Tiešais kontakts ar Franciju

Taču ir divi būtiskāki jaunumi - tajās studenti turpmāk pieteiksies paši bez Francijas vēstniecības starpniecības, un ir atcelti obligātie franču valodas eksāmeni, piesakoties studijām. Līdz šim tiem studentiem, kas nav no ES dalībvalstīm, pieteikšanās studijām notika ar Francijas vēstniecības kultūras dienesta starpniecību. Jaunietis atnāca uz vēstniecību, saņēma pieteikuma veidlapu un tajā norādīja trīs augstskolas, kurās viņš savā izvēlētajā specialitātē vēlētos studēt. Turklāt pretendentam obligāti bija jākārto franču valodas eksāmens. Eksāmena darbs tika aizsūtīts vispirms uz pirmo izvēlēto augstskolu Francijā, kur tas tika izlabots un attiecīgi pēc rezultāta mācību iestādes pārstāvji pieņēma lēmumu - uzņemt vai neuzņemt pretendentu. Ja atbilde bija negatīva, šo pašu eksāmena darbu nosūtīja uz nākamo augstskolu. Valodas eksāmenam bija ļoti liela nozīme studentu atlasē. Jaunā uzņemšanas sistēma, kas tagad attiecas uz Latvijas studentiem, nosaka, ka jaunietim pašam jāpiesakās savā izvēlētajā augstskolā. Tomēr, kā norāda Francijas vēstniecības atašejs valodas un izglītības jautājumos Nikolā Ozano, gluži bez franču valodas zināšanu pārbaudes iztikt nevarēs. "Valodas pārbaudījuma eksāmens vairs nav obligāts, tomēr jārēķinās, ka universitātes Francijā ir ļoti autonomas un tās katra pēc saviem ieskatiem var prasīt kaut kādā veidā pierādīt valodas zināšanu līmeni. Francijas augstskolās patlaban ir pārmaiņu laiks, un to pārstāvji gatavojas brīdim, kad ES pievienosies jaunās dalībvalstis un tajās pieplūdīs studenti no Austrumeiropas un Centrāleiropas. Tomēr vienlaikus ir bažas par to, vai liela daļa studentu nebūs ar vājām zināšanām franču valodā. Tāpēc var gadīties, ka universitātes pieņem stingrākus nosacījumus valodas zināšanu pārbaudei," uzsver N.Ozano. Tiem Latvijas jauniešiem, kuri gatavojas sākt studiju gaitas Francijā šogad, kamēr vēl ir pārejas periods Francijas izglītības sistēmā, viņš iesaka nodrošināties ar valodas sertifikātiem. Latvijā, Francijas kultūras centrā, ir iespējams iegūt divus studiju sākšanai derīgus valodas eksāmenus - TCF (Test de Connaissance du Francais) vai DALF (Diplome Approfondi de Langue Francaise). Atšķirība starp tiem ir tāda, ka TCF derīguma termiņš ir divi gadi, DALF - beztermiņa. Turklāt TCF ir tests, līdzīgs angļu valodas testam TOEFL. DAF strukturāli ir atšķirīgāks. Ar vidusskolas atestātu - par maz Francijas vēstniecības sadarbības un kultūras dienesta asistente Sandra Urtāne stāsta, ka tagad Latvijas jauniešiem pašiem būs jāseko līdzi administratīvajai procedūrai, piesakoties augstskolā. "Jārēķinās, ka atsevišķas augstskolas, iespējams, nebūs aptvērušas to, ka ar Latvijas studentiem ir jāstrādā pēc jaunās sistēmas. Varbūt kāds liks atgriezties pie vecās kārtības, piesakoties ar vēstniecības starpniecību, bet studentiem ir jāskaidro, ka viņi ir ES studenti. Ja studenti jūt, ka kādā universitātē ir problēmas, mēs lūdzam nekavējoties mums to ziņot, lai risinātu šo situāciju," saka S.Urtāne. Atbilstoši Boloņas deklarācijai par vienotas Eiropas augstākās izglītības telpas izveidi līdz 2009.gadam Francijai ir jāpārstrukturē sava izglītības sistēma. N.Ozano atzīst, ka Latvija pārejā uz vienoto akadēmisko grādu salīdzināmības sistēmu ir krietni priekšā Francijai, taču tam ir savs skaidrojums - Francijā ir dziļi vēsturiskas izglītības tradīcijas, 8000 augstskolu ar 32 000 specialitāšu. Pārmaiņas var būt tikai pakāpeniskas. Tikai ar Latvijas vidusskolas absolventa atestātu Francijas augstskolās iestāties nevar - tā ir galvenā atziņa, kas jāpatur prātā. Francijā, pabeidzot vidējo izglītības līmeni, tiek iegūts bakalaura grāds, kas apliecina, ka absolvents ir gatavs studijām augstskolā. Pamatojoties uz diplomu atšķirībām, Francijas augstskolas pieprasa no Latvijas jauniešiem gan vidusskolas atestātu, gan izziