Sociālā antropoloģija nāk!

Programma piemērota cilvēkiem, kas līdz šim ar sociālo antropoloģiju saskārušies maz vai nemaz. Pieteikties var jebkurš ar bakalaura grādu. "Bakalaura līmenī programma pašlaik nav iespējama, un mēs arī nebijām pārliecināti, vai par to būtu interese. Mūsu sabiedrībā ir visai mazs priekšstats, kas ir socioloģija, un vēl mazāks - par antropoloģiju," paskaidro programmas iniciators antropologs K.Sedlenieks. Taču nākotnē bakalaura programma esot ieplānota. Vajadzība pēc šīm studijām ir. Piemēram, nesen Latvijas Antropologu biedrībā vērsās organizācija, kas apmāca robežsargus. Viņi vēlējās zināt, kā rīkoties, saskaroties ar patvēruma meklētājiem, kuri nāk no visdažādākajām pasaules kultūrām. Latvijā nav speciālistu, kas varētu šādas zināšanas sniegt, bet tieši antropologi varētu tajās specializēties. "Latvija arvien vairāk iesaistās globālajos procesos, un mēs vēlamies zināt, kādi ir citu kultūru cilvēki, tāpēc interese un objektīvā nepieciešamība pēc antropoloģijas palielinās. Bet daudzas lietas, par ko antropoloģija stāsta, ir pietiekami interesantas kā izziņas objekts," norāda K.Sedlenieks. Kur sākas antropoloģija? Antropoloģija ir tuva socioloģijai, un reizēm tās varētu būt grūti nošķirt. "Ļoti līdzīgi ir ar cilvēka ģeogrāfiju, kas arī cieši saskaras ar antropoloģiju. Atšķirība ir tā, ka antropoloģija vairāk uzmanības pievērš citām kultūrām," saka K.Sedlenieks. Atšķirība no socioloģijas ir arī lauka pētījums - pētnieka personīga iesaistīšanās pētāmo dzīvē, tā dēvētā etnogrāfiskā metode. Socioloģijā daudz izteiktākas ir aptaujas un kvantitatīvās metodes. "Antropologa pieeja ir caur personisko pieredzi - caur paša pētnieka iesaistīšanos, intervijām un vienkāršām sarunām. Antropologs neuzdos jautājumu, cik no Latvijas iedzīvotājiem domā tā vai tā. Viņš mēģinās noskaidrot, kāpēc Latvijas iedzīvotāji tā uzskata," uzsver K.Sedlenieks. Programmā tiks piedāvāti fundamentālie priekšmeti studentiem, kas ir salīdzinoši nesagatavoti, klasiskās un modernās teorijas, kā arī specifiskāki studiju kursi. Piemēram, Latvijā pazīstamais antropologs Roberts Ķīlis pirmajā semestrī lasīs kursu par radniecības sistēmām - par to, kā cilvēkiem veidojas priekšstati par radniecību. Tiks mācīta reliģijas antropoloģija, dzimtas un dzimuma antropoloģija, politikas un ekonomikas antropoloģija, medicīnas antropoloģija utt. Mācībspēki ir no Latvijas un arī ārzemēm, jo Latvijā ir maz cilvēku ar sociālā antropologa izglītību. Mūsdienās arvien populārāka kļūst tā dēvētā antropoloģija mājās - savas grupas pētīšana. Taču tradicionālāk ir doties ārpus savas sabiedrības robežām un pētīt svešas grupas. "Viens no iemesliem - starp svešiniekiem mēs varam labāk saredzēt atšķirības, savukārt atgriežoties skaidrāk paskatīties uz savu sabiedrību. Cilvēks, kas nodzīvojis gadu starp medniekiem un augu vācējiem, uz latviešu sabiedrību skatīsies citādi," paskaidro K.Sedlenieks. Programma kāpēcīšiem Antropoloģiju iesaka tiem, kam interesē dažādu kultūru pazīmes un atšķirības, kā arī sociālās zinātnes vispār. "Tie varētu būt cilvēki, kas līdz šim interesējušies, piemēram, par folkloru vai valodniecību, kurus nodarbina jautājumi: kāpēc mēs esam tādi, kādi esam, kāpēc citi ir citādi un ko mēs no tā varam secināt, kāpēc cilvēki tic dievam, kāpēc vieni ir agresīvi, bet citi ne," klāsta programmas iniciators. Runājot par diploma praktisko pielietojumu, absolvējuša antropologa klasiskais ceļš ir strādāt zinātnē. Otra iespēja ir doties konsultāciju un biznesa jomā. Ārvalstīs antropologus bieži nolīgst ar etnogrāfisko metodi pētīt tirgu. "Kādi ir mērķgrupas paradumi, ja gribam kaut ko pārdot, teiksim, pusaugu meitenēm? Kas viņām nepieciešams, kā viņas domā? Antropologi var palīdzēt izveidot priekšstatu, kāda ir šī mērķa grupa," paskaidro K.Sedlenieks. Lielos uzņēmumos ir normāla prakse nodarbināt gan štata psihologu, gan sociologu un nereti arī štata antropologu, kurš kompānijas vadībai palīdz saprast, kas notiek uzņēmuma iekšienē. Trešais virziens ir strādāt starptautiskās sadarbības projektos, attīstības projektos vai valsts darbā. Runājot par lauka pētījumu, K.Sedlenieks tomēr atzīst, ka augstskola studentiem šajā jautājumā nevarēs palīdzēt finansiāli. "Tā ir mūsu problēma, tāpēc jāizvēlas vietas, kas ir interesantas, bet reizē arī iespējamas. Piemēram, uz Klusā okeāna salu aizbraukt būtu problemātiski," saka K.Sedlenieks, "taču arī Eiropas kontekstā ir iespējas pētīt. Un finansējumu var gūt arī valstīs, kuras pašas grib, lai tās pēta, - piemēram, Ķīna." *** sociālās antropoloģijas studijas RSU Programmas ilgums: četri semestri. Mācību maksa: Ls 930 gadā Iestāšanās: bakalaura diploms un eseja saistībā ar sociālās antropoloģijas problemātiku, kurā ieskicēta iespējamā maģistra darba tēma. Dokumentu pieņemšana: 8.-17.janvāris Studiju sākums: februāris.