Tā personu varēs atbrīvot no krimināllatbildības, ja panākts izlīgums starp nozieguma izdarītāju un cietušo vai viņa pārstāvi. Tāpat pēc 1.aprīļa būs iespējams atsevišķu kategoriju krimināllietas izskatīt saīsinātā kārtībā. Tas nozīmē - ja vainīgais atzīst savu nodarījumu un piekrīt prokurora piedāvātajam sodam, lietu var izskatīta paātrināti, tiesnesim tikai jāapstiprina prokurora izraudzītais sods, protams, ja tas atbilst likumā noteiktajam. Šādu vienošanās principu jau vairāk nekā gadu izmanto Igaunijā. Pēc jaunā Krimināllikuma stāšanās spēkā tiesas biežāk varēs piespriest alternatīvos sodus - arestu, piespiedu darbu, naudassodu vai policijas kontroli. Vainīgajam tiesa varēs piespriest piespiedu sabiedrisko darbu no 40 līdz 280 stundām, kas bez atlīdzības veicams no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā. Ja persona ļaunprātīgi izvairītos no sabiedriskā darba, tiesa piespriesto var aizstāt ar arestu. Tomēr līdz nākamajam gadam arestus tiesa vēl nepiemēros, jo Latvijas ieslodzījuma vietās nav nepieciešamo apstākļu arestēto īslaicīgai uzturēšanai. Saskaņā ar jauno Krimināllikumu pie kriminālatbildības saucama persona, kas līdz nozieguma izdarīšanas dienai sasniegusi 14 gadu vecumu. Līdz šim no 14 gadu vecuma pie kriminālatbildības varēja saukt tikai par smagu noziegumu izdarīšanu, bet par pārējiem noziegumiem - tikai pēc 16 gadu vecuma. Tāpat jaunais likums paredz, ka vainīgajam, kurš noziegumu pastrādājis, nebūdams pilngadīgs, nevar piespriest nāvessodu. Līdz šim nāvessodu varēja piespriest par vairākiem noziegumiem, bet pēc 1.aprīļa to varēs piespriest tikai par slepkavību sevišķi vainu pastiprinošos apstākļos - ja nogalināts tiesībsargājošo iestāžu darbinieks, kas veicis dienesta pienākumus, ja noslepkavotas divas vai vairākas personas, ja vainīgais jau agrāk izdarījis tīšas slepkavības vai nogalinājis, izciešot mūža ieslodzījumu. Nāvessodu saskaņā ar Sodu izpildes likumu Latvijā izpilda nošaujot. Pēdējais nāvessods Latvijā izdarīts 1996.gada janvārī. Turpmāk varēs saukt pie kriminālatbildības par nepatiesu uzdošanos par tiesājamo, cietušo un liecinieku, par kukuļa piesavināšanos, par patvaļīgu pieslēgšanos datorsistēmai, sabiedriskās kārtības apdraudēšanu, veicot reliģiskas darbības, kā arī par mantas nobēdzināšanu un fiktīvu uzņēmējdarbību. Pie kriminālatbildības varēs saukt arī tās personas, kurām pēc sava amata vai nodarbošanās jāglabā slepenībā tai uzticētās ziņas, bet tā šīs ziņas ir izpaudusi. Stingrāks sods paredzēts arī par goda un cieņas aizskaršanu masu saziņas līdzekļos - vainīgajam var piespriest brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, piespiedu darbu vai naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām. Pieņemot jauno Krimināllikumu, parlaments nav paredzējis nepieciešamo finansējumu tiesnešu apmācībai, sabiedrības informēšanai un citām problēmām, kas saistītas ar likuma iedzīvināšanu, BNS teicis Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Andris Guļāns. Viņš paudis neapmierinātību, ka Tieslietu ministrija līdz šim nav finansējusi Tiesnešu mācību centrā nevienu programmu, kas mācītu tiesnešus darbam ar jauno Krimināllikumu. Tiesneši likumu apgūst pašmācībā. Tikai pēdējā laikā sadarbībā ar AT organizēti semināri reģionu tiesnešiem. Prokuratūras vadība jau vairākkārt organizējusi seminārus prokuroriem par jaunā Krimināllikuma piemērošanu. Lai nerastos pretrunas, patlaban AT izveidota īpaša darba grupa, kas sagatavo AT plēnuma lēmuma projektu par jauno likumu.
Stājas spēkā jaunais Krimināllikums
Pirmajā aprīlī spēkā stājas jaunais Krimināllikums, kas pamatnostādnēs saskaņots ar Eiropas Savienības prasībām. Tomēr vienā no svarīgākajiem jautājumiem - par nāvessodu - jaunajā Krimināllikumā nav ņemtas vērā Eiropas Padomes rekomendācijas. Latvijā joprojām būs spēkā šis ārkārtas soda mērs. Viens no būtiskākajiem jauninājumiem ir tā sauktā vienošanās procesa iekļaušana Krimināllikumā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.