Dažu regulēšanas grūtību rezultātā tirgus atvēršana izraisīja ekonomiskos satricinājumus un krīzi 90.gadu sākumā. Tagad daži somi žēlojas, ka puse no Helsinku biržas akcijām ir nonākusi ārzemnieku rokās. Citi sūdzas, ka kapitāls vairāk aizplūst uz ārvalstīm, nekā ieplūst Somijā. Analizējot kapitāla plūsmas pēc būtības, gribu teikt, ka Somija importē lētu kapitālu (pensiju fondi, investīciju sabiedrības) un eksportē kapitālu ar augstu pievienoto vērtību (iegulda to pētniecību centros, jaunās tehnoloģijās utt.). Tagad Somijas ekonomika ir atguvusi desmitgades sākumā zaudēto, turklāt ar labāku ekonomisko struktūru un augstu konkurētspēju. Pieaug kapitāla kā preču ražošanas izejvielas nozīme. Somijas rītdienas uzņēmumi Rūpniecības uzņēmumi Somijā no ražotājiem pamazām kļūst par pakalpojumu sniedzējiem. Rūpniecības pakalpojumu uzņēmumi (piemēram, elektronikā, mēbeļu ražošanā) produkcijas izlaidi palielina par 50% un vairāk gadā. Pakalpojumu pasūtītāji ir Brand Name uzņēmumi, kuru pamatnodarbošanās ir informācijas ražošana. Moderna uzņēmuma vērtību nosaka tā zināšanu kopums par patērētāju rītdienas vēlmēm, rītdienas tehnoloģijām šo vēlmju apmierināšanai un uzņēmuma prasmes piedāvāt vajadzīgāku, kvalitatīvāku un lētāku produktu, nekā to spēj konkurenti. Universāla multimediju mobilā komunikatora izstrāde, komutējamu sakaru kanālu aizstāšana ar virtuāliem kanāliem, dažādu sakaru veidu apvienošana standartizētā sistēmā, elektronisko norēķinu sistēmas izveide informācijas tīklā pēc principa «ko lieto, par to maksā», informatīvi drošas komunikācijas nedrošos tīklos. Tie ir tikai dažu produktu piemēri, ar kuru izstrādi nodarbojas Somijas rītdienas uzņēmumi. Latvijas nozīme Somijā Latvijas un Somijas attiecības pēdējo gadu laikā ir attīstījušās veiksmīgi gan kā starp Eiropas Savienības dalībvalsti un uz dalību kandidējošu valsti, gan arī divpusējo attiecību līmenī. Ir noslēgti vajadzīgie līgumi ekonomiskajai sadarbībai uzņēmumu līmenī, strauji attīstās biznesa infrastruktūra. Latvija Somijai ir svarīga kaimiņvalsts. Somijas uzņēmumi Latvijā ir investējuši ievērojamus līdzekļus un līdz ar investīciju vides uzlabošanos Latvijā pieaug arī Somijas investīciju kvalitāte. Par investīciju iespējām Latvijā jau ir interesējušies divi somu rūpniecības pakalpojumu uzņēmumi, un ceru, ka Latvija drīzumā būs gatava šādas mums ļoti svarīgas investīcijas pieņemt. Lielākā kļūda, ko izdara Latvijas uzņēmēji, ir tā, ka tie uzskata Somiju par mazu valsti (laikam gan turēdami prātā tikai iedzīvotāju skaitu). Ekonomiski Somija ir liela valsts. Tās ekonomikas apjomu var salīdzināt ar Zviedrijas un Krievijas ekonomikām. Latvijā ražoto preču eksports uz Somiju gadu no gada pieaug. Liels ir koksnes un tās izstrādājumu eksports. Turklāt samazinās koksnes un pieaug tās izstrādājumu daļa šajā preču grupā. Somijas ražotāji ir sapratuši, ka Latvija no lētu izejvielu piegādātāja ir kļuvusi par to konkurentu celtniecības elementu, mēbeļu detaļu un citu preču ražošanā. Divu gadu laikā ir dubultojies Latvijas tekstilizstrādājumu, kā arī mašīnu, mehānismu un elektrisko ierīču eksports uz Somiju. Importa ģeogrāfijai ir nozīme tikai attiecībā uz izejvielām iekšzemes ražošanai, vai, precīzāk, izejvielu cenām. Somija nav starp valstīm, kura šajā ziņā Latvijai pašlaik būtu nozīmīga. Lai cik tas neparasti izklausītos, Somija ekonomiski no Latvijas ir vairāk atkarīga nekā Latvija no Somijas. Vienīgā ilgtermiņa garantija ekonomisko attiecību stabilitātei ir divu valstu savstarpēja ekonomiskā atkarība. Lai gan katra valsts vispirms rūpējas par savu preču eksportu, importa neliels apjoms no svarīga eksporttirgus palielina risku. Tas nozīmē, ka, veidojoties ekonomiskajai sadarbībai, sākumā valstij ir svarīgs eksporta pieaugums, bet drīz nozīmi iegūst arī tirdzniecības līdzsvarotība. Somi to sāk apzināties arī attiecībā uz Latviju. Latvijas vēstniecība Somijā Vēstniecības resursi ekonomisko jautājumu risināšanā ir ierobežoti un līdz ar to darbs ir jārindo pēc svarīguma. Pirmā prioritāte, protams, ir ekonomiskās attiecības valsts līmenī. Tad seko sadarbība ar ekonomiskajām organizācijām un tikai pēc tam - darbs ar uzņēmumiem. Vēstniecības pieredze rāda, ka labākos rezultātus dod sadarbība ar nozares uzņēmumus apvienojošām organizācijām. Veiksmīgas sadarbības piemēri ir ar elektronikas, kokapstrādes un pārtikas ražotāju organizācijām. Vēstniecībai ir informācija par nozares uzņēmumiem, to vajadzībām un eksportspējīgām precēm. Sadarbībā ar asociācijām un federācijām Latvijā veidojas sistematizēta informācija par šo eksporta tirgu, tā īpatnībām un iespējām. Ar Somijas firmām vēstniecība galvenokārt strādā individuāli. Investora, darbu pasūtītāja un pircēja iepazīstināšana ar potenciālo partneri Latvijā ir trīs pienākumi, kas aizņem lielāko laiku no darba uzņēmumu līmenī. Jāuzsver, ka vēstniecība labprāt sadarbojas ar visiem Latvijas uzņēmējiem, kas interesējas par biznesa iespējām Somijā. Katrs gadījums var dot noderīgu pieredzi vai informāciju, kas būtu izmantojama arī turpmākajā darbā. Informācijas meklēšana Ko darīt, ja rodas interese par kādu uzņēmumu Somijā? Iesaku vispirms atvērt internetā adresi http://www.firmasnosaukums.fi. Ja tas izdodas, varēsit palasīt firmas vēsturi, gada atskaiti un daudz ko interesantu. Ja atbildes nav, atveriet kādu sākumlapu, piemēram, http://fi.soneraplaza.net, lodziņā ierakstiet «firmasnosaukums» vai «firmasvaditajs» un nospiediet poziņu Hae (meklēt). Saņemsit vairākas adreses par interesējošo objektu. Informācija parasti ir somu, zviedru un angļu valodā. Ja nekas neatrodas, tad interesējošais objekts Somijā ir tikpat pazīstams, cik Latvijā. Ja palīdzību neizdodas saņemt no nozares asociācijas vai no kādas tirdzniecību vai citu ekonomisko sadarbību veicinošas firmas Latvijā, vislabāk ir rakstīt uz e-pasta adresi [email protected]. Lai pārbaudītu Somijas firmas dibināšanas gadu, strādājošo skaitu, vadītāju, adresi, telefonu utt., ir nepieciešamas tikai dažas minūtes. To labāk ir darīt pirms līguma slēgšanas, nevis rodoties problēmām. Somijā ir 170 000 firmu ar personālu, kas mazāks par pieciem cilvēkiem. Sadarbība ar Somijas mazajiem uzņēmējiem (aģentiem, pārstāvjiem utt.) ir svarīga un daudzos gadījumos labākais veids eksporta sākšanai. Ir pieejami banku pakalpojumi, kas risku šādā sadarbībā var samazināt līdz pieņemamam lielumam.u Somija Galvenās Somijas rūpniecības nozares - metālapstrāde (18% no rūpniecības sektora) - papīra ražošana (17%) - elektronika (19%) - rūpniecība dod 30% iekšzemes kopprodukta - pakalpojumi 64% - lauksaimniecība 2% Somija joprojām spēj sevi apgādāt ar vietējā ražojuma pārtiku 36% no Somijas kopprodukta tiek eksportēts Imports, salīdzinot ar kopproduktu, ir 27%. Somija galvenokārt importē izejvielas Eksportē preces ar augstu pievienoto vērtību Pārstāvji Latvijas vēstniecība Somijā Vēstnieks Alberts Sarkanis atbildīgais par ekonomiskajiem jautājumiem 1.sekretārs Klāvs Rāts Vēstniecības adrese: Armfeltintie 10, 00150 Helsinki, Finland tel. +358-9-476 472 44 fakss +358-9-476 472 88 E-mail: [email protected]
Somija jāuztver kā ekonomiski liela valsts
Somija ir moderna valsts ar ilgtermiņa, uz nākotni vērstas plānošanas tradīcijām. Somija veiksmīgi konkurē ar ekonomiskajām lielvarām, un tās gūtās uzvaras ir apbrīnas un izpētes vērtas. Daži pētniecības institūti vērtē Somijas ekonomiku kā vienu no trim pasaules konkurētspējīgākajām. 80.gadu otrajā pusē Somija izšķīrās par kapitāla tirgus atvēršanu ārvalstu investoriem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

