Sūtneši

Darbu viņi sāk pusdeviņos. Šajā laikā jau jābūt uz līnijas, tas ir,uz divriteņa pilsētā, gatavam izvadāt sūtījumus. Kad kantorī tieksaņemti zvani no klientiem, dispečers pa rāciju sazinās arkurjeriem un sāk organizēt sūtījumu nogādāšanu. Šajā rītā Sandispie dispečera pults ir tāpēc, ka viņa kolēģis ir aizgulējies. Uzgalda izklāta Rīgas karte, virs tās līnijas plānošanas lapa. Palabi ir telefons, pa kreisi uz plaukta novietota rācija, no kurasvadā nokarājas mikrofons. Kad ierodas modinātāju nedzirdējušaisdispečers, Sandis jau otrreiz šajā rītā dzird taisnošanos un tagadpats var doties izvadāt sūtījumus. Viņš ar velosipēdu brauc ļotiātri, knapi tieku līdz. Uzraksts uz koši dzeltenās somas waterproofmessengerbags* labi salasāms tikai tad, kad luksoforā deg sarkanāgaisma. Dzeltenā, zaļā, un viņš atkal atraujas. Šorīt ir auksts,mīnus trīs. Sarma ir uz kokiem, zemes un arī Sanda bārdā. Pirmosūtījumu viņš paņem kādā firmā Vecrīgā, tad dodas uz Latvijas radiomāju. Tur viņš nedaudz mīņājas un nervozē, jo sūtījumu vēl neviensnenes. Tad caur durvju logu redzams kāds vīrietis, kurš nesaploksni, to līmēdams ciet. "Nemaz vēl nebija sagatavojuši," nosakaSandis. Kad šķērsots Vanšu tilts un paņemts sūtījums Preses namā,viņš var uzpīpēt. Aizsmēķē un stāsta, kā viņu reiz Vecrīgā kādspagrūdis. Krītot gandrīz uztriecies virsū kādai tantiņai. Izsauktapolicija, ātrā palīdzība un pat ugunsdzēsēji. Tantiņa gribējusikurjeru apsūdzēt, iekodusi sev lūpā un izspļāvusi asinis uz ietves,bet pēc kurjera paskaidrojumiem kārtības sargi tomēr sapratuši, kaviņš nav vainīgs. Tālāk ir jādodas atpakaļ uz centru, jānogādā unjāpaņem sūtījums sabiedrisko attiecību aģentūrā Hill&Knowlton,tad uz Ganību dambi. Kāpjot pa uzņēmuma Dambis kāpnēm, lai nodotuaploksni sekretārei, Sandis saka: "Sākas. Braucot jau tā nesvīst,bet, līdzko tu ienāc telpā, tā uzreiz slapjš." SUGA AR IEROBEŽOTĀMTIESĪBĀM Rīgā ir trīs velokurjeru firmas: DDK, VIC velokurjers unMSG kurjers. DDK ir vecākā, MSG velokurjers jaunākā. "50% uzņēmumuideju par kurjeriem vēl nepieņem," saka Eva Savele, MSG kurjersreklāmas speciāliste. "Viņiem šķiet, ka kurjers nav nekas nopietns.Ir rezervēta attieksme, tomēr cilvēki arvien vairāk sāk uzticēties.Pie komforta pierod ātri." To, ka ar kurjeriem nogādāt sūtījumus irērti, apliecina arī sabiedrisko attiecību aģentūrasHill&Knowlton sekretāre Sandra Kulpīte: "Kurjerus mēsizmantojam ļoti bieži, jo dienā vairākas reizes ir jāaizved kādssteidzams sūtījums klientam." To varot izdarīt tikai kurjeri.Tiesa, reiz kurjeri viņus esot pievīluši, jo sūtījums netikanogādāts laikā, tas kavējās par divām stundām. Bijušais DDKvelokurjers Gints Grīnbergs stāsta: "Šī lieta attīstās. Ir arvienvairāk džeku, kas to varētu darīt un arī dara. Taču progresē ļotilēni. (..) Slēptā veidā jau tiek likti visādi šķēršļi - tikkogandrīz pieņēma kaut kādu marasmatisku ierobežojumu, ka nedrīkstēsbraukt pa ietvēm. Velosipēdisti ir ielās, un ar to jārēķinās,pēdējais laiks saprast, ka tā ir pozitīva un progresīva lieta."Bijušā velokurjera Ginta istabā ir seši velosipēdi, skapis, kurātikai viens plaukts ir atvēlēts drēbēm, pārējos stāv velosipēdudetaļas. Detaļas ir arī istabas kaktos, uz grīdas un galda blakusdatoram. "Pašā sākumā es biju kurjers kājāmgājējs, jo lielākajaidaļai nopietno firmu ir savi kurjeri, kas skraida apkārt arlīgumiem, rēķiniem un tādām lietiņām. Tur es pēc savas iniciatīvaspārkvalificējos no kājāmgājēja kurjera par velokurjeru. Tad mannozaga riteņus, citu pēc cita. Nenormāli apspēra, pavisam trīsričukus." Pēc kāda laika Gintam esot izteikts piedāvājums strādātvelokurjeru dienestā. "Tie bija paši velokurjeru darba pirmsākumipirms četriem pieciem gadiem. Es to pieņēmu, jo tur bija tāds patsdarbs, bet samaksa lielāka." Sākumā darbs Gintam ļoti paticis.Katru iespēju braukt ar divriteni viņš esot uztvēris kāprivilēģiju. Vēlāk gan apnicis: "Man tas viss kļuva par rutīnu.Asfalts zem riepām izraisīja bezmaz vai vemšanu. Es strādājukantorī, kam longtermā** bija visai nožēlojama stratēģija." Pēcdiviem gadiem Gints pameta šo darbu. Tad pastrādāja vairākosvelosipēdu veikalos. Pašlaik viņš naudu pelna, remontējotsniegdēļus un divriteņus. Laika gaitā jau izveidojies savs klientupulciņš. Vaicāju, kā Gints prognozē velokurjeru darbības attīstībuLatvijā. "Līdzīgi kā daudzās Eiropas pilsētās. Pirmām kārtām turadministratīvā līmenī velosipēdisti tiek atbalstīti kā suga. Tādēļviņiem ir pašapziņa un tiesības uz ceļiem. Pakalpojumu līmenis turir daudz attīstītāks, arī cenas, termiņi un attieksme. Kurjeri turbrauc savādāk - it kā tās būtu sacensības. Milzīga sacensība starpkurjeriem un firmām," Gints atbild. BIZNESA KONFLIKTI Trešāvelokurjeru firma MSG kurjers Latvijā parādījās 2002.gada decembrī.To izveidoja kādreizējie VIC velokurjers darbinieki. Jaunākāsfirmas vadītāja ir Ilona Grante, bijusī VIC galvenā grāmatvede.Oļegs Stoļarovs, VIC velokurjers direktors, sēž savā kabinetā arapbružātām sienām papīru mudžeklī un, enerģiski žestikulēdams,stāsta, kā ticis apkrāpts. "Viņas (Eva Savele un Ilona Grante -aut.) uztaisīja savu kantori pa kluso. Pārskaitīja naudu caursvešiem kontiem, uztaisīja viltotas pilnvaras un tad nodibinājašitādu kantori - MSG kurjers. Viņi izzaga man visus dokumentus,darba līgumus, visu seifu pa tīro iztīrīja." Oļegs esot nesis uzpoliciju pārskatus ar Ilonas Grantes parakstu, taču tas neko neesotlīdzējis, jo bez darba līguma sodu neesot bijis iespējamspiespriest. VIC velokurjers Sandis Ābelītis saka, ka MSG kurjerusviņi vērtē zemāk par sevi. "Tas, ka tur labi kurjeri brauc, tas nuir tā, bet viņu attieksme ir zemiska. Viņi strādā tikai ar vecāmfirmām, kas bija pie mums. Viņi pārvilināja firmas, ar ko mēsstrādājām. Pateica, ka visi kurjeri sāk strādāt MSG kurjerā, ka šīsfirmas vairāk nebūs." Eva Savele skaidro, kādēļ aizgāja no VIC unizveidoja MSG kurjeru: "Ja mēs saprotam vairāk nekā viņš(O.Stoļarovs - aut.), tad kāda velna pēc mums pelnīt naudu viņam.Pats galvenais bija viņa attieksme pret darbiniekiem. Viņamnedaleca viena lieta, ka darbinieki šajā jomā ir pats galvenais.Viņš vērpa mūžīgas intrigas.""Tas, ka tā bija nepieciešams, irskaidrs," pašreizējo situāciju raksturo Gints, bijušais DDKvelokurjers. "Vienīgais jautājums, cik ētiski viņi to izdarīja.Katrā ziņā ir uzradusies trešā firma, nopietna. Līdz šim