Slimo tikai reizi mūžā

Lielākoties slimo pirmsskolas un skolas vecuma bērni. Ar vējbakām slimo tikai reizi mūžā, taču tās ir ļoti lipīgas. Ja kādam gadās saslimt, tas izraisa lavīnu. Saslimst ap 90% cilvēku, kas šo infekciju nav izslimojuši un bijuši kontaktā ar vējbaku slimnieku. Tā ka izvairīties no vējbakām nav iespējams. Taču bērnu ārsti uzskata, ka nemaz nav tik slikti šo slimību izslimot pēc iespējas agrākā bērnībā, jo pieaugušos vējbakas, tāpat kā citas bērnu infekcijas slimības, skar daudz smagāk un var atstāt daudz nopietnākas sekas. Bērni vējbakas lielākoties pārslimo viegli. Tā ir it kā vienkārša slimība, taču dažos gadījumos var rasties komplikācijas, kas atstāj sekas uz mūžu. Tādēļ tomēr ieteicams nopietni izturēties pret šo slimību. Vējbaku simptomi un slimības norise Vējbakas izraisošais vīruss pieder herpes vīrusu dzimtai. Vienīgais vējbaku infekcijas avots ir inficēts cilvēks, un inficēšanās notiek tiešu kontaktu vai gaisa pilienu veidā. Vējbaku vīrusu var nodot arī inficēta māte savam bērnam, viņam vēl esot augļa attīstības stadijā. Inficētās personas ir "lipīgas" visai ilgu laiku - sākot no divām dienām pirms izsitumu parādīšanās līdz sešām dienām pēc brīža, kad jauni izsitumi vairs neparādās. Pirmie slimības simptomi parādās aptuveni 14 dienu laikā pēc inficēšanās. Vispirms -galvassāpes, nespēks, paaugstināta temperatūra (virs 38 grādiem) un apetītes zudums. Maziem bērniem šie simptomi ir ļoti viegli un īslaicīgi, tos iespējams pat nepamanīt. Vecākiem bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem šie simptomi izpaužas smagāk. Vienu vai divas dienas vēlāk parādās izsitumi, kas var stipri niezēt. Tie sākas kā atsevišķi sarkani plankumiņi uz ķermeņa un strauji izplatās pa visu vēderu un muguru. Izsitumi var skart arī rokas, kājas, seju, galvas ādu, muti, kā arī mēli. Plankumi sākumā ir plakani, taču tie ļoti ātri pārtop par pūslīšiem, kas pildīti ar šķidrumu. Aptuveni pēc nedēļas šie pūslīši pārplīst, veidojot kreveles, kas nolobās, atstājot ādā seklas viegli rozā iedobītes. Ādai sadzīstot, izsitumi parasti izzūd bez pēdām. Tomēr to vietās var arī attīstīties rētas, īpaši, ja tie tikuši kasīti un vēlāk pievienojusies infekcija. Vējbaku izraisītās komplikācijas Veseliem bērniem smagu komplikāciju risks ir zems. Visizplatītākais hospitalizācijas cēlonis veseliem bērniem, kas inficējušies ar vējbaku vīrusu, ir sekundāras bakteriālas infekcijas pievienošanās ādas bojājumiem, ja niezošais izsitums ticis sakasīts. Riska grupa ir pusaudži pēc 12 gadu vecuma un pieaugušie, jo viņiem kā komplikācija pēc vējbakām var sākties pneimonija. Īpaši tā apdraud smēķētājus. Dažreiz hospitalizācija gan bērniem, gan pieaugušajiem ir nepieciešama hepatīta vai encefalīta dēļ. Pieaugušajiem komplikāciju attīstības risks ir 25 reizes lielāks nekā bērniem. Retāk sastopamas vējbaku komplikācijas ir vidusauss iekaisums, stomatīts, radzenes iekaisums, konjunktivīts un hepatīts. Vējbaku vīruss ir bīstams grūtniecēm - tas var pat apdraudēt kā mātes, tā gaidāmā bērna dzīvību, nemaz nerunājot par iedzimtu patoloģiju, priekšlaicīgu dzemdību vai pat spontānā aborta risku. Pēc izslimošanas vējbaku vīruss no organisma nepazūd, bet noguļas muguras smadzeņu ganglijos. Ja organisms novājinās, infekcija var atkārtoties, taču tās vairs nebūs vējbakas, bet gan jostas herpesvīruss (izsitumi sākas no muguras smadzeņu vietas un kā josta iet pa nervu ceļu). Pieaugušajiem vējbaku vīruss var aktivizēties pēc smagām saslimšanām, kad organisms ir novājināts. Vakcinācija pret ējbakām Pēdējos četrus gadus pret vējbakām iespējams arī vakcinēties. Vakcīna dod imunitāti uz 11-20 gadiem. Tā ir efektīva 85-90% gadījumu, lai pasargātu bērnus no vējbakām infekcijas uzliesmojuma laikā, un 100% efektīva, lai novērstu dabīgas vējbaku infekcijas vidēji smagu un smagu formu. Latvijas bērnu potēšanas kalendārā šī vakcīna nav iekļauta, to var veikt par atsevišķu samaksu. Latvijas Infektoloģijas centra vakcinācijas kabinetā vakcīna maksā Ls 26,30. Taču ir svarīgi, lai cilvēks, kas grib vakcinēties, nebūtu bijis kontaktā ar vējbaku slimnieku. Vakcīna ieteicama cilvēkiem, kas pieder riska grupai (pusaudžiem un pieaugušajiem, kas vējbakas nav izslimojuši bērnībā), kā arī bērniem, kas slimo ar alerģiskām, hroniskām slimībām, jo viņiem komplikāciju risks ir augstāks. *** Vējbaku simptomi Vispirms: - galvassāpes - nespēks - temperatūra (virs 38 grādiem) - apetītes zudums Vienu vai divas dienas vēlāk: - atsevišķi niezoši izsitumi; - izsitumi strauji izplatās pa vēderu muguru, rokām, kājām, seju, galvas ādu, muti, kā arī mēli; - sākumā ir plakani, taču tie ļoti ātri pārtop par pūslīšiem, kas pildīti ar šķidrumu; - pēc nedēļas tie pārplīst, veidojot kreveles, kas ādā atstāj seklas viegli rozā iedobītes; - ādai sadzīstot, izsitumi parasti izzūd bez pēdām.