Šie džinsi ir zaļi! (Tas nekas, ka neticat savām acīm)

viss jau labi, tikai, kas vainas makaroniem ar sieru, tā arī nesapratu :):)

vien musu dizaineri ir svaki un ekoapgerbus diez vai spes radit. nav mums rupniecibas un emsu parliecinats ka sadu rakstu neizlasis viens lures Fashion TV.

es ari par latviesu aboliem un pastalam!

Varbūt neprecīzi izteicos. Pilnībā piekrītu, ka daba ir jāglābj, turklāt nevis tāpēc, ka citādi izmirs kaut kādas retās kukaiņu sugas, bet gan tāpēc, ka citādi izmirsim mēs paši. Taču ekopatērēšana ir tāds pats risinājums kā, teiksim, brīnumtabletes, kas sola samazināt svaru bez diētas vai fiziskiem vingrinājumiem. Izklausās jau vienkārši un atliek tikai un vienīgi nopirkt, bet tās itin neko nelīdzēs un varbūt pat tikai kaitēs. Tāpat ir arī ar ekopatērēšanu — ja mēs kaut vai kokvilnu patērējam pašreizējos daudzumos, tad labāk, lai tā tiek audzēta ar pesticīdiem un minerālmēsliem, kas gan nenoliedzami dabai kaitē, tomēr nodrošina lielākas ražas. Ja mēs tādu pašu kokvilnas daudzumu gribam izaudzēt bioloģiski, nākas palielināt aŗamzemes platību — vai nu ņemot kaut kam nost jau esošo aŗamzemi, vai izcērtot mežus, lai dabūtu jaunu. Tā arī notiek, lai gan, paldies dievam, pieprasījums pēc bioloģiskās kokvilnas vēl nav tik liels, lai tas notiktu masveidā. Īsta ekoloģiskā domāšana var sākties tikai un vienīgi ar taupību, nevis ar zaļāku izšķērdību. Turklāt mums nebūt nav jādzīvo alās un jāēd ķērpji — mēs esam paraduši dzīvot tik izšķērdīgi, ka pavisam labu dzīves līmeni spēsim saglabāt arī tad, ja patērēsim mazāk. Lūk, piemēram, es nepērku drēbes tikai uz vienu sezonu, lai pēc tam mestu laukā, jo tās vairs nav stilīgas — un neko, es nestaigāju apkārt noskrandis un noplīsis. Es ēdu vietējo pārtiku un tirgū pērku ābolus, nevis apelsīnus — un atkal, jūtos pavisam normāli, zobi laukā nekrīt. Uz darbu divarpus kilometrus eju ar kājām, nevis braucu ar mašīnu — katru dienu vismaz kaut kādi fiziskie vingrinājumi un nav jāsēž sastrēgumos. Kad modē bija mērīšanās ar "ekoloģisko pēdu", es ar' pamēģināju — un skat! Neskatoties uz to, ka bioloģisko kokvilnu nepērku un gandrīz katru dienu ēdu gaļu, man sanāca, ka tad, ja visi dzīvotu tāpat kā es, mums pietiktu ar vienu zemeslodi.

Tikai nevajag. Viņiem nav jābūt perfektiem, pietiek ar to, ka viņi ir ekoatbildīgāki par citiem. Domāju, ka viņi dara to, kas pašlaik viņu spēkos, un visu laiku domā, kā darīt vēl labāk. Tas viss vēl tikai attīstās, tāpēc ir negodīgi šitā nolikt centienus. Laikam jau autors vienkārši vēlas attaisnot to, ka pats nav gatavs censties dzīvot zaļāk. Nu jā, dažiem tā ir vieglāk.

kur rodas tadi skeptiki! nu kur?! Mums jadoma ka saudzet dabu! Tie ir gudri cilveki nevis ka vegetariesi, kuri need galu kaut pilna pasaule dzivneiku un daba ta iekartota. Zalie valkataji ir gudraki par vegetariesiem jo izmanto vienreiz jau leitoto. vegeterietis sudus need.

jastaiga plikam un viss.

Katrreiz, kad kāds zaļais patērētājs lielās ar savu ekoatbildību, man gribas viņam zvelt pa pakausi, lai izdauzītu tādas muļķības laukā no galvas, goda vārds. Kas tur, bitīt matos, ekoloģisks?! Cilvēki izcērt mežus un iztērē tonnām ūdens, lai saaudzētu "bioloģisko kokvilnu" vienā pasaules malā, pēc tam ved uz otru pasaules malu pārstrādāt un visbeidzot aizved uz trešo pasaules malu pārdot kādai ekopatērētājai, kas tos zaļos džinsus trīsreiz uzvilks un pēc tam noliks skapī, jo tajos viņai pakaļa pārāk resna izskatās. Māte daba gavilē, neko teikt. Negausīga patērēšana un ekoloģija ir divas principā nesavienojamas lietas, tomēr cilvēkiem patīk vienkārši risinājumi, kas daudz piepūles neprasa. Un, ja ir pieprasījums, ir arī piedāvājums — tieši tāpēc cilvēki pērk diētas tabletes, ņem (ņēma) kredītus un pērk zaļos džinsus.

loti daudz uzzinaju un paldies par rakstu, tikai laikam jau nevareus atlauties.

es personīgi jūtu līdzi lietus mežiem, bet ko tas maina?! sarkankoka mēbeles nepērku. bet nevaru takš skriet uz Brazīliju un pieķēdēties pie koka..tad jau labāk atbalstīt šādus produktus :)