Studenti noteiks mašīnbūves attīstības tempus Latvijā

Tikai tad joma, kurā speciālisti saņem labas algas, bet kurai trūkst prestiža, attīstīsies līdzvērtīgi citu ES valstu līmenim. Latvijas augstskolās sākusies studentu uzņemšana. Šis notikums ir svarīgs ne tikai studētgribētājiem, bet arī dažādu ekonomikas nozaru pārstāvjiem, jo katras jomas attīstību nākotnē ļoti būtiski ietekmē jauno speciālistu skaits un kvalifikācija. Latvijā jau vairākus gadus runājam par to, ka trūkst labu speciālistu inženieru, un tas bremzē vairāku nozaru attīstību. Arī metālapstrādi un mašīnbūvi, kas citur Eiropā ieņem nozīmīgu vietu ekonomikas sistēmā. Tā kā mašīnbūve ne tikai kā patstāvīga nozare veicina valstu ekonomikas izaugsmi, bet arī piegādā citām nozarēm ražošanas līdzekļus un jaunas tehnoloģijas, tā dod būtisku stimulu visai tautsaimniecībai. Būtiski, ka pašlaik Eiropā kopumā mašīnbūvē vērojams uzplaukums. Eiropa nodrošina 41% no pasaules mašīnbūves kopējā apjoma. Arī Latvijā patlaban metālapstrādes un mašīnbūves nozare piedzīvo ļoti strauju izaugsmi. Reti kura nozare spējusi pēdējo piecu gadu laikā panākt ražošanas pieaugumu par aptuveni 18%. Pagājušajā gadā metālapstrādes un mašīnbūves nozares saražotās produkcijas apjoms pieauga par 35%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tagad Latvijā metālapstrāde un mašīnbūve veido 23% no kopējā rūpniecības apjoma. Šo straujo izaugsmi ietekmējuši vairāki faktori - iekšējā tirgus attīstība, būvniecības bums, nozares uzņēmēju aktivitāte, kokapstrādes attīstība un inflācija, un Latvijas dalība ES. Astoņpadsmit nozares uzņēmumi ieguvuši ES strukturālo fondu atbalstu ražošanas modernizācijai un infrastruktūras pilnveidošanai. Tas nozīmē, ka nākamajos gados metālapstrādes nozare attīstīsies vēl straujāk, jo atdevi dos šogad investētie ES fondu līdzekļi. Taču vienlaikus ar nozares straujo attīstību pieaug arī nepieciešamība pēc augsti kvalificētiem speciālistiem. Šajā jomā diemžēl mēs lepoties nevaram. Speciālistu ar inženieru izglītību trūkst pilnīgi visos līmeņos. Šogad RTU absolvējušo inženieru skaits ir tikai 20% no nepieciešamajiem speciālistiem. Bet no kopējā studējošo skaita tikai 7% studē inženierzinātni. Eiropā tie ir aptuveni 20%, Igaunijā un Lietuvā aptuveni 15%. Lai mašīnbūves nozare nejustu speciālistu trūkumu, piemēram, RTU katru gadu vajadzētu absolvēt vismaz simt mašīnbūves inženieriem, taču šogad inženierzinātņu bakalaura grādu ieguva tikai 47 jaunieši. Ja šāda situācija turpināsies, tas ietekmēs ne tikai nozares attīstības tempus, bet arī veicinās ārvalstu darbaspēka ieplūšanu Latvijā. Darba algas līmenis inženieriem nav zems - tas vidēji sasniedz 500 latu mēnesī, taču jaunieši neizvēlas studijas informācijas trūkuma un novecojušo stereotipu dēļ. Tomēr nevēlēšanās studēt inženierzinātnes ir tikai viens no iemesliem labu inženiertehnisko speciālistu trūkumam Latvijā. Pašlaik nevaram runāt arī par veiksmīgu sadarbība starp zinātni un ražotāju. Jāveido laboratorijas un pētījumu centri, kurā jaunie speciālisti varētu attīstīt savas spējas un izstrādāt dažādus jaunus tehnoloģiskos risinājumus. Šādi pētniecības centri vai zinātniski tehnoloģiskie parki veidos saikni starp zinātni un ražošanu un nodrošinās Latvijas mašīnbūves un aparātbūves nozares pastāvīgu izaugsmi. Arī šai jomai iespējams piesaistīt ES fondu līdzekļus, tādējādi demonstrējot domāšanu, kas atbilst ilgtermiņa prasībām. ES fondu līdzekļu piesaiste ir spēcīgs impulss nozares attīstībai, tomēr nākotnes attīstības nodrošināšanai ir nepieciešams arī intelektuālais potenciāls, kas spēj nodrošināt inovāciju izstrādi un ieviešanu. Jārada jauniešos interese par inženierzinātni, jāveido saikne starp augstskolām un ražotājiem, jārada zinātniski tehniskās laboratorijas, kuras izmanto ne tikai konkrēts ražotājs, bet arī augstskolas. Tad iekļausimies Eiropas straujajā aparātbūves un mašīnbūves attīstībā, radot "pievienoto vērtību" savai produkcijai. Latvijas mašīnbūves attīstībai vitāli nozīmīga ir spēja sagatavot atbilstošus speciālistus un likvidēt pašlaik esošās plaisas starp pētniecības centriem un akadēmiskajām augstskolām un tirgus sektoru. Mašīnbūves attīstība nedrīkst būt vienīgi uz zinātnes atziņām balstīta ilgtermiņa darbība. Ir jānodrošina arī sasaiste ar lietišķajiem pētījumiem, kas rada novatoriskus produktus. Taču novatoriskie produkti taps tikai tad, ja būs, kas tos rada. Cāļus skaita rudenī. To, kā iezīmēsies Latvijas mašīnbūves attīstības perspektīva, parādīs uzņemto studentu skaits inženierzinātņu fakultātēs rudenī. Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs