vēl viens fakts: Jūrmalas zemesgrāmata nebija saņēmusi no Kologrejevas iesniegumu izdot apliecības dublikātu. Ja tiesnese būtu par to painteresējusies, uzreiz rastos aizdomas. Taču acīmredzot tam nebija laika. Freimanes palīdze, kas sagatavoja parakstīšanai nepieciešamos dokumentus, no darba aizgājusi pēc pašas vēlēšanās. Nākot gaismā aizvien jauniem krāpšanas gadījumiem, Jūrmalas kriminālpolicija pastiprinājusi sadarbību ar zemesgrāmatu. Šāda rīcība izrādījās veiksmīga, un izdevās novērst kārtējo krāpšanas gadījumu brīdī, kad "viltotā persona devās uz zemesgrāmatu, lai dabūtu [zemesgrāmatas apliecības] dublikātu", stāsta Evita Spalvēna. Šajā lietā ierosināta krimināllieta par krāpšanas mēģinājumu. Iespējams, ar laiku varētu atklāties vēl kādi krāpšanas gadījumi, jo pārdošanai tika izvēlēti neapbūvēti zemesgabali, kurus īpašnieki tik bieži neapraudzīja. Lietās, ko izmeklēja Jūrmalas kriminālpolicija, divi īpašnieki bija ārzemnieki. Zemes pārdošanas fakts nāca gaismā pēc tam, kad viņi sāka interesēties, kādēļ nesaņem rēķinu par zemes nodokli. ZAUDĒTĀJS BŪS JEBKURĀ GADĪJUMĀ "Mūsu dzīve ir apgriezta kājām gaisā. Jau tagad var paredzēt, ka tiesāšanās nebeigsies ar pirmo instanci. Tas viss prasa lielu naudu," sašutumu un nogurumu, ko radījusi nepatīkamā situācija, neslēpj izkrāptās zemes īpašnieks Andrejs Kologrejevs. Pagājušajā nedēļā tika atlikta pirmā tiesas sēde civillietā, kurā Iveta Kologrejeva lūdz atzīt savas īpašumtiesības uz izkrāpto īpašumu. Kologrejevi jūtas kā situācijas ķīlnieki, jo spiesti cīnīties par sava īpašuma atgūšanu. Vieglāka situācija nav arī SIA Bulduri 146 īpašniekiem, kas zemi iegādājās. Arī viņi ir ieguldījuši lielu naudu, ko var zaudēt. Lielas cerības nevieš arī krimināllietas iznākums. Ja nebūs papildu pierādījumu, izskatās, ka uz apsūdzēto sola nonāks krāpšanas izpildītāji, kuri lielo naudu atdeva organizatoriem. Ja, piemēram, Rainu Čaču atzīs par vainīgu, jau tagad ir skaidrs, ka no viņas nebūs jēgas piedzīt 1,35 miljonus latu. Viņa tos dabūja paturēt rokās īsu brīdi, kad skaidrā naudā kopā ar līdzzinātājiem izņēma no Lateko bankas. Prokuroram Sergejam Berlinam nav zināms, vai banka par šo faktu ziņoja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, kā to pieprasa likums. Šī dienesta vadītājs Viesturs Burkāns norāda, ka nedrīkst šādu faktu izpaust. Prokurors arī neko nezināja par tām trijām lietām, ko izmeklējusi Jūrmalas policija. Viņš pieļāva, ka būtu vieglāk pierādīt organizatoru vainu, ja visas lietas skatītu kopā. Lai to darītu, nepieciešams, lai visās lietās parādītos kaut dažas vienas un tās pašas apsūdzētās personas. Līdz šim gan tas nebija iespējams, jo dažās lietās apsūdzības vispār vēl nav uzrādītas. "To jau [par lietu apvienošanu] nelemj policija, bet prokuratūra. Varētu būt, ka [šajā gadījumā] ir koordinācijas trūkums," min Jūrmalas kriminālpolicijas priekšniece Evita Spalvēna. Viņa nevarēja pateikt, vai visas piecas lietas organizējušas vienas un tā pašas personas, taču atbildēja apstiprinoši, kad SestDiena nosauca konkrētus uzvārdus. Šīs pašas personas figurē arī prokurora Berlina lietvedībā esošajās lietās. Prokurors pieļāva, ka šīs personas varētu būt arī organizatori. Šie cilvēki ir ar bagātu kriminālo pagātni. Aizturēti gan par nodarbošanos ar kontrabandu, gan automašīnu zādzībām. "Noziedzniekiem ir izdevīgi, ka mēs cīnāmies savā starpā, jo tad no viņiem tiek novērsta uzmanība," sašutis par situāciju ir Andrejs Kologrejevs. Viņš cer, ka atgūs savu zemi, jo vienā no krāpšanas gadījumiem ASV dzīvojošais Ernests Birkhans savu zemi civillietā atguva. Lieta izgāja visas tiesas instances. Zaudētāju puse bija noalgojusi advokātu Andri Grūtupu, kurš ir slavens ar lielu skaitu uzvarētām lietām. Advokāts no A.Grūtupa biroja pārstāv arī SIA Bulduri 146 īpašniekus, kas nopirka Kologrejevu zemi. Viens no viņiem - Ivars Rudzītis apgalvoja, ka viņu nebiedējot Grūtupa zaudējums līdzīgā lietā, jo "mūsējā ir atšķirīga. Esam to izstudējuši no A līdz Z.""Esmu gatavs iet līdz galam. Ja neatgūšu savu zemi, iesūdzēšu Latviju starptautiskā tiesā par to, ka valsts neaizsargā privātīpašumu," A.Kologrejevs ir noskaņots kareivīgi. Līdzīgu gatavību pauda arī Ivars Rudzītis. Jau tagad var paredzēt, ka cīņa būs smaga.