Skolotāju algas
Skolotāju atalgojuma sistēma ir neskaidra un nemotivē labākos
Tas ir tāpat, kā šuvējam samaksāt par pēdējo pielaikošanu, nevis par visu iepriekš ieguldīto darbu, runājot par pedagogu darba samaksas sistēmu, saka Rīgas 3.?vidusskolas ķīmijas skolotāja Evi Kūriņa. Skolotājam samaksā par novadītajām stundām, teju vispār neņemot vērā pārējos darbus, ko dara skolotājs. Diena, analizējot atalgojuma sistēmu, secināja, ka atalgojuma veidošanas principi ir neskaidri — atsevišķi maksā par stundu vadīšanu, atsevišķi — par visiem pārējiem darbiem, turklāt ir mazas iespējas vairāk samaksāt, vērtējot darba kvalitāti.
Robs ģimenes budžetā
Pirmoreiz, kad Diena tikās ar skolotāju Kūriņu ģimeni, spēkā vēl bija Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāns skolotājiem par vienu darba likmi maksāt minimālo algu. Toreiz Evi kopā ar vīru Āgenskalna ģimnāzijas fizikas skolotāju Kārli Kūriņu rēķināja, ka katrs mēnesī varētu saņemt maksimāli 200 latu uz rokas, no kā, atskaitot dažādus citus sadzīviskus izdevumus, pārtikai atliktu apmēram 100 latu mēnesī. Ja tiks īstenots IZM pēdējais priekšlikums par likmi maksāt tomēr vairāk — līdz 250 latiem mēnesī, veicot reformas izglītības sistēmā un krietni samazinot skolotāju skaitu, Kūriņu ģimenes budžets palielināsies par aptuveni 100 latiem. Tas būs krietns robs viņu ģimenes budžetā.
250 latu uz rokas iespējams saņemt, ja pedagogs strādā vairāk par vienu slodzi, kas ir 21 kontaktstunda (klasē ar bērniem pavadītais laiks), turklāt saņem piemaksas par burtnīcu labošanu, klases audzināšanu, konsultācijām un gatavošanos stundām. IZM informē, ka neesot plāna nākamajā mācību gadā vairs nemaksāt par šiem darbiem. Pieņemot, ka atlīdzināto darbu apjoms nākamgad nemainās, saskaņā ar Dienas aprēķiniem, nākamajā mācību gadā skolotāji par šiem darbiem varētu saņemt maksimāli 130 latu uz rokas.
LU profesors Mihails Hazans pētījumā par skolotāju darba samaksu secinājis, ka šogad Latvijas skolotāji saņēmuši vidēji 470 latu algu uz papīra. Pedagogu atalgojums nākamajā mācību gadā varētu samazināties par apmēram 30%, skolotāji vidēji varētu saņemt nedaudz vairāk kā 300 latu. Skolotāju atalgojums sarūk ievērojamāk nekā citiem valsts budžeta finansētājās iestādēs strādājošajiem, jo par 20% atalgojuma fonds šogad samazināts divas reizes. To, ka tik daudz samazināt nevar, IZM valdībā norādījusi, bet neesot guvusi atbalstu.
Arī 40 stundu nedēļā
Izglītības speciālistu teiktais atsedz vairākas būtiskas problēmas pedagogu atalgojuma sistēmā. Atalgojuma veidošanas principi ir neskaidri, jo skolotāji nav iekļauti vienotajā darba samaksas sistēmā ar 40 stundu darba nedēļu kā citu profesiju pārstāvji. Stundu vadīšana ir tikai viens no mācībspēku darbiem, kas gan veido būtiskāko pedagogu atalgojuma daļu. Citi darbi tiek atalgoti daļēji, taču, kā norāda K.Kūriņš, šķiet, ka šie dati "ir no pirksta izzīsti". Piemēram, par burtnīcu labošanu gan viņam, gan sievai samaksāta tikai viena darba stunda nedēļā, lai gan abi atzīst, ka realitātē šis darbs aizņem krietni vairāk laika. Vairāk laika aizņemot arī gatavošanās stundām.
E.Kūriņa uzsver, ka citās Eiropas valstīs atalgojuma sistēma ir skaidrāka un skolotāju algas likmē jau ietverts gan darbs klasē, gan citi darbi. Izglītības eksperte Zane Oliņa piekrīt, ka arī skolotājiem jāmaksā par 40 stundu darba nedēļu. 21 kontaktstunda vienā slodzē, viņasprāt, ir labs rādītājs, arī citās pasaules valstīs darbs klasē ar bērniem svārstoties 20—30 stundu robežās. Pašlaik iespējams, ka pedagogi strādā krietni vairāk kontaktstundu, kas var nozīmēt, ka skolotājs haltūrē, no kā cieš izglītības kvalitāte. Pagājušajā mācību gadā Latvijas skolotāji strādāja vidēji 1,17 likmju.
Kāpēc Latvijas pedagogi netiek iekļauti vienotajā darba samaksas sistēmā? IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics (TP) skaidro, ka Darba likuma izpratnē 40 stundu darba nedēļa nozīmē, ka darbinieks 40 stundas atrodas darbavietā, ko uz pedagogiem nevar attiecināt. Atšķiras arī dažādu priekšmetu skolotāju darba specifika, tāpēc vienotā sistēmā, viņaprāt, pedagogus varētu ielikt, ja būtu iespējams veidot uz rezultātu orientētu darba aprakstu.
Visiem vienādi
Vēl viena pedagogu atalgojuma sistēmas nepilnība ir tā, ka līdz šim skolotāji saņēmuši teju vienādu atalgojumu, nevērtējot viņa darba kvalitāti un skolēnu skaitu klasē. Vienīgais instruments, kas ļāva nedaudz vairāk saņemt labākajiem pedagogiem, bija piemaksa par darba kvalitāti. Līdz šim gadam kopējais darba kvalitātes piemaksas fonds skolās bija 10% no atalgojuma fonda, no gada sākuma tas sarucis līdz 7%. Realitātē daudzās pašvaldībās, arī galvaspilsētā, piemaksu par darba kvalitāti pedagogi vairs nesaņem. IZM Dienai apstiprināja, ka šāda situācija ir iespējama, jo citādi vairākām pašvaldībām nepietiktu līdzekļu pedagogu decembra algām. Z.?Oliņa norāda, ka šādi var pazaudēt vienīgo instrumentu labāko skolotāju atalgošanai un arī pedagogu motivēšanai strādāt kvalitatīvāk.
No nākamā mācību gada pēc "nauda seko skolēnam" principa ieviešanas būs iespējams diferencēt pedagogu atalgojumu pēc skolēnu skaita klasē, jo iepriekš skolotāji saņēma gandrīz vienādu atalgojumu neatkarīgi no tā, vai viņi māca 10 vai 30 skolēnu. Tiesa, tas būs atkarīgs no pašvaldību lēmuma, jo to rokās būs atstātas vairākas iespējas — diferencēt atalgojumu lielajās un mazajās skolās vai arī maksāt visiem pašvaldības pedagogiem vienādi, kas nozīmētu, ka lielās skolas dotētu mazās.
***
Mērķdotācija atalgojumam
2009 septembrisdecembris Ls 35 313 689
2009 janvārisaugusts
Ls 150 092 349
2008 — Ls 216 404 525
2007 — Ls 172 725 305
2006 — Ls 131 122 960
* Dotācija paredzēta pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai
Dati: IZM
***
Skolu slēgšanas vilni prognozē ziemā, darbu var zaudēt 11 000 skolotāju
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikums, kas paredz paaugstināt skolēnu un skolotāju skaita proporciju līdz astoņiem novados un 10,2 republikas pilsētās, nozīmē, ka daudzām pašvaldībām var nākties pieņemt sāpīgus lēmumus. Iespējas ir vairākas. Pašvaldības var slēgt skolas, apvienot dažāda tipa izglītības iestādes, veidot skolu filiāles, palielināt skolēnu skaitu klasēs, tā samazinot klašu komplektu skaitu. Tas nozīmē, ka daļa skolotāju zaudētu darbu vai arī viņiem nāktos strādāt nelielas slodzes, saņemot niecīgu atalgojumu.
Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Olga Kokāne stāsta, ka nākamajā mācību gadā "viena otra" skola tiks slēgta, bet viņa prognozē, ka lielāks skolu slēgšanas vilnis gaidāms decembrī. Viņasprāt, tieši tad pašvaldības sapratīs, ka nevar segt mazo skolu uzturēšanas izmaksas, jo šovasar jaunās domes vēl varētu nepaspēt aptvert reālo situāciju.
IZM aprēķini liecina, ka kopējais pedagoģisko likmju skaits samazināsies par trešdaļu, kas nozīmē, ka darbu var zaudēt līdz 11 000 skolotāju. Precīzu datu, cik Latvijā ir skolotāju, IZM nav, jo datubāzes trūkuma dēļ precīzu statistiku nevarot apkopot. Proti, daudzi skolotāji strādā vairākās skolās, taču IZM datos skolotājs, kas strādā, piemēram, trijās skolās, parādās kā trīs dažādi skolotāji, akcentē pedagogu arodbiedrības priekšsēdes vietnieks Jānis Krastiņš. Taču pašvaldību sniegtie dati liecina, ka situācija varētu būt dramatiska. Piemēram, Liepājā likmju un skolēnu skaita attiecība ir 6,57, kas nozīmē, ka likmju skaits būtu jāsamazina par teju divām piektdaļām jeb vairāk nekā 500. Gulbenes rajonā uz vienu pedagogu ir 5,2 skolēni, kas nozīmē, ka likmju skaits jāapcērp par apmēram pusi. Gulbenes rajona izglītības pārvaldes vadītāja Liāna Jansone atzīst, ka, paliekot visām 21 novada skolām, ar šo naudu izdzīvot nevarēs.
Lai gan IZM vārdiski atbalsta rīcības brīvības došanu pašvaldībām skolu tīkla plānošanā un grasās piešķirt vienotā mērķdotācijā līdzekļus pilnīgi visu pedagogu darba samaksai, O.Kokāne norāda, ka tādā gadījumā jāatceļ pilnīgi visas regulācijas, kas nosaka pedagogu algu apmēru. Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) Dienai klāsta, ka IZM plāno mīkstināt regulācijas, tomēr minimālā samaksa par likmi tiks noteikta. "Pašvaldības nebūs ar mieru," šo iespēju vērtē O.?Kokāne. Viņa skaidro, ka tas būtu tāpat, kā "iedot 50 latu un teikt — nopērc kurpes un zeķes, bet noteikt, kādas pirkt, un vēl pateikt, ka jāatstāj nauda arī vakariņām".
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.