bijadraņķīga konkurence, tie abi kantori bija tādi diezgan patizli,ļoti inerti mainīties. Nebija neviena, kas elpotu pakausī un ņemtunost klientus." AR PLECU AUTOMAŠĪNAS DURVĪS Visnepatīkamākaiskurjera darbā esot slapjš un drēgns laiks rudenī un pavasarī unatkusnis ziemā. To ilgi neturot nevieni apavi. "Var būt pat ļotidārgi apavi, un dienas lielāko daļu kājas būs sausas, taču tik untā tie izjuks ļoti drīz. Vajadzīga ļoti spēcīga motivācija unpienākuma apziņa, lai izturētu tos skarbos apstākļus," saka Gints."Nākamais ir satiksme - jāprot ļoti labi braukt, lai neiedzīvotosavārijās un traumās." Kad runājos ar VIC kurjeru Sandi, viņšstāsta, ka iepriekšējā dienā esot bijušas divas avārijas. Vienskurjers ieskrējis mašīnas spogulī un par to dabūjis samaksāt 15latu. Otru notriekusi mašīna, kuras vadītājs neuzmanīgi izbraucisno mājas pagalma. Kurjers neesot cietis, tikai velosipēda rats, kasjau tāpat savu laiku paspējis nokalpot. Autovadītājs turpat uzvietas esot kurjeram samaksājis. Arī Sandi pašu pie Amerikasvēstniecības uz gājēju pārejas reiz notriekusi automašīna. "Manpalaimējās, es paspēju noreaģēt - kad sāka kaukt bremzes, pagriezosun paspēju palikt priekšā kāju, lai atspertos pret viņa bamperi. Janebūtu atspēries, kāja būtu saspiesta pret riteni. Pēc trieciena tāforši divus metrus palidoju un piezemējos." Sandis ticis cauri beztraumām, vienīgi tāds neliels šoks bijis. "Bija tāds gadījums, kadpriekšā kādam kurjeram attaisījās autodurvis un viņš ieskrēja tajāsar plecu," atceras Sandis. Cietušajam bija jāpamet kurjera darbs,jo negadījumā sasistais pleca muskulis ilgi sāpējis. "Lielākotiespie vainas ir autovadītāji," uzskata Sandis. Kad vēlāk vaicājuveloveikala Trek vadītājam Jurim Beķerim, kas, viņaprāt, kurjeradarbā ir pats grūtākais, viņš atbild, kā tās esot Rīgas ielas untransports. "Kurjeram pilnībā ir jāpārvalda velosipēds, un tad viņšvar braukt. Bet arī viņi ir pārāk pārgalvīgi un neievēro satiksmesnoteikumus, rada ļoti daudzas bīstamas situācijas kā gājējiem, tāautovadītājiem. Jā, viņi steidzas, taču ir jāpārvalda ritenis."Velokurjeri ir viena no bīstamākajām profesijām. Ne velti daudzasapdrošināšanas aģentūras nevēloties viņus apkalpot. ATSAKĀS NOĀRSTES KARJERAS Par velokurjeriem strādā arī sievietes. Jutai ir39, un aptuveni pirms gada viņa izlasījusi avīzē sludinājumu, kaMSG kurjeram nepieciešami darbinieki. Nolēmusi pieteikties.Sākotnēji gan domājusi, ka darbs būs ar mašīnu. Tomēr izrādījās, kair nepieciešami velokurjeri, un tas viņu ļoti iepriecinājis. "Manšis darbs patīk no pirmā brīža, kad sāku." Juta ir studējusimedicīnu un strādājusi par ārsti, bet pametusi šo darbu ģimenesapstākļu dēļ. "Ja man darbs būtu svarīgāks par ģimeni, es būtuturpinājusi strādāt par ārsti. Taču ģimene man šķietvisbūtiskākais." Jutas ģimenes locekļi pret darba maiņu neiebilda."Man ļoti patīk aktīvs dzīvesveids," turpina Juta, kādreiz viņatrenējusies distanču slēpošanā. "Visgrūtākais ir izturēt fiziskoslodzi. Taču, jebkuru darbu strādājot, vakarā, pārnākot mājās, irnogurums. Īstenībā man tikai vienu reizi ir bijis tā, ka es toriteni vairs negribēju redzēt." Vēl Juta priecājas, ka ir iespējamsizbraukāt Rīgu un redzēt tādas vietas, kuras pirms tam viņa nemazneesot ievērojusi. "Braukt pār Daugavu un vērot saulrietu.Brīnišķīgi!" savas sajūtas raksturo kurjere. "Pēc darba vairs navnekāda stresa. Viss pabeigts, un var iet mājās." Vaicāta parsievietes priekšrocībām šajā profesijā, Juta atbild: "Varbūt manmazāk tos tālos gabalus liek braukt." Tiesa, klienti citreizpavaicājot, vai viņa sūtījumu spēšot aizvest. "Reiz man no Rīgascirka bija jāved tīģeris," smejoties saka Juta, "es sapratu, ka tābūs tīģera maska. Vien uztraucos, kā es varēšu aizvest, jo tā bijaliela." PRETĪGIE KUKUĻI Pildot savus pienākumus, kurjers tiekotiekšā dažādās vietās. "Mani neiespaido ietikšana kaut kādā Saeimā.Bijusi nebijusi man tāda Saeima, bet kā kurjers tu pabūsi gandrīzvisur," kostatē bijušais DDK kurjers Gints. "Nokļūsti birojos pietādiem vīaipī, pie kādiem citos apstākļos tu savā mūžā tāpat viennetiktu." Parasti sūtījumi jānogādā apsargiem vai sekretārēm. "Irarī tādi nenormāli svarīgi sūtījumi, ka tev pasaka - ja apsargsšauj, vienalga, ej tālāk! Sūtījums ir jānogādā tieši tam džekam!"Reiz Gints uz kādu kafejnīcu vedis pavēsti par ierašanos tiesā,jānogādā arī rēķini, kurus cilvēki negribot apmaksāt un tādēļnegrib arī saņemt. "Ja rēķins nav saņemts, ir attaisnojums, kāpēctas nav samaksāts. Cilvēks negrib parakstīties, ka saņēmissūtījumu. Dažreiz tas darbs ir diezgan psiholoģiski sarežģīts."Bieži problēmas radot arī apsargi: "Apsargi nav pati inteliģentākākategorija pasaulē," saka Gints. "Viņu interesēs vispār irnelikties par mani ne zinis un sargāt savu objektu. Kāda viņiemdaļa, ka man kādam kaut kas jānodod. Viņš blenž savā mazajāmelnbaltajā televizoriņā, bet es viņam esmu kā dadzis pakaļā." Arīkukuļus esot gadījies nodot, stāsta Gints: "Iedod aploksni arnaudu, nav pat papūlējušies kārtīgi aizlīmēt, un tev tā ir jāaizvedkaut kādai komisijai, kas kaut ko lemj. Jāaizved un jāiedod nevisfirmai, bet konkrētai personai un vēl jānočeko, ka tieši viņš irpaņēmis. Tas ir reāls kukuļdošanas brīdis, ja es viņam dodu un viņšpamāj ar galvu. Es tajā brīdi varētu vilkt ārā savu policijasžetonu un teikt: "Še, apliec šitās rokassprādzes un nāc ka, tu,cūka, līdzi uz iecirkni." Jā, es nogādāju sūtījumu un tajā pašābrīdī apzinos, ka dodu kukuli, un tas galīgi vairs nav forši. Tādapretīga situācija." KURJERU DZĪVES MĀCĪBAS Kurjera darbs iemācotarī vērtīgus principus - Sandis no VIC ir secinājis, ka ne vienmērļauns ir jāatdara ar ļaunu. "Citreiz ir tā, ka pasūtītājs irdiezgan rupjš pret tevi, viņš domā - davai, fiksāk, fiksāk! Bet tulaipni atbildi, ka viss būs kārtībā. Un tas cilvēks, kas bijadusmīgs, kļūst mierīgs. Ja bļauj virsū, nevajag bļaut pretī, varatbildēt ar jokiem." Gints, pildot kurjera pienākumus, esotiemantojis komunikabilitāti, prasmi izturēt nepatīkamus apstākļusun koncentrēties uz pozitīvo. "Viss skarbais un nepatīkamaisefektīvi palīdz veidot cilvēkā pozitīvo. Norūda pašizaugsmei."Sarunas beigās Sandis vēl piebilst: "Dzīve nestāv uz vietas, dzīvekustas. Arī kurjers, viņš nestāv uz vietas, viņš vienmēr irkustībā. No sūtījuma uz sūtījumu." *Ūdensizturīgas sūtījumu somas -angļu val. **Ilgtermiņā - no angļu val.