Soči? Ziema?

Lai atklātu savu nākotnes vīziju par diezgan noplukušo Melnās jūras kūrortu, Soču mēra vietnieks Vladimirs Boičenko kā piemēru izvēlas tipisku taksometra vadītāju. Parasti tas ir drūms vīrs izsēdētās treniņbiksēs pie sagrabējuša krievu ražota auto stūres. "Mēs gribam, lai volgas vietā būtu mersedess! Viņam jābūt kaklasaitei, baltiem ādas cimdiem un skaistam smaidam!" Tas, protams, izklausās pēc pamatīga pārspīlējuma, taču nesteidzieties to nosaukt par muļķīgām fantāzijām - galu galā šai vasaras kūrvietai, kur zaļo palmas un zied magnolijas, izdevās izcīnīt tiesības 2014.gadā rīkot ziemas olimpiskās spēles. Soču subtropu piekraste jau izsenis ir iecienīta dažāda vecuma krievu atpūtas vieta vasarās, un tās pievilkšanas spēkam neskādē ne neglītās padomju laika viesnīcas, ne pārpildītā pludmale. Izmantojot Kaukāza kalnu tuvumu, pilsētu vēlas pārvērst par naudas mašīnu visa gada garumā. "Uzvara olimpisko spēļu rīkošanas sacensībās mums tik tiešām nozīmē daudz," saka Boičenko. "Tā ir uzvara! Tas mums dos iespēju strauji aizlēkt vairākus soļus uz priekšu. Krievi pazīst un mīl Sočus. Ļoti! Mēs vēlamies šo vietu pārveidot par pasaules līmeņa kūrortu." Daudzi vietēji par to priecājas, taču ir arī tādi, kas ar bažām gaida nekustamo īpašumu attīstītāju ierašanos, baidās no savu māju un mežu zaudēšanas, baidās pat no tā, ka nākotnē nemaz nevarēs atļauties doties atpūsties kalnos. UZSKATA PAR POLITISKU UZVARU Jūlijā izcīnītās tiesības pēc septiņiem gadiem rīkot ziemas spēles Krievija iztulkoja kā lielu ģeopolitisku uzvaru, jo tā liecinot par lielvalsts atgūto teikšanu pasaules arēnā galvenokārt naftas un gāzes eksporta naudas dēļ. Tiek prognozēts, ka spēļu sarīkošanai Sočos valdība ir gatava atvēlēt 12,5 miljardus dolāru, tā stimulējot arī visa šī Krievijas dienvidu reģiona attīstību. Optimisti cer, ka olimpiāde piespiedīs ātrāk un bez militāra spēka lietošanas atrisināt Krievijas un kaimiņos esošās Gruzijas strīdu par neatkarību pasludinājušā Abhāzijas reģiona un Dienvidosetijas statusu. "Es uzskatu, ka tas ir brīnišķīgi, jo tas ir liels notikums visai valstij," priecājas Irina Larkina (34), kura atbraukusi uz Sočiem atvaļinājumā un sola, ka būs klāt arī spēļu laikā. "Protams, tā ir arī politiska uzvara," piebilst viņas vīrs Sergejs Larkins (35). "Mēs esam lepni, ka olimpiāde notiks pie mums," saka Anna Ivanova (50). Viņa strādā pelēkā padomju laiku viesnīcā un galvenokārt apkalpo pludmales viesus. "Vasaras sezona te ir tikai piecus mēnešus. Pārējā laikā cilvēkiem pienācīga darba nav, notiek tikai gatavošanās nākamajai sezonai. Jaunās celtnes piesaistīs vairāk tūristu. Mums būs vairāk darba, un arī nopelnīsim vairāk." Pelēcīgajām augstceltnēm un pludmales promenādei pašai par sevi piemīt dīvains aizgājušo laiku godības šarms. Spiedzoši bērni, iemīlējušies pārīši, vecmammas un vectēvi ar lieko svaru savas brīvās dienas pavada, izklājuši dvieli pie dvieļa diezgan šaurajā oļu pludmalē. Viņu bālganā āda diezgan drīz iegūst slimīgi sārtu toni. Kad tuvojas krēsla, ļaudis sāk pastaigāties šurpu turpu pa krastmalu un priecājas par gaisā virmojošo kaukāziešu garšvielu smaržu un dārdošiem krievu popmūzikas ritmiem. UZTRAUKUMS KALNOS Krietni pacīnoties satiksmes sastrēgumos un izlīkumojot pa vairākiem tuneļiem, kas paralēli upes ielejai ved augšup kalnos, var sasniegt Krasnaja Poļanu. Tas ir ciemats kalnos, kur paredzētas ziemas spēļu brīvdabas sacensības. Pat vasarā vienkāršais pacēlājs ar trosē iekārtajiem krēsliem ir tūristu pārpildīts. Viņi vēlas tikt mākoņos paslēptajās kalnu virsotnēs. Salīdzinoši šaurajās kalnu nobraucienu trasēs bagātīgi zied savvaļas puķes. Arī kalnu viesnīcu saimnieki cer, ka nākotnē vasarnieki, kas ieradušies pludmales dēļ, biežāk dosies kādu dienu pavadīt mežiem apaugušajās nogāzēs. Slēpotāji ziemā varēs nakšņot arī tajās viesnīcās, kas atrodas pie jūras. Satiksmei vienkārši jākļūst labākai, citādi nemaz nevar būt! Lai uzņemtu olimpiešus, vajadzēs uzbūvēt jaunas trases un izbrīvēt vietu jaunām sporta celtnēm. Vietēji ilgdzīvotāji kurn, ka tas laupīs nogāzēm dabisko skaistumu. "Baidos, ka olimpiāde beigsies ar vides katastrofu, ja neviens neuzskatīs par vajadzīgu stingri kontrolēt procesu," bažījas Georgijs Močarovs (50), apsardzes firmas darbinieks, kurš dzīvo Krasnaja Poļanā. Nokāpis no savas mājas sliekšņa, viņš iziet ielas vidū un rāda uz jaunu pacēlāju kalnos. "Redzat tur to izcirsto līniju? Tur koki nogāzti līdz pat pašai virsotnei. Un tādu līniju kopumā būs aptuveni 50." VECTICĪBNIEKIEM JĀVĀCAS PROM! Olimpiskais ciemats, kur dzīvos sportisti un notiks sacensības arēnās, piemēram, daiļslidošana, ieplānots pagaidām mazapdzīvotā, varētu pat teikt - laucinieciskā, strēlē pie jūras, ko sauc par Imeretinskas ieleju. Vietējie iedzīvotāji ir uztraukušies par piespiedu izvākšanos, vides aktīvisti saredz draudus palieņu dzīvotspējai un arī migrējošu putnu liktenim. Taču olimpisko spēļu rīkotājus un atbalstītājus šādi iebildumi īpaši nekavē, viņi aizgrābti sapņo par daudzajiem labumiem, ko nesīs lielais sporta notikums. Reizēm šķiet, ka viņu dzirkstošajās acīs jau griežas spēļu automāta cipari un tūlīt pat sāks birt monētas. Piemēram, daļa zemes Imeretinskas ielejā pieder vecticībnieku draudzei, kurai tā piešķirta cara laikā. "Varbūt viņiem ir īstais laiks doties projām!" savu nepacietīgo viedokli pauž pilsētas varas sponsorētā laikraksta Novosti Soči redaktora vietnieks Arturs Tatuļjans. "Viņi varbūt nemaz vairs nav tik dievticīgi kā viņu senči, bet asinīs ir iekodēta pretošanās visam jaunajam. Viņu tradicionālais dzīvesveids rūp tikai viņiem pašiem. Tur ir auglīga zeme, un viņi var audzēt burkānus un ķirbjus. Taču jautājums ir - vai tiešām viņiem tas jādara tieši šajā vietā tieši blakus jūrai? Citiem tak sen jau skaidrs, ka te jābūvē viesnīcas un atpūtas vietas un jātaisa nauda." VIETĒJIE KURN Imeretinskas ieleju un Krasnaja Poļanu pašlaik savieno viens ceļš. Ir ieplānota jauna maģistrāle un dzelzceļš, kas olimpiskā ciemata iemītniekus līdz slēpošanas trasēm aizvedīs 10 minūtēs, stāsta pilsētas domes preses sekretārs Mihails Konstantinovs. "Krasnaja Poļana jau tagad ir iecienīta kalnu slēpotāju vidū," apgalvo Pjotrs Fedins, lielākā pacēlāja operatorfirmas Alpika īpašnieks. "Lai atlidotu no Maskavas, nepieciešamas divas stundas un vēl pusstunda no Soču lidostas. Te ir maigs klimats ar lielu sniega daudzumu. Es domāju, ka šī vieta kļūs par ļoti populāru ziemas kūrortu. Te būs pirmais augstas klases kūrorts Krievijā." Viens no uzņēmumiem, kas finansē spēles, ir valsts kontrolētais gāzes piegādes monopolists Gazprom, kuram pieder plašs mediju holdings un vēl citi biznesi. Tas jau tagad uzbūvējis vairākas VIP viesu mājas pie kalnu upes Krasnaja Poļanā. Atpūtas namus apjož žogs, pie tā dežurē vairāki apsargi un vairs neļauj vietējiem apmeklēt vienu no kalnu nogāzēm. Olga Loginova (50) ir celtniecības inženiere, uzaugusi Krasnaja Poļanā. Viņu jaunā kārtība sanikno. "Es esmu pret olimpiskajām spēlēm. Vislielākais mīnuss redzams jau tagad - sāk ierobežot mūsu pārvietošanos kalnos un gar upēm. Tas jau ir sācies, un būs vēl ļaunāk. Vairākās vietās ir uzslietas barjeras, un nepieciešama īpaša atļauja, lai dotos tālāk." Elektriķis Antons Arfanidi (27), kurš arī dzīvo Krasnaja Poļanā, saka, ka viņš pret spēlēm iebilst videi nodarītā kaitējuma dēļ. "Viņi grasās nocirst kokus gan šeit, gan arī citur. Tā vietā tiks sabūvētas sporta palīgbūves, naktsmītnes un privātas villas." Apvienības Ziemeļkaukāza vides uzraugs koordinators Dmitrijs Kapcovs stāsta, ka vairākas vides aizsardzības organizācijas aizvien vēl cer: 2014.gada ziemas olimpiskās spēlēs tiks pārceltas uz citu vietu. "Nākamos septiņus gadus mēs cīnīsimies un darīsim visu, lai kaitējums videi būtu pēc iespējas mazāks. Mēs arī centīsimies stāstīt pasaulei, kas patiesībā notiek Sočos. Viņi vēlas Sočus pārvērst par elitāru un glaunu kūrortu - vietu, kur varēs atļauties atpūsties tikai ļoti bagāti cilvēki.".