Sigulda vēsturē

gadā savā starpā sadalīja Zobenbrāļu ordenis un Rīgas arhibīskapija - Siguldas vārds pirmo reizi rakstiski fiksēts Atskaņu hronikā. Viduslaiku dokumentos un vēlāk tas lietots kā Segewold - No 1236.gada līdz XVI gs. beigām Siguldas pils piederēja Livonijas ordenim. Pie tās izveidojās neliela pilsētiņa - Livonijas kara laikā (1558—1573) Siguldu divreiz nopostīja krievu karaspēks - Pēc Livonijas kara Sigulda nonāca Polijas sastāvā - Poļu–zviedru kara laikā (1600–1629) pili un pilsētiņu nopostīja - Lielu postu Siguldai nodarīja Ziemeļu karš un Lielais mēris XVIII gs. sākumā - Siguldas uzplaukums sākās XIX gs. beigās līdz ar ceļa Rīga–Pleskava un dzelzceļa Rīga–Valka būvi. Pilsmuižas īpašnieki kņazi Kropotkini izpārdeva zemes ap dzelzceļa staciju vasarnīcu būvei. Par pirmo apbūvēto ielu kļuva Šveices iela. Netālu no dzelzceļa stacijas atvēra viesnīcu Hotel Segewold. Arvien vairāk Sigulda attīstījās kā atpūtnieku un tūristu iecienīta vieta - Pirmā pasaules kara laikā Siguldā tika daļēji nopostīta koka apbūve — vasarnīcas un pansijas, kas bija celtas Šveices kalnu kūrortu apbūves stilā - Sigulda pilsētas tiesības ieguva 1928.gadā - Otrā pasaules kara laikā Siguldā sagrāva 1925.gadā uzbūvēto dzelzceļa staciju, 1937.gadā atklāto Gaujas tiltu, brīvdabas estrādi - Pēc Otrā pasaules kara Sigulda kļuva par neliela rajona administratīvo, saimniecisko un kultūras centru - 50.gadu sākumā Siguldai pievienoja Krimuldas un Turaidas vēsturiskos centrus. Sāka darboties trīs sanatorijas un tūristu bāze Turaidā - 1969.gadā tika atklāts gaisa trošu ceļš uz Krimuldu, kas ir vienīgais Baltijas valstīs - 1973.gadā dibināts Gaujas Nacionālais parks, kuru gada laikā apmeklē ap 1,5 miljoni tūristu - 1986.gadā tika uzbūvēta kamaniņu un bobsleja trase Sigulda, tādējādi pilsēta kļuva arī par starptautiskas nozīmes sporta centru - 2003.gadā tika izveidots Siguldas novads, kurā apvienojās Siguldas pilsēta, Siguldas pagasts un Mores pagasts Avots: Siguldas novada dome, Turaidas muzejrezervāts, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs