Skrastiņš: Nenormāla ir komisijas attieksme

Viņš uzsvēra, ka komisija, jau trīs sēdes nodarbojoties ar Aleksandra Laventa izteikumu pārbaudi, apšauba četru tiesas instanču kompetenci dažādās lietās. Turklāt šī galvojuma oriģināla meklēšana, pēc ģenerālprokurora domām, ir visai tāla no komisijas sākotnējā mērķa - 3 miljonu afēras izmeklēšanas. J.Skrastiņš bija uzaicināts uz komisijas sēdi, lai sniegtu paskaidrojumus par bijušā BB uzraudzības padomes priekšsēdētāja A.Laventa apgalvojumiem, ka Latvenergo galvojuma kopija 10 miljonu latu kredītam, ko BB saņēma Finansu norēķinu centrs, ir viltota. J.Skrastiņš apstiprināja prokuratūras iepriekšējos paskaidrojumus, ka savulaik ir meklēts garantijas oriģināla otrais eksemplārs Latvenergo un ka ir ļoti grūti veikt ekspertīzi galvojuma kopijai. Pēc ģenerālprokurora domām, oriģināla meklēšana vispār vairs nav nepieciešama, jo tiesa ir apstiprinājusi tajā minēto faktu pēc būtības. Prokuratūra joprojām uzskata, ka, turpinot 3 miljonu afēras izmeklēšanu, ir iespējams atklāt vainīgās personas, šādu pārliecību, atbildod uz Dienas jautājumu, pauda J.Skrastiņš. «Ja mēs necerētu, tad būtu jau nosūtījuši uz tiesu atsevišķi Birkāna un Purņa (bijušie Latvenergo vadītāji) lietu, taču mēs to nedarām, jo gribam nosūtīt lietu uz tiesu kopumā,» teica ģenerālprokurors. Prokuratūrai pēdējā laikā esot nodibinājušies kontakti ar Lihtenšteinas kolēģiem, sadarbība ar viņiem ļaujot cerēt, ka izmeklēšanas iestādēm būs pieeja Lihtenšteinas ārzonas firmas IFCE kontiem (IFCE tika cedēts 10 miljonu Latvenergo parāds). J.Skrastiņš izteica nožēlu, ka pēdējās divas nedēļas prokuratūra ir atrauta no tiešā izmeklēšanas darba 3 miljonu lietā, jo tai ir jāskaidro komisijai par A.Laventa izteikumiem. Kopumā šīs lietas izmeklēšana esot netipiska, jo prokuratūrai ir jāstrādā kopā ar komisiju, tādēļ dažkārt prokuratūras darbība esot saraustīta - tai nākas pamest izmeklējamo pavedienu un pārbaudīt komisijas atklātos faktus, tomēr šo sadarbību nevarot saukt par sliktu, norādīja ģenerālprokurators, jo jaunu informāciju atklājot gan prokuratūra, gan komisija. Kā Diena jau ir rakstījusi, pirms divām nedēļām Saeimas komisijā bijušais BB uzraudzības padomes priekšsēdētājs, tagad apsūdzētais Aleksandrs Lavents stāstīja, ka Latvenergo garantijas kopija, kas figurē viņa krimināllietā, atšķiras no tās oriģināla, ko viņš savulaik redzējis. A.Lavents izvirzīja versiju, ka kopija ir viltota. Pret šo A.Laventa paziņojumu asi iebilda prokuratūra, norādot, ka A.Laventam nav pierādījumu šādiem apgalvojumiem, bet prokuratūrai ir pierādījumi, ka galvojuma kopija atbilst oriģinālam. Prokuratūra pauda viedokli, ka A.Laventa paziņojums ir vēlēšanās diskreditēt prokuratūru. Virsprokurore Biruta Ulpe Dienai pastāstīja un ar dokumentiem apliecināja, ka Latvenergo galvojuma kopiju par atbilstošu oriģinālam liecībās vairākās lietās ir atzinuši gan četri tās parakstītāji (divi no Latvenergo - bijušais prezidents Gunārs Koemecs un galvenais grāmatvedis J.Marcinkus, divi no BB - Tālis Freimanis un galvenā grāmatvede A.Karpova), BB darbinieki, to apstiprina daudzi dokumenti, piemēram, 10 miljonu aizdevuma līgums FNC, BB kredītu komisijas sēdes protokols. Turklāt Latvenergo nekad nav apstrīdējis galvojuma kopijas īstumu, tikai galvojuma izsniegšanas likumību. Šos argumentus B.Ulpe izklāstīja Saeimas komisijai pirms nedēļas. Taču komisija, ņemot vērā A.Laventa izteikumus, uzsvēra, ka nepieciešams veikt galvojuma kopijas ekspertīzi. Savukārt B.Ulpe Dienai teica, ka ekspertīzi veikt praktiski nav par ko, jo nav oriģināla, ar ko to salīdzināt. Vienīgais, ko varētu pārbaudīt ekspertīze - vai galvojuma teksts nav salikts no vairākiem citiem teksta fragmentiem. Uz komisijas sēdi pirmdien bija aicināts arī bijušais Latvenergo galvenais grāmatvedis Leonīds Marcinkus, kas savulaik parakstīja Latvenergo galvojumu, taču viņš uz sēdi neieradās un iepriekš deputātiem paskaidrojis, ka atrodoties ārpus Rīgas, informēja komisijas loceklis Aivars Kreituss.