Smiltsērkšķu «monopolisti» Latvijā

Zemturu saimnieks Jānis Višņevskis neslēpj, ka smiltsērkšķus audzē ne jau tikai sētas košumam un sava prieka pēc. Šī netradicionālā nodarbošanās zemnieku saimniecības kasē gadā papildus ienes ap tūkstoš latu. Augstvērtīgajai, ar daudzām dziednieciskām īpašībām apveltītajai smiltsērkšķu produkcijai - sulai un eļļai - Latvijā ir liels pieprasījums. Turklāt patlaban to ieguvē Zemturi ir kļuvuši par «monopolistiem». Valstī otras lielākās smiltsērkšķu platības īpašnieks un Višņevsku labs paziņa Andrejs Brūvelis Jūrmalā esot izlēmis nodarboties tikai ar šo augu selekcionēšanu un stādu tirdzniecību, stāsta J.Višņevskis. Taču tieši A.Brūvelis viņu savulaik esot ieinteresējis par šo netradicionālo lauksaimniecības kultūru. Un tā no Maskavas Botāniskā dārza sākotnēji uz Jūrmalu atvestie smiltsērkšķi ir iesakņojušies arī Burtniekos. Eļļa dziedē septiņas kaites Karstā un sausā vasara pavisam necerēti ir nobriedinājusi lielāku un saldāku ogu ražu nekā parasti. To esot pamanījuši pat strazdi, kas šogad pirmo reizi bariem metušies mieloties ar saldskābajām ogām, ar humoru stāsta Jānis Višņevskis. Laikam būšot barga ziema, bet, ja runājot nopietni, tad tādos laika apstākļos ogās uzkrājoties arī vairāk karotīna, kas vairo smiltsērkšķu eļļas dziednieciskās spējas. Šo Zemturos iegūto produktu varot nopirkt aptiekās daudzviet Latvijā. Kā savukārt uzsver saimniece Imanta Višņevska, tieši eļļa esot pats vērtīgākais ogu ražas gala produkts. Tautas medicīnā tā pazīstama kā līdzeklis pret kuņģa un ginekoloģiskajām kaitēm. Eļļa labi dziedējot arī brūces un apdegumus, noderot pat vēža profilaksei. Pirms lietošanas, protams, cilvēkiem ir jākonsultējas ar ārstu. Taču savā praksē pati esot pārliecinājusies, ka, piemēram, zīdaiņa no mikluma apsārtušais dupsītis smiltsērkšķu eļļas iedarbībā atveseļojas jau līdz nākamajai pārtīšanas reizei. Eļļa šai ģimenē ir palīdzējusi arī Jāņa māmuļai sadziedēt pēc operācijas un apstarošanas iekaisušo brūci. Pēc smiltsērkšķu eļļas kūrēm kādam Zemturu kaimiņam esot palaimējies izbēgt pat no kuņģa čūlas operācijas, atceras Imanta. Tagad kur vien kādu literatūru par smiltsērkšķiem ieraugot, tūlīt lasot un pētot. Tā abiem ar Jāni - diplomētai ekonomistei un sakaru inženierim - uzkrājas zināšanas par smiltsērkšķiem. Smiltsērkšķu «piens» «Mēs Zemturos ražojam divu veidu pienu - balto un oranžo,» par sulas ieguves īpatnībām stāsta Imanta. Balto gādājot 15 augstražīgās govis, bet oranžo - smiltsērkšķi. To sula pēc savas konsistences patiesi atgādina pienu, kam glāzē krējuma kārta nostājas šķidruma virspusē. Sulu iegūst, ogas samaļot un izspiežot. To, tāpat kā pienu, varētu arī laist caur separatoru, un tad šķidrums nosacīti sadalītos «krējumā» un vājsulā. Taču to nav vajadzības izmēģināt praksē, jo tikai visā komponentu pilnībā sula ir patiesi eksotisks produkts. Tā sevišķi bagāta ar A un E grupas vitamīniem, turklāt satur arī tādas ārstnieciskās vielas, kuru nav citās ogās, augļos un dārzeņos, uzsver Imanta. Smiltsērkšķu novākšanas talkās rudeņos paši piesakoties jau agrākos gados iepazīti cilvēki. Taču pie augstvērtīgā šķidruma nav viegli tikt. Tikai dažiem veiksminiekiem no ražas pārpilnajiem zariem dienā izdodas salasīt vairāk par diviem spaiņiem ogu. «Ogas nobriest augusta beigās un jāsteidz nolasīt līdz salam, citādi pēc sasalšanas zudīs ārstnieciskā