Staiceliešu cerība - vecā papīrfabrika

Jāatjauno ražošana Papīra ražošana pagājušajā gadsimtā būvētajā Staiceles papīrfabrikā apstājās jau astoņdesmito gadu vidū, kad, pamatojoties uz secinājumu, ka rūpnīca piesārņo upi, tika nolemts pārstrukturēt ražošanu. Hidroelektrostaciju slēdza, papīrmašīnas demontēja un nodeva metāllūžņos, un ar katru nākamo gadu rūpnīca tuvojās savam postam. Ņemot vērā, ka zivju audzētavā Salaca inkubētie lašu mazuļi ik pavasari lielā skaitā turpināja nobeigties, ir uzskats, ka šāds lēmums tomēr bija pārsteidzīgs. Deviņdesmito gadu sākumā objekts jau bija uzskatāms par mirušu. Tas bija pamatīgs trieciens gan bez darba palikušajiem strādniekiem, gan visai mazpilsētiņas infrastruktūrai, tāpēc visas staiceliešu cerības saistījās vienīgi ar vecās papīrfabrikas privatizāciju. Un arī patlaban, atbalstot privātuzņēmēja, fabrikas īpašnieka Alfrēda Aizbalta inciatīvu, Staiceles pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Bakmanis SIA Staiceles papīrfabrika projekta novešanu līdz realitātei salīdzina ar pilsētas dzīvības un nāves jautājumu. Desmit gadus fabrika bijusi Staiceles uzturētāja un maizes devēja. Jaunais, nopietnais, perspektīvais modelis tai atdotu jaunu mūžu un līdzi atdzimtu arī infrastruktūra, vietējo uzņēmēju aktivitātes un kultūrvide. «Mazajai pilsētiņai Salacas krastos arī pavērtos durvis uz Eiropu un, manuprāt, ir ļoti svarīgi attīstīt privātuzņēmēju iniciatīvas - lielus, vērienīgus projektus -, citādi Rīga jau palēnām pārvēršas par tādu kā ūdensgalvu, bet lauki arvien dziļāk grimst nabadzībā,» domā J.Bakmanis. Enerģētiķis A.Aizbalts, kuram Rīgā pieder individuālais uzņēmums Ekoprojekts un populārā kafejnīca Fredis, uzņēmējdarbībā nav iesācējs, bet viņa uzmanību Staicelē saistīja savulaik izputinātā hidroelektrostacija. Tā kā objekta dalīšana netika pieļauta, viņš nopirka papīrfabriku par simbolisko vienu latu un izsoles cenu - 1000 latiem ar 67 000 latu parādu, kas, iespējams, drīz tiks kapitalizēts, un rēķinājās ar nosacījumu saglabāt papīrrūpniecības profilu. 1995.gada oktobrī tika nodibināta SIA Staiceles papīrfabrika. Jaunas un arī ārzemēs jau lietotas papīra ražošanas mašīnas maksā desmitiem miljonu latu, savukārt vecās, ar kurām Staicelē var ražot līmlentu, pergamentu, izopropilēnu un vāku materiālu, nav izmantojamas nesamērīgi augstās pašizmaksas dēļ. Par vienīgo iespējamo nodarbes veidu te pagaidām atzīta papīra maisu ražošana. Tas ir roku darbs, kurā atkarībā no pasūtījuma nodarbina no pārdesmit līdz simt līgumstrādnieku. Pasūtījuma apjoms kokogļu, būvmateriālu, lopbarības pārtikas un citu preču iepakošanai turpina pieaugt. Cerot, ka Latvijā, tāpat kā Rietumeiropas valstīs, papīra iepakojums drīz arī izkonkurēs sintētiskos un videi nelabvēlīgos, īpašnieks grib šo profilu saglabāt un pēc iespējas attīstīt, tiklīdz būs iespējas nopietniem kapitālieguldījumiem modernu iekārtu iepirkšanai. Cer atjaunot HES, izbūvēt zivju ceļu Sava īpašuma nākotni A.Aizbalts saista ar vērienīgu projektu, kas ietver HES atjaunošanu un zivju ceļa izbūvi, zivju pētniecības laboratorijas un starptautiskas ūdesslaloma trases ierīkošanu. Pēc īpašnieka domām, enerģētika ir viens no drošākajiem ar likumu aizsargātajiem biznesa veidiem Latvijā. Mazo HES vieta ir norādīta valsts enerģētiskajā programmā. Latvenergo ir ieinteresēts iepirkt saražoto enerģiju. Ideālos apstākļos te var saražot līdz 4,5 miljoniem kilovatstundu gadā. Ar šādu apjomu pilnīgi pietiek, lai apgādātu šo reģionu ar elektroenerģiju, HES tiks pieslēgts kopējā tīklā. Iespēja pašiem ražot enerģiju kompensētu tās ceļā radušos zudumus un uzlabotu tīkla darbību. Rēķinoties ar to, ka Salaca ir Latvijas bagātākā lašupe, obligāts vides struktūru izvirzīts nosacījums HES darbības atsākšanai ir zivju ceļa izbūve, kas nārsta laikā garantētu zivju nokļūšanu augšpus aizsprosta. Pateicoties Vides un reģionālās attīstības ministrijas un īpaši Induļa Emša atbalstam, staiceliešu rīcībā jau ir oriģināls projekts. No dāņu speciālistu piedāvātajiem 6 modeļiem tiks izraudzīts tāds, kur zivju ceļš izveidots kā dabīgās upes gultne. Tā tiktu garantēta zivju netraucēta migrācija. Staiceles projekta variantā tam paredzēta arī otra funkcija - ārpus nārsta laika 30 metru garais, 10 m platais un vairāk par metru dziļais serpentīnveida zivju ceļš tiktu izmantots par starptautisku ūdensslaloma trasi. «Mēs esam apskatījuši un salīdzinājuši šādas trases Slovākijā un Vācijā, bet pērn piedalījāmies starptautiskajā ūdensslaloma trašu būvētāju un interesentu konferencē Augsburgā. Tur tas izraisīja interesi. Šo projektu ir vērtējuši ne vien pašmāju speciālisti, bet arī Zviedrijas, Vācijas un Dānijas eksperti,» Dienai pastāstīja SIA Staiceles papīrfabrika ģenerāldirektors Pēteris Romanovskis. Saskaņā ar iecerēm fabrikas līdzšinējo galdniecības ēku domāts pārveidot mazā zivaudzētavā. Līdzīgi analogiem ārzemju projektiem tur tiktu uzstādīts arī projekta makets, bet zivju ceļa augšgalā atrastos arī laboratorija zivju kustības intensitātes novērošanai, svēršanai un citiem pētījumiem. Iespējamas arī ārvalstu investīcijas Pirmās kārtas izbūve varētu maksāt ap pusmiljona latu, zivju ceļa izdevumus no vides aizsardzības fonda bija paredzējusi segt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tā kā analogi projekti Rietumos maksā daudz vairāk, interesi par staiceliešu modeli izrādījusi Nīderlandes Overijselas provinces vadība, tāpēc biznesa plāns patlaban nodots viņu ekspertu izvērtējumam, lai lemtu par investīcijām. A.Aizbalts domā, ka HES un slalomtrase jau itin drīz varētu sākt atražot papīrfabrikas atjaunošanai nepieciešamos apgrozāmos līdzekļus, tālab jau pagājušajā vasarā tika sākti pirmie priekšdarbi. Finansiālo iespēju robežās tiks atjaunotas turbīnu kameras, ledus iešanas un pavasara plūdu laikā uzraudzīts un vēlāk remontēts aizsprosts, attīrīti pievadkanāli un atvadkanāli, sagatavots būvlaukums. Latvijas kanoe federācija uz šo projektu liek ļoti lielas cerības, jo starptautiska trase Staicelē neapšaubāmi pavērtu jaunas iespējas šī sporta veida attīstībai un piesaistītu Latvijai sportistus, līdzjutējus un tūristus. Vai projekts apdraudēts? Diemžēl ieceres autori nevarēja paredzēt, ka šogad Baltijas jūras zvejniecības komisija pieņems jaunu darbības programmu, lai noteiktu prioritātes lašveidīgo zivju resursu un dabīgo nārsta vietu saglabāšanā. Tāpēc VARAM pieprasa atkārtotu ekspertu vērtējumu. Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta priekšnieks Normunds Riekstiņš teica, ka 20.maijā Helsinkos paredzēta Baltijas jūras zivsaimniecības komisijas otrā ārkārtas sēde, kurā apspriedīs šīs programmas jautājumus. Iztaujāts par Staiceles projekta likteni, vides valsts ministrs I.Emsis domā, ka vēl pāragri būtu runāt par to, ka projekts ir apdraudēts, taču viņš pieļāva, ka nāksies izšķirties starp vienu no trim iespējamiem variantiem - aizsprosta uzspridzināšanu; HES atjaunošanu ar zivju ceļa izbūvi; HES atjaunošanu, zivju ceļa izbūvi un pielāgošanu kanoe vajadzībām. «Es esmu atbalstījis šo projektu, taču nebija prognozējams, kā mainīsies starptautiskais virziens un attieksme pret lašupēm. Vienīgo risinājumu saskatu situācijas atkārtotā izvērtējuma diskusijā, kurā piedalītos visas ieinteresētās personas. Viss vēl ir rūpīgi jāizsver, lai nenotiktu tā, ka vides aizsardzībai paredzētie līdzekļi tiktu ieguldīti lietā, kas nonāk pretrunā ar pašu vides aizsardzības ideju,» Dienai sacīja I.Emsis. Savukārt kanoe federācijas eksdirektore un Rīgas kanoe kluba prezidente Biruta Ķemere pauda bažas par to, lai tik atkal netiktu pieņemti pārsteidzīgi lēmumi. Viņa apšaubīja, vai kādā no Rietumu valstu upēm tiktu pieļauta aizsprotu uzspridzināšana un līdzīgu trašu nojaukšana. «Mēs esam bijuši daudzās pasaules valstīs. Mums ir uzņemta pat videofilma, kurā skaidri redzams, kā slaloma trase mudž no lielajām zivīm. Tām netraucē ne laivas, ne sacensību norise, tādēļ, pirms pieņemt izšķirošo lēmumu, rūpīgi un pārdomāti jāizvērtē priekšrocības un zaudējumi. Nav šaubu, ka mums ir jārūpējas par saviem dabas resursiem, bet, ja tās saprātīgi apsaimniekosim, tad vairosim valsts nacionālās bagātības un nomales un mazpilsētas atdzims jaunām aktivitātēm, samērojot ekonomiskās, kultūras un arī sporta vajadzības.»