Tas nav tas pats, kas žogu mālēt

Ja spēkrata virsbūvei nepieciešams niecīgs remonts un piekrāsošanas darbi, sekojot speciālistu ieteikumiem, darbus patstāvīgi spējīgs veikt katrs ar pacietību bruņojies autoīpašnieks. Ideāls autokrāsas tonis Tāda nav ne no profesionāla krāsotāja, ne auto lietotāja viedokļa. Interesanti, ka katrai XX gadsimta desmitgadei ir savs populārāko krāsu tops, tādēļ grūti pateikt, kādi toņi ir vismīļākie. Cilvēces daiļākā puse - sievietes parasti izvēlas baltas un sarkanas automašīnas. Vīrieši - tumšos toņus no melnā līdz pasteļtonim. Visu automobilizācijas gadsimtu meklēti optimālākie toņi gan no satiksmes drošības, gan «tīrības» viedokļa. Eksistē sen zināmas patiesības, ka bez uzmācīgā svinīgā drūmuma melnā krāsa ir arī ļoti nepraktiska, jo prasa pastāvīgu kopšanu. Arī baltā krāsa prasa rūpīgu attieksmi, taču izraisa cilvēkos gaišas domas. Loģiski, ka dzeltenas smiltis, māls, zeme būs grūtāk pamanāma uz brūna vai bēša spēkrata, taču arī spilgtās, vienīgi puķēs sastopamās krāsas savā košumā nomāc netīrumus. Profesionāļi piekritīs, ka piekrāsojot vissliktāk uzklājas zilie, dzeltenie un sarkanie toņi. Tumšo toņu krāsas un sarkanā ir visnenoturīgākā pret tiešiem saules stariem, prasa rūpīgu kopšanu un pastāvīgu pulēšanu. Pamatojoties uz tirgus izpēti, gadsimtu mijā modernie automobiļi tiek krāsoti mierīgos pasteļtoņos, bieži izmantoti metāliskuma (alumīnija graudi) un perlamutra (vizlas graudi) efekti. Mūsdienās autorūpniecībā strādājošie krāsu speciālisti cenšas ieviest zināmu subordināciju krāsās, spilgtos, nedabiskos toņus (sarkans, dzeltens, oranžs, elektrozils) atstājot tikai ekskluzīvu sporta automobiļu krāsošanai. Kādas krāsas pazīstam? Klientam ir svarīgi, lai viņa bojātais automobilis izskatītos tāds kā pirms avārijas un nebūtu pamanāma bojājuma vieta. Tas ir remontkrāsu lietotāju galvenais uzdevums. Eksistē vismaz 50 punktu, kuros remontkrāsa var atšķirties no autorūpnīcā uzklātās. Konkurences dēļ ražotāji radījuši remontkrāsas, kas īpašībās ir izturīgākas nekā tās, ar kurām automobili krāso ražotāji. Pēc lietojuma autobūvē izmantojamos materiālus var iedalīt divās grupās. Viena no tām - lakas un nereaģējošās krāsas. Materiālus raksturo žūšana, tikai izgarojot šķīdinātājam. Otrajā grupā ir krāsas (tās speciālisti sauc arī par reaģējošajām), kuru žūšana notiek vienīgi ķīmiskas reakcijas rezultātā. Tajās, tāpat kā nereaģējošajās, sākumā izžūst šķīdinātājs, turpmāk notiek ķīmiska reakcija, kas izraisa krāsas žūšanu. Lietotāji produkciju iedala pēc nosaukumiem - lakas un emaljas. Pirmais nosaukums apvieno akrila un celulozes bāzes krāsas, otrais - divkomponentu akrila un sintētiskās krāsas. Pēdējās tiek izmantotas vienīgi autobūvē. Sintētiskajām krāsām piemīt nepatīkama neērtība, kas materiālus traucē lietot mājas apstākļos - žūšana notiek vienīgi ķīmiskās reakcijas ietekmē, kad krāsa reaģē ar gaisu. Tā kā process ir ilgs, mājas apstākļos iespējama krāsotās virsmas nosmērēšanās. Sintētiskās krāsas ir ļoti grūti pulējamas, turklāt jaunā krāsa reaģē ar veco. Divkomponentu akrila krāsa ir mūsdienu autobūvi apmierinošs ražojums, kas izkonkurēja vienkomponenta celulozes krāsu ar kvalitāti, ilgmūžību un perfekto spīdumu pat bez pulēšanas. Akrila krāsa zem lakas slāņa vispār nebalē. Tieši atšķirīgo komponentu secīgā uzklāšana radīja šīs krāsas ilgstošo noturību, kuras dēļ to izmanto autorūpniecībā. Celulozes bāzes nitrokrāsa (spīdumu var panākt vienīgi ar pulēšanu, jo nitrokrāsa ir matēta) pieprasījuma samazināšanās dēļ kļuvusi krietni dārga, tādēļ ar to strādāt var atļauties tikai ekskluzīvu automobiļu ražotāji. Runā, ka Rolls Royce un Bentley pārklāj ar 14 (!) slāņiem, katru rūpīgi pulējot. Šāds pārklājums saglabā unikālu spīdumu un noturību