Sprādziens uzdzen azartu

A.Grūtups domā, ka viņu kāds tā mēģinājis iespaidot civillietās, ar kurām pēdējā laikā nodarbojies, bet tur ir runa par miljoniem. Vai ir jēga spridzināt advokāta biroju? Par to A.Grūtups pasmaida: «Man nākamgad paliek 50 gadu, tāpēc es par to nospļaujos. Tas tikai uzdzen vēl lielāku azartu. Par ģimeni gan uztraucos, tāpēc lūdzu policiju apsargāt māju Inčukalnā, jo pats tur nedzīvoju.» Sprādzienā birojam varētu būt nodarīti zaudējumi vairāku tūkstošu latu apmērā. «Man žurnālisti jautāja, vai netaisos citiem cietušajiem piedāvāt kompensāciju. Es to nedarīšu, jo nejūtos vainīgs,» saka advokāts. «Nedarīšu arī tāpēc, ka zinu: neviens labs darbs nepaliek nesodīts,» - to varētu dēvēt par Grūtupa paradoksu. Pirms vairākiem gadiem Grūtupiem jau bijusi darīšana ar noziedzniekiem. Toreiz lauku mājās gan iebrucēji, gan viņi paši tikuši cauri ar satraukumu. Tikko bija nopirkts lietots Audi, un viennakt nelūgti ciemiņi klāt. «Sāku šaut ar gāzes pistoli un ģenerāļa balsī saucu, ka viņi ir aplenkti. Zagļi nobijās un pameta mašīnu,» atceras advokāts. A.Grūtups fiziskas bailes pēc notikušā Skolas ielā neizjūtot. Viņa šoferis vienlaikus ir palīgs un sargs, Afganistānas karā bijis gaisa desantnieks. Biroja darbinieki sen jau «attiecīgi ekipēti», viņš uz tiem paļaujas un pats ar šaujamo īpaši neaizraujas. Politiķi esot samaitāti A.Grūtups plašākā sabiedrībā parādījies 90.gados, ar Augstākās Padomes laiku, ar reformu likumiem, kuru tapšanā viņam kā deputātam un pieredzējušam juristam bija īpaša teikšana. «Tāpat kā Inkēns varu teikt, ka esmu radījis Latvijas valsti,» - tā Grūtups. «Biju to 138 deputātu skaitā, kas parakstīja Neatkarības deklarāciju, nobalsoju par Latvijas Republikas Konstitucionālo likumu.» Nākamajās vēlēšanās viņš vairs nestartēja, toties nodevās advokāta praksei, kļūdams par autoritāti denacionalizācijas jautājumos. No Tautas frontes laikiem Grūtups pazīstams ar daudziem sabiedrībā redzamiem cilvēkiem. 7.Saeimas deputāts Juris Dobelis A.Grūtupu pazīst no 80.gadiem, kad abi bija aizrāvušies ar Latvijas vēsturisko pieminekļu apzināšanu un atjaunošanu. «Mēs katru gadu tiekamies 4.jūlijā Inčukalnā, kur ir atjaunots Kārļa Zāles piemineklis latviešu karavīriem, bet par politiku gan nerunājam,» saka J.Dobelis. A.Grūtupa popularitāti viņš izskaidro ar paša advokāta aktivitāti un profesionalitāti. «Tas viss kopā veido viņa ietekmi politiķu aprindās,» spriež J.Dobelis. «Bet pats viņš pēc savas dabas nekur nelien ārā, viņu parāda citi.» A.Grūtups ir viens no advokātiem, kas joprojām saistīts ar politiku, un to nenoliedz. «Esmu Šķēlem tuvs cilvēks,» viņš saka. «Bet man nav vēlēšanās nodarboties ar politiku, jo mana domāšana ir konkrētāka. Tie cilvēki, kas ilgi strādā politikā, ir samaitāti. Politikā maz vietas draudzīgām, biedriskām attiecībām, jo visu nosaka politiskā konjunktūra. Politikā bieži piešmauc cits citu. Es šmaukšanu nevaru piedot, bet politiķim tas ir jāvar.» Grūtupa klientu vidū ir tie, ko mēdz saukt par pasaules varenajiem. «Par šādu klientu trūkumu nevaru sūdzēties,» neslēpj advokāts, taču arī nesaka, ka tas būtu kaut kas īpašs. Jau vairākus gadus viņš ir Valsts pPrezidenta ārštata juridiskais padomnieks. Parasti prezidents konsultējoties par pieņemamajiem likumprojektiem, bet ne tikai. Pirms aizbraukšanas uz Dāniju Guntis Ulmanis piezvanījis un izteicis morālu atbalstu sakarā ar sprādzienu. Advokāta klusēšana Skaļākais un mīklainākais ar advokāta Grūtupa vārdu saistītais darījums bija Latvenergo 3 miljonu latu parāda cedēšana, kur viņam par advokāta pakalpojumiem samaksāja 250 000 latu. Sabiedrība šajā lietā gribēja zināt visu patiesību. Taču Andreja Panteļējeva vadītajai Saeimas izmeklēšanas komisijai un žurnālistiem par Grūtupa lomu šajā lietā izdevās uzzināt tikai tik, cik advokāts pats vēlējās atklāt. «Viņš atnāca uz izmeklēšanas komisiju, nolasīja lekciju par advokatūras likumu, bet trīs miljonu lietā nepateica neko,» par tikšanos komisijā saka A.Panteļējevs. Viņš uzskata Grūtupu par rafinētāko advokātu Latvijā un zināja teikt, ka prokuratūrai Grūtups esot ciets rieksts visās lietās, kurās piedalās. «Klientu intereses man svarīgākas par visu,» - tā Grūtups. «Pat par valsti?» «Jā, arī par valsti,» bez šaubīšanās saka A.Grūtups. Viņš uzskata, ka advokātam ir jāpakļaujas vienīgi likumam. «Advokātam un ārstam ir kopīga lieta -cilvēku bēdas, un tās nedrīkst stāstīt vēl kādam citam,» - tā Grūtups. «Mūsu darbā visu var piedot, tikai pļāpību ne. Nevaru blefot, tāpēc labāk klusēju.» Savu ģimenes dzīvi viņš sauc par sarežģītu un cer, ka ar laiku problēmas pašas atrisināsies. Meitai ir 14, viņa vēl mācās Inčukalnā. Dēls ir Juridiskās fakultātes 2.kursa students. Savu dzīvesveidu viņš sauc par askētisku: «Šņabi nedzeru, jautrās kompānijās laiku nepavadu, vienīgās izpriecas ir gājiens uz operu vai teātri.» Arī auto pats nevada, jo uzskata, ka ne katram šī nodarbe piemērota. Uz jautājumu par paša turīgumu saka: «Esmu pārticis, bet tuvāk komentēt uzskatītu par sliktu toni un lielību.»