vērtība. Diemžēl ogas aug ērkšķainos zaros. Gadās, naktī sadurstītās rokas piepamst un no gaidītā tacinieka otrā dienā vairs nav ne vēsts,» stāsta Imanta. Svēruši neesot, tomēr šosezon jau būšot nolasīti vairāki simti kilogramu ogu. Iegūto sulas daudzumu Zemturos nevarēja vēl precīzi pateikt. Savukārt no ogu miziņām ik gadu tiekot izspiests ap 250 litru smiltsērkšķu eļļas. «Vienmēr viss, kas ir novākts un pārstrādāts, tiek arī pārdots. Neražas gadu šai netradicionālajai kultūrai nav bijis,» ar gandarījumu secina J.Višņevskis. Turpmāk - uz zinātniskiem pamatiem Nākamgad smiltsērkšķu produkcijas ražošana Zemturos tiks veikta jau uz zinātniskiem un rūpnieciskiem pamatiem, saskaņā ar Vides veselības centra stingrajām prasībām. Sulas un eļļas ieguvei patlaban top speciāls cehs, kam zemnieku saimniecībā jau tiek izbrīvētas telpas ar nepieciešamo aprīkojumu. Šoruden pirmo reizi ziņas par smiltsērkšķu ražu tiks ievadītas arī zemnieku saimniecības datorā, kas ir pievienots Internetam. Īpaši izvērsties Višņevski gan negrasās, jo ogas ienākas reizē ar kartupeļiem, no kuriem Zemturos tāpat ik gadus prot iegūt peļņu. Apdomīgiem ar netradicionālās ražotnes paplašināšanu liek būt arī tas, ka smiltsērkšķu produkcijas ieguvē ir ļoti daudz roku darba. Zemturos, kur apsaimnieko 50 hektārus zemes, uzskata, ka arī turpmāk galvenā maizes devēja viņiem būšot piena lopkopība. Augstražīgo govju ganāmpulks gadā vidēji dodot ap 10 tūkstošus latu ieņēmumu. Tos papildina arī «kartupeļu nauda». Par rentablās saimniecības izveides iespēju Višņevski ir pateicīgi Laukkredītam. Taču smiltsērkšķiem Zemturos būšot paliekoša vieta uz laiku laikiem. «Vecajās pavārgrāmatās ir daudz recepšu ogu un sulas pielietojumam. Esam mājās izmēģinājuši gan džemu un kompotu, gan vīna gatavošanu. Tomēr visgardākais ir no sulas vārītais biezais ķīselis ar kanēļa piedevu. Šo saldēdienu pasniedz ar pienu,» iesaka Zemturu saimniece. Savukārt saimnieks piebilst, ka vislabākā tomēr esot smiltsērkšķu sulas marmelāde. To kā krāsvielu plaši izmantojot arī pārtikas rūpniecībā, piemēram, biezpiena un saldējuma, tortu dekorēšanai. Košā sula greznos arī jebkuru viesību galdu, tikai pirms lietošanas tā ir jāsaldina un jāatšķaida ar novārītu ūdeni. Dažos galvaspilsētas restorānos ir iespējams nobaudīt arī saldējumu ar veselīgās sulas piedevu. Gardumu esot mēģinājuši ražot arī Rūjienas piensaimniekā. Taču tas iznācis dārgs un tāpēc bijis maz pieprasīts. Taču šādu saldējumu mājas kārtībā pašu galdam paretam tagad sagatavo Višņevsku ģimene savā zemnieksētā.«Cilvēki vēl maz zina par šo vērtīgo augu, nereti jauc savvaļas mežaini ar kultivēto krūmu. Sūdzas, sak, galotne jau debesīs, bet ogu neesot. Piemēram, vīrišķajam īpatnim to nekad arī nebūs. Ja nu kaut kur «no rokas» tādu ir gadījies nopirkt, tad atliek iegādāties vairākus mātišķos stādus, kuru apputeksnēšanai tad arī noderēs šķietamais tukšziedis. Arī pieaugušajiem krūmiem ogas briedē tikai tā zara daļa, kas ir vismaz trīs gadus veca, tāpēc galotnes vienmēr ir kailas,» skaidro Imanta. Višņevski cer, ka ar laiku Zemturu plantācijā asos krūmus izdosies nomainīt ar jaunākām šķirnēm, kam nav ērkšķu, bet raža ir vēl lielāka. Arī šoruden, tāpat kā citus gadus, kādus ogām piebērtus zarus saimnieki atstāšot nenolasītus. Tā - viņu dāvana ziemas spelgonī sīļiem un sarkankrūtīšiem, jo ar lauku labumiem taču ir jāprot dalīties.