Testaments vai mantošanas līgums?

Ja šāda līguma nav, nākošā priekšrocība ir testamentam. Mantošana pēc likuma iestājas tad, ja nav ne mantojuma līguma, ne testamenta vai arī ja tie neaptver visu mantojumā atstāto mantu, kā arī tad, ja testamentārais mantinieks nepieņem mantojumu. No visiem trim mantojuma līgums ir visstabilākais. Tas ir divpusējs līgums, ar kuru līgumslēdzēji cits citam piešķir tiesību uz nākamo mantojumu vai tā daļu. Līguma slēgšanā var piedalīties vairāki mantinieki. Pēc līguma noslēgšanas neviens no līdzējiem nevar vienpusējā kārtā no līguma atteikties. Tas nozīmē, ka mantinieks nevar atteikties no mantojuma un mantojuma devējs nevar šo mantojumu novēlēt kādai citai personai. Mantojuma līgumam jābūt rakstveidā un tas jāapstiprina pie notāra. Ja līgums attiecas uz nekustamo īpašumu, tas jāieraksta zemesgrāmatā. Tas nodrošina, ka mantojuma atstājējs nekustamo īpašumu nevar pārdot, dāvināt vai kā citādi atsavināt bez līgumiskā mantinieka piekrišanas. Testaments savukārt ir vienpusējs darījums un izsaka tikai mantojuma atstājēja pēdējo gribu. Testamentam jābūt uzrakstītam, izņemot gadījumu, kad ārkārtēju apstākļu dēļ nav bijis iespējams testamentu uzrakstīt (spēja saslimšana, nepārvarami stihiski apstākļi u.c.) Testamentu var uzrakstīt jebkurā vietā, bet klāt jābūt pieaicinātiem diviem lieciniekiem, kas var apliecināt, ka testamentu sarakstījis un parakstījis mantojuma atstājējs. Testamentu var taisīt arī pie notāra, pagasttiesā, pie Latvijas konsula ārzemēs divu liecinieku klatbūtnē. Tas ir publisks testaments. Par lieciniekiem nevar būt šī testamenta ieceltais mantinieks vai legatārs, viņu laulātie vai radinieki līdz ceturtajai pakāpei un svainieši līdz trešajai pakāpei. Testamentu mantojuma atstājējs var jebkurā laikā grozīt, atcelt vai papildināt.