Spēles un rotaļas visu nakti

"Bērnus nedrīkst atstāt vienus ne brīdi! Lai notiktu nelaime, nevajag ilgu laiku. Pietiek ar pusi minūtes," viņš saka. Tieši tas, ka pieaugušie Jāņu naktī neguļ, ir jautri un svin, bērnus padara gatavus riskēt. Viņi izdomā aizrautīgākas nodarbes nekā jebkad. Ja vecāki ir līdzās un neuzkrītoši notiekošajam dzīvo līdzi - viss kārtībā. Bērni "iet ekspedīcijās", spēlējas pie ugunskura, interesējas, kas notiek tuvējā ūdenskrātuvē. Tā viņi paši stāsta. "Visas nelaimes ar bērniem Jāņos notiek tad, kad viņi tiek atstāti bez uzraudzības. Kaut arī vecāki ir rūpīgi un uzmanīgi, Jāņos visi mazliet iedzer, un uzmanība atslābst. Ne tikai neredz, ko dara bērni, bet arī, ja notiek negadījums, reakcija nav tik asa, un spēja palīdzēt samazinās," secinājis I.Ponomorjovs. Viņš norāda, ka situācijā, kad vecāki izveido "pieaugušo tusiņu", bērni nolemj izveidot savējo. Viņi sāk darīt to, kas parasti netiek atļauts - spēlēties ar uguni. "Atrod sērkociņus un spēlējas ar tiem. Tagad daudzi Jāņos izmanto pirotehniku. Ja bērni tai tiek klāt, visbiežāk sekas ir trauma," stāsta I.Ponomorojovs. Otra tipiskākā nelaime Jāņu naktī esot slīkšana. "Nevar atļaut bērniem iet peldēties vieniem," viņš norāda. Aizrīšanās ar ūdeni, smakšana var gadīties arī seklā ūdenī, nav vajadzīgs nemaz dziļš ezers. "Nelaime ar bērnu parasti notiek dažās sekundēs," uz to, cik nelaime tuvu, norāda arī Bērnu slimnīcas reanimācijas nodaļas ārsts Pēteris Kļava. "Jāņos nelaimes gadījumu vienmēr ir vairāk, jo pieaugušajiem "svētki" nozīmē svinēt. Tātad atslābināt uzmanību, atpūsties. Pašiem šķiet, ka pieskata bērnu, bet pārbaudīt reizi desmit minūtēs, ko viņš dara, nenozīmē nopietnu atbildību." Tas, ka pilsētas bērni dodas uz laukiem - vidi, ko ikdienā nemaz tik labi nepazīst, ir vēl viens bīstamības moments. "Viņi nezina, ka, uzrāpjoties kokā vai šķūnītī, var nokrist, pārsist galvu vai salauzt kāju. Priecājas un izmēģina visu, arī klētsaugšas un asus priekšmetus, ko atrod. Dodas iekšā ezerā, kura dziļumu nekad nav mērījuši."Ārsts uzskata, ka Jāņu naktī bērniem var atļaut daudz aizraujošu ēverģēlību, tači ar striktu piebildi - skaidri domājošu un redzošu vecāku klātbūtnē ik brīdi. Palīdzība Kur zvanīt, lai lūgtu palīdzību, ja notikusi nelaime - ja deg vai slīkst - 112 - ja pazudis - 02 - ja saindējies - 03 Matīss Rutkis, 10 gadu Slēja telti, kas visu laiku krita Matīss Jāņus parasti svin kopā ar vecāku ģimenes draugiem. Pagājušos Jāņus Matīss svinēja pie vecmāmiņas Taurenē. "Mēs negājām gulēt visu nakti! Aizmigām tikai no rīta astoņos, nogulējām līdz desmitiem un tad jau atkal cēlāmies," puika stāsta. "No sākuma, kad visi sabraucām, bija jāstrādā. Siens bija nopļauts, un mēs to vācām kaudzēs. Ugunskuram sanesām malkas pagalītes. Omīte cepa pīrāgus un mums pašiem atļāva uztaisīt ķimeņmaizītes. Likām uzmanīgi krāsniņā. Tad lielie kūra ugunskuru, bet mums neļāva. Pāri lēkt pat nedomājām, tas bija pārāk liels! Mēs spēlējām paslēpes un citas spēles. Lielajiem bija savas spēles turpat blakus. Naktī mēs slējām telti. Tā krita, un mēs slējām atkal, un atkal nokrita. Tad aiz dusmām iespērām teltij, bet lielie jau nāca palīgā, un viss bija labi. Pie mājām ir dīķītis, un mēs ķērām krupjus." Ko puikas ar tiem darīja? "Metām atpakaļ!" Marta Metuzāle, 7 gadi Spēlējās ar suņiem Marta ar vecākiem pagājušos Jāņus svinēja Valkā pie radiniekiem. Viņa svētkus pavadījusi visai nopietnā pieaugušo sabiedrībā un pat neatceras, vai Jāņu naktī bija arī citi bērni. "Blēņas es nekādas nedarīju. Nosēdēju ar lielajiem cilvēkiem visu nakti. Neviens mani īpaši nepieskatīja, jo es jau visu laiku biju ar viņiem pie galda," viņa stāsta. "Sēdēju un ēdu Jāņu nakts ēdienu. Mēs kurinājām arī ugunskuru, un man galvā bija skaists puķu vainadziņš." Visjautrākā izprieca Martai bijusi rotaļa ar suņiem. "Laukos ir četri: mazais Tobis un lielie Piča, Brunis, Fredis. Ar suņiem es vienmēr spēlējos, viņi mani labi pazīst." Marta neprot peldēt, tāpēc Jāņu naktī ūdenī pat nemēģināja līst. Nakts vidū viņai uznācis miedziņš, un meitenīte aizgājusi nosnausties. "Man nepatīk naktī negulēt," viņa tomēr piebilst. Miķelis Dravnieks, 10 gadu Pa kluso pagaršoja alu Pirms divām vasarām Miķelim bijuši vieni no jaukākajiem Jāņiem. Ar vecākiem un viņu ģimenes draugiem svinējuši Jāņus Raiskumā. "Bez manis tur bija vēl divi puikas. Mums ļāva negulēt visu nakti! Lielie kurināja ugunskuru, lika iekšā kartupelīšus, bet mums neļāva. Atļāva tikai paturēt iesmu ar šašliku. Jančuks skrēja ar degošu pagali rokās. Tāpat vien, joka pēc. Mammas visu laiku skatījās, ko mēs darām, un ar pagali tas ātri beidzās. Vislabāk mums patika dauzīties. Tad mēs spēlējām kaut ko līdzīgu Sālsstabiem. Zini, cik interesanti, kad tumsā nevar redzēt! Laukos bija arī siena gubas, bet tajās mēs nelīdām. Turpat blakus bija ūdens, un Jančuku iegrūdām drusciņ iekšā. Viņš mani aiz kājas parāva līdzi. Tur nebija dziļš un ātri izrāpāmies. Mēs pagaršojām arī gaišo alu, bet mammas to neredzēja. Visu laiku mums gribējās dzert."