Siltais ceļš

Tomēr ziemās ceļi apledo un tos nākas kaisīt ar sāls maisījumu, kas ne īpaši patīk automašīnu dzelžiem un ceļmalas kokiem. Lielbritānijā, kur īsti dziļas ziemas cilvēki nemaz nepazīst, ceļu uzturētāji kopā ar kādu kompāniju cenšas radīt apsildāmus ceļus, kas neļaus uz asfalta izveidoties ne sniega, ne ledus kārtai. Lielbritānijas Lielceļu aģentūra kopā ar apsildīšanas tehnoloģiju uzņēmumu Invisible Heating Systems (IHS) jau pāris gadu izmēģina, kas notiks, ja apsildāmo grīdu principu pielietos ceļu būvē. Vienīgi atšķirībā no grīdām ceļu sildīšanai nevajag elektrību. Briti izmanto videi draudzīgāku un ekonomiski izdevīgāku sistēmu. Viņi uzstāda caurules, kas vasarās savāc siltumu no saules uzkarsētā asfalta, uzglabā to un ziemā izmanto apkurināšanai. Silda no augšas un apakšas Pārbaudes ar nelielu ceļa posmu notiek kopš 2006.gada vasaras, un speciālisti ieguvuši pirmās iedrošinošās atziņas par starpsezonu karstuma pārveidotāja darbību reālos apstākļos. Šīs sistēma sastāv no plastmasas caurulēm, kas tiek ieklātas zem ceļa virsmas un piepildītas ar ūdeni. Caurules atrodas 12 centimetrus dziļi zemē, kur parasti temperatūra ir mazliet virs desmit grādiem. Tās ir ļoti smalkas - diametrā tikai 2,5 centimetri, tādēļ ūdens uzsilst ātri, raksta populārzinātniskais žurnāls New Scientist. Vasarās, kad asfalts uzkarst līdz 40 grādu temperatūrai pēc Celsija skalas, ūdens tiek uzsildīts un aizplūst uz metru biezā polistirolā ievīstītām ūdenskrātuvēm. Tas glabājas kaut mēnešiem ilgi un tikpat kā neatdziest. Ziemā, kad sensori brīdina par gaisa temperatūras noslīdēšanu līdz divu grādu atzīmei, siltais ūdens tiek ievadīts atpakaļ sistēmā un silda ceļu no apakšas, tādējādi neļaujot tam apledot. Eksperiments transporta pētījumu laboratorijas zinātnieku uzraudzībā tika veikts uz maz izmantota pievedceļa posma pie Todlingtonas pilsētas. Darba autori pārliecinājās, ka 2006.gada vasarā izdevies savākt pietiekami daudz siltuma, lai neļautu izveidoties ledum visu ziemu. Mērījumi apliecināja, ka apsildītais posms bija vidēji par trim grādiem siltāks nekā pārējā ceļa virsma. Tiesa, pēdējos divus gadus ziema Anglijā bijusi mērena un zinātnieki nevar pateikt, vai ceļš būtu brīvs no sniega arī tad, ja vairākas nedēļas pieturētos 30 grādu sals. Noder arī mājām Taču pētnieki noskaidroja, ka uzsildīto ūdeni var izmantot arī citiem nolūkiem. Piemēram, apsildīt ceļmalās esošās ēkas. Eksperiments kādā Hetfīldas skolas rotaļu laukumā parādīja, ka ar šādā veidā sakrāto karsto ūdeni kādu laiku var nodrošināt siltumu pašā skolā. Tas ir īpašo noderīgi rudeņos, kad apkures sezona vēl nav sākusies, bet telpās mēdz būt drēgns. IHS vadītājs Henks Verveijmerens apgalvo, ka arī kompānijas birojs pagājušoziem tika apsildīts ar ūdeni, ko saule uzkarsēja zem autostāvvietas asfalta. Viņš laikrakstam The Guardian stāstīja, ka pat tehnoloģiju kompānijas birojā cilvēki bijuši pārsteigti par sistēmas jaudu. "Ceļu enerģijas potenciāls ir spīdošs. Tā spēj saražot pusi no enerģijas, kādu rada uz jumta novietota saules baterija, taču 12 reižu lētāk," vadītājs neskopojās ar slavējošiem vārdiem par paša darbinieku izgudrojumu. Kompānija lēš, ka 100 kvadrātmetru lielas dzīvojamās platības apkurināšanai nepieciešams izklāt caurules zem 33 kvadrātmetrus plaša asfaltēta laukuma. Tas nozīmē, ka lidostas skrejceļos varētu sakrāt tik daudz enerģijas, ar ko pietiktu 2500 māju apkurināšanai, savā interneta mājaslapā raksta IHS. Sistēmu atzinīgi novērtējuši potenciālie pircēji, īpaši bagātnieki no ASV. Dažiem esot oriģinālas idejas cauruļu izmantošanai. "Ja jums dārzā ir tenisa laukums, tad jūs varat no tā virsmas savākt enerģiju un ar to sasildīt ūdeni baseinam," H.Verveijmerens atklāj viena klienta pasūtījumu. Visiem ceļiem par dārgu Līdzīgu sistēmu izmēģina arī citas Ziemeļeiropas valstis. Piemēram, Roterdamā ar ūdens caurulēm apsilda viaduktu un apkurina četras biroju ēkas. Austrijā tā kausē no ceļiem sniegu, taču austriešu variantā siltā ūdens glabātava ierakta 20 metrus dziļi pazemē, tādēļ sistēmas izmaksas ir krietni lielākas. Apsildāmie ceļi ne tikai ietaupa elektrību, bet arī nāk par labu dabai. Skotijas pilsētā Edinburgā zem kāda lielveikala stāvvietas veikts mērījums parādīja, ka apkures sistēma par 70% samazina kaitējumu dabai, kāds rodas, braukājot smagajiem sniega tīrītājiem vai apstrādājot asfaltu ar ķimikālijām, kā mēdz darīt lidostās. Britu Lielceļu aģentūras pārstāvji laikrakstam The Guardian apgalvoja, ka lēmumu par apsildes sistēmu uzstādīšanu zem lielajiem ceļiem pieņems jau šogad. Ja tā notiks, tad pirmie caurules zem asfalta iegūs tie ceļi, kuru remonts ieplānots vistuvākajā laikā. Tomēr nav sagaidāms, ka tuvākajos gados Eiropā varētu sākties plaši ceļu uzlabošanas darbi. Visticamāk, caurules netiks iemontētas visa ceļa garumā, bet gan vietās, kur visbiežāk izveidojas "slidotava". Projekta autori to skaidro ar augstajām izmaksām. Lai gan apsildīšana ļaus britu pašvaldībām ik gadu ietaupīt 8600 mārciņas, kas tiek tērētas ceļu tīrīšanai, ieguldījumus izdosies atpelnīt tikai 30 gados. Tas mazākajām pašvaldībām šķiet par daudz. No tā izriet, ka ceļu kaisīšana vēl netiks pārtraukta un sniega tīrītāji joprojām ziemas rītos pirmie sveicinās agrīnos braucējus.