ilgus gadus, taču atļauties šādu krāsojumu var tikai izredzētie. Lai arī cik kvalitatīva būtu mūsdienu autobūvē iecienītā akrila divkomponentu krāsa, ilgstoši ieelpojot tvaikus, tā var radīt smagus veselības traucējumus, jo satur izocianāta savienojumus. Tieši nopietnie draudi apkārtējās vides veselībai bija iemesls ūdens bāzes krāsu attīstībai. Diemžēl šī krāsa absolūti neder piekrāsošanai mājas apstākļos, jo prasa obligātu žāvēšanas kameras izmantošanu. Šā iemesla dēļ ūdens krāsas pagaidām nav izplatītas ne autorūpnīcās, ne mazās darbnīcās. Kamera prasa milzīgas naudas investīcijas. Nepamatotas ir bažas, ka ūdensbāzes krāsa ir jutīgāka pret apkārtējās vides iedarbību, jo modernās krāsas zem lakas slāņa praktiski nebalē. Daudz cerīgāka šķiet jaunā tipa poliuretāna/akrila krāsa ar augstu sausās vielas saturu. Krāsā ir daudz noturīgāks pigments nekā akrila divkomponentu emaljā. Pārklājot starpība ir būtiska, jo jaunās krāsas divas kārtas kvalitātē aizstāj septiņas pašlaik izmantotās divkomponentu akrilkrāsas klājuma kārtas. Nav sarežģīti saprast, ka, izmantojot jauno krāsu, tiek ekonomēts laiks un nauda. Krāsošanas specifikas un toņu izvēle mūsdienās sniedzas desmitos tūkstošu. Tas, saprotams, sarežģī remontdarbnīcu dzīvi. Ar labu gribu un meistara pieredzi te nepietiks - būtu jāizmanto pasaulē pazīstamu krāsu ražotāju pakalpojumi. Tajās izstrādātas metodes, receptes, krāsu jaukšanas mašīnas, kompleksas programmētas skaitļošanas sistēmas, kas, krāsu toņa piemeklēšanu ieskaitot, krāsas un virsmas novecošanās imitāciju padara iespējamu īsā laikā. Šādas sistēmas orientētas uz efektīvu individuālo apkalpošanu. Pircējiem tiek piedāvātas dažādas krāsu sistēmas - Sikkens, PPG, Standox, ICI, Spies Hecker u.c. Firmu katalogos var atrast ap 40 000 krāsu toņu, kas sakārtoti atbilstoši ražotājrūpnīcu krāsu kodiem. Gadījumos, kad nav zināms krāsas kods vai krāsojums atjaunots, var izmantot krāsu kartes ar aptuveni 7000 toņiem. Sastādot katalogus, laboratorijās izmanto īpašus spektrometrus un ar datora palīdzību izskaitļo maisījuma formulu. Pēc tās izgatavotos paraugus salīdzina ar oriģinālu, analizē un koriģē pēc speciālistu vērtējuma, līdz sasniedz ideālu sakritību. Principā tikai šādas sistēmas var nodrošināt precīzu maisījuma formulu jebkurai krāsai, lai kāda būtu auto marka, izgatavošanas gads vai vieta. Pašreiz pieejamie materiāli ļauj krāsot automobili vairākos posmos, turklāt ar tādu kvalitāti, kas nespeciālistam radīs šķietamību, ka automobilis noklāts vienā krāsošanas reizē. Autokrāsošanas palīglīdzekļi, piemēram, 3M produkcija, nodrošina krāsošanas kvalitāti pat visai apšaubāmi piemērotās telpās. Modernie krāsošanas palīglīdzekļi - pulējamās pastas, mašīnas, smilšpapīri - nodrošina ideālu jaunā pārklājuma saistību ar iepriekšējo pamatu. Bez labām tehnoloģiskajām zināšanām izšķiroša var izrādīties arī izmantotās iekārtas un instrumentu kvalitāte. Latvijā amatnieki pamatā izmanto virzuļkompresorus, nevis vītņveida. Nereti šie kompresori ir sadiluši, kā rezultātā līdz krāsošanas pistolei var nokļūt eļļas pilieni. Tas ir viens no lielākajiem kvalitātes draudiem Latvijā krāsotajiem auto. Krāsošana ir dārgs ieguldījums, tādēļ pamatoti būtu izvēlēties piemērotu meistaru, neuzstādot mērķi - atrast iespējami lētāko. Autokrāsotāja darba cena Latvijā svārstās plašā amplitudā - no 5 līdz pat 100 latiem par virsbūves detaļu. Raksta tapšanā konsultēja Akzo Nobel reģionālais menedžeris Dzintars Baltais *** Darba process Virsmas attīrīšana, attaukošana, antikorozijas apstrāde, gruntēšana, slīpēšana, attaukošana, plānā gruntēšana. Atbilstošās krāsu sistēmas izvēle. Krāsu sajaukšana un tonēšana. Izsmidzināšana. Pulēšana (ne vienmēr). Žāvēšana. Darba un veselības aizsardzības pasākumi.