Stockmann “Trakās dienas” būs ar videi nelabvēlīgajiem maisiņiem

Nav gluzhi taa, kaa Tu saki. Es arii viilos, jo domaaju, ka buus pa leeto Kreeslas saagas graamateles, bet, kad piezvaniiju izdevnieciibai, vinji taa arii pateica, ka tie 50 vai 60% ir atseviskaam graamateleem, nevis visaam. Atlaide Kreeslai sanaak mazaaka, bet druscinj ir. Nekaadaa maaniishanaas nav. Vienkaarshi reklaamisti ir forshi nostraadaajushi :)

Kāpēc gan? Tas, ka Tev nepatīk nenozīmē, ka darbs ir slikts. Protams - salds un baigi jau nu tāds happily ever after (nu, izlasot visas četras grāmatas), bet toties ļauj pasapņot. Nevienā brīdī necenšos iegalvot, ka šīs grāmatas būtu ierindojamas mākslas kategorijā. Man sašutums bija vērsts uz to, ka Stockmann kārtējo reizi māna cilvēkus. Jau tā ir neliela cemme uz mūsu izdevniecībām, kas par grāmatām prasa nenormālas cenas, bet Stocmann izgājiens ar to "puscenu" - tā ir vistīrākā krāpniecība.

Labāk jau ienīsti pats sevi, ja skrej pēc tādas "sāgas".

Jau paspēju totāli uzrauties uz Trako dienu reklāmas. Viņi solīja tirgot "Krēslas" sāgas pirmās divas grāmatas par puscenu (pirmā grāmata par Ls5, otrā par Ls6). Tātad pilna cena ir Ls10 un 12 (aptuveni). Bet šīs desmit un divpatsmitlatīgās grāmatas, jāatzīmē, ir cietajos vākos, tāpēc to cena vairāk vai mazāk ir izskaidrojama. Bet Stulbais Stockmann pārdod grāmatas mīkstajos vākos, deklarējot, ka tā ir puscena. Kāda vēl, pie velna, puscena???? Ja tagad pat Rimi lielveikalos grāmatu stendos "Krēslas" pirmo grāmatu mīkstajos vākos var iegādāties par Ls5.90. Un vispār iekš Ebay grāmatu mīkstajos vākos (jaunu, bet angļu valodā) ar visu piegādi uz Latviju var iegādāties par nepilniem sešiem eiro (varat pārrēķināt paši, cik tas ir latos)... IENĪSTU STOCKMANN!!!!!!

ziniet, ir taadi zveeri - paartikas kodes. nez ko nopirku - kaut kaadu miltu maisiijumu, nu saradaas maajaas. da vinjas tos plastmasas maisinjus makaroniem, riisiem u.c. grauzh cauri kaa sietinju.

Ir gan dabai skāde no maisiņiem - piemēram, dzīvnieki , putni var sapīties vai apēst. Zinu kaķi ( nav gan meža dzīvnieks, bet tomēr) , kurš ir jāpieskata, lai netiek klāt plastmasai, jo apēdīs, ka nemetās.

Es priecājos par Jūsu rakstīto vienmēr, jo man radusies pārliecība, ka lasu godīgi domāto. Tomēr , kas attiecas uz visādiem brīnumlīdzekļiem un priekšmetiem un paņēmieniem un dzīvi vispār, es esmu atradis par labiem esam mana vectētiņa padomus, un ļoti reti uzraujos. Viens no tiem ir : Turi tīru savu apkārtni, tad labi jutīsies. Tāpēc es neiedziļinos kurš ir piemēslojis, es satīru, es neraizējos par polietilēna maisiņu, es to lietoju, jo ērts un higiēnisks, bet pēcāk es parūpējos , lai tas nepiesārņo vidi. Galvenokārt vizuāli, jo dabai no tā nav nekāda skāde. Neviens augs, vai pat mikrobs necieš noi polietilena klātbūtnes. Cieš mūsu estētiskās jūtas, ja tādas ir, līdz ar to estētika nosaka ētiku.

Es šitā iekritu uz anatomiski pareizajiem spilveniem, jo kakls taču ir pie datora sēdoša cilvēka vājā vieta. Pēc tam izrādījās, ka man pleci konkrētajam spilvenam ir par platu, vismaz ja guļu uz ortopēdiska, bet citas firmas ražota matrača....Lai gan protams, ir bīstamākas reklāmas, kā, piemēram, tā par "zālēm pārliecinātam vīrietim" - es tās sastāvdaļas papētīju, kad viens no maniem attālajiem radiem lija sievai no viņas minemālās algas tabletes pirkt....Galu galā vīrieti izdevās pārliecināt par operāciju un tagad šim otrā elpa atvērusies.....Bet cik tādu pārliecināto nenonāk uz galda ar ielaistu vēzi.....Vārdu sakot, man kā patērētājai šaušalīgi gribētos pieredzēt to, ko manīju man tik tuvās Zviedrijas laikrakstos- ka uz katru aktuālu tēmu savāc vairākus ekspertus, kas pārstāv nereti diametrāli pretējus viedokļus.

Baktēriju, jeb mikrobu pasaule ir ļoti daudzveidīga un noteikti ir kāda koka koksne, kas nokauj kādu mikrobu sugu, ja tā vulgāri var izteikties. Tomēr man prāts sliecas domāt, ka diez vai Latvijā tāda sakritība iespējama. Tāpat kā man jāšaubas, vaiu tos nabadziņus ko nokaus kāda koksne vart uzskatīt par cilvēkiem bīstamiem. Bet, ja kārtīgi piestrādās , labi atalgoti reklāmisti, noteikti atradīs labu noietu no kaut kāda īpaša koka izgatavoti dēlīši. Piem. no Libānas ciedra, kas patiesībā tepat Dundagas mežā izugušas egles gabals, izgatavots dēlītis noteikti iznīcina kaut kādas bīstamas slimības izraisītājus un ir ideāli higiēniski u.t. piemērots Jūsu virtuvei. Apmēram kā tie matrači un pannas TV piedāvājumos, kur jāzvana tūlīt, jo citādi draud palikšana bešā un modīgās mantas radītais prestižs, kas ļauj jums justies pārākam, pagalam.

Nesen uzpeldēja ideja, ka koka dēlīši ēdienu sadalei esot labāk par plastmasas, jo koks, redz, iznīcina baktērijas. Interesanti tikai, kāpēc pat dzīvi koki tomēr slimo.....

Etilēnu, tātad arī polietilēnu var iegūt no jebkuras bioloģiskas izejvielas, pat no izkārnījumiem. Bet ažiotāzu, kā vienmēr rada ražotāji un izplatītāji. Tas ir tā kā ar modi. Ne par velti tie modes dizaineri nopelna no ražotājiem miljonus.. Bet modei sekotāji savu naudiņu atdod. Reiz kāds stikla ražotājs padzina neplīstošā stikla izgudrotāju. Uzminiet kāpēc? Es vēl atceros kā reklamēja polietilēna maisiņus, kad tie uzradās un tos sāka Rīgā ražot. Fui cik papīrs piesārņojošs u.t.t. Un pilns ar mikrobiem u.t.t. Bet redz kāds tehnoloģijas brīnums, izplēnējošā(?) plastmasa u.t.t. Varbūt tomēr izmantot lauksaimniecības zemi pārtikas audzēšanai tiem, kam pietrūkst, nevis dot iespēju nopelnīt tiem, kas nespēj taras tirgū iespiesties.

Nē, manuprāt vienīgais reālais variants ir atkritumu šķirošana, kopā ar lauksaimniecības vēl lielāku intensificēšanu, lai pēc iespējas mazākā teritorijā varētu izaudzēt pēc iespējas vairāk.

Lai būtu no kā gatavot to bioplastmasu, atjaunojamie resursi ir jāaudzē un jānovāc un jātransportē, izmantojot neatjaunojamos resursus. Pēc tam izmantojot tos pašus neatjaunojamos resursus jāpārvērš maisiņā un jāaizved līdz veikalam. Turklāt, lai būtu neatjaunojamie resursi, no kuriem taisīt maisiņus, ir vai nu jāiekopj jaunas zemes, izcērtot visādus tur mežus, vai arī jāatņem zeme pārtikas ražošanai.....

Stockman auduma maisiņi, piemēram, ir ļoti ok, i smagumiem, i visamkam. Es tik iedomājos par tām plastmasas caurspīdigām kastītēm pārtikai, kurās tagad liek iekšā katru mazu štruntiņu, - kur tās kastītes pēc tam paliek, vai sadalās?? Otrkārt - vai skāde dabai no t.s. dabai draudzīgo iepakojuma maisiņu ražošanas ir adekvāta, vai to kāds ir izrēķinajis??? Papīra maisus, es ceru, ražo no lietota papīra... Bet atkal - kamēr tiek līdz tam maisam, atkal skāde apkartejai videi, vai ne.... Vispār reizēm šķiet, ka pēc mums nākošā paaudze dabūs dzīvot uz tadas planētas, kā rada šausmu filmās par nākotni .....

protams, ka interesē šī saražošanas puses īpašības un izmaksas, bet: 1) papīra un bioplastmasas maisus saražo no ATJAUNOJAMIEM resursiem. 2) polietelēnu t.i ierastais plastmasas maisiņš tiek gatavots no naftas - NEATJUANOJAMĀ resursa.