Divi cilvēki, kuri nesmēķē (un nekad to nav darījuši) un nekad nelieto alkoholu. Taču pie šīs ļoti mazās cilvēku grupiņas, liekas, būtu pieskaitāmi arī tie, kas iedzer dzimšanas dienās, Jaunajā gadā un 18.novembrī, jo par pāris reižu gadā izdzertām vīna glāzēm diez vai varētu teikt, ka tā būtu alkohola lietošana. Tomēr arī šāds iedalījums diez ko nepalielina atturībnieku grupu - no mana draugu loka tie varētu būt ap desmit. Pārējie pāris simti skolas biedru, kursa biedru, nejaušo paziņu, draugu utt. iedzer svētku reizēs vai atzīmējot nokārtotas sesijas, vai labi (slikti) padarītus darbus. Vidēji vienu, divas, trīs reizes nedēļā. Šai grupai piederošajiem šad un tad iznāk ieķert arī mazliet vairāk, bet ne par ko briesmīgu tas netiek uzskatīts: aliņš vai aspirīns nākamajā rītā, un viss atkal kārtībā. Pēdējie, atkal mazskaitlīga grupa, tomēr lielāka nekā pirmā, ir tie, kas reizi divas nedēļā iedzer, aizbildinoties ar slodzi un stresu, ar «kad tad vēl, ja ne tagad» vai vienkārši «kāpēc ne». Ikdienā jau nemēdz domāt, cik daudz tiek iedzerts, bet, mēģinot atrast kādu, kurš to nedara nemaz, jāpiekrīt vien tiem, kas raksta, ka tādus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Ar smēķēšanu tomēr ir citādi. Iespējams, tādēļ, ka par smēķēšanas kaitīgumu runā uzstājīgāk, bet attieksme pret smēķētājiem ir kļuvusi neiecietīgāka. Kaut arī vēl jauniešu starpā ne tik izteikti, jo neseno modi nav tik viegli atzīt par kaut ko kaitīgu, tomēr daudz vairāk ir to, kas nesmēķē un iedzer, nekā to, kas smēķē un nedzer. Starp citu, nesen dzirdēju, ka smēķēšanu vajagot atmest tad, kad 14.datums iekrīt ceturtdienā: esot vieglāk atturēties. Izklausās muļķīgi, bet ko tik cilvēki neizdomā, lai tiktu vaļa no smēķēšanas. «Tādēļ labāk nemaz nesākt,» saka labvēļi. Es gan sliecos domāt, ka cilvēkam viss ir jāpamēģina, lai viņš zinātu, vai tas ir vajadzīgs vai nav. Katru, kas jebkad ir mēģinājis smēķēt, par smēķētāju nenosauksi, tāpat kā to, kas iedzer dzimšanas dienās, nedēvēsi par dzērāju. Viss ir atkarīgs tikai no paša, un katrs atskaitās tikai sev, vai ir dzērājs un smēķētājs. Tad, kad es nonācu līdz šīm domām, sapratu arī, ka man nebūtu jāuztraucas, ko dara citi un vai viņi ir atturībnieki. Kā no vecmāmiņas pūralādes - katrs pats savas laimes kalējs. Elīna ElĪnaS ADRESE - e-pasts elina_s@diena.lv Elīnai, SestDiena, Mūkusalas ielā 41, Rīga, LV 1004 (Centrāle 9006677) nr.29986 - maksas numurs)
Sveiks un sveika!
Pēdējā laika diskusija par nedzērājiem un nesmēķētājiem puišiem un meitenēm pamudināja arī mani padomāt, kā īsti ir ar tiem atturībniekiem. Laikam jau jāpiekrīt Daimāram un Annai (26.jūnija X paaudze), kas saka, ka šādu jauniešu ir pavisam maz. Pārdomājot savu draugu un paziņu loku, atskārtu, ka pilnīgi atturībnieki ir tikai divi - divdesmit četrus gadus vecā maģistrante un viņas divdesmit trīs gadus vecais draugs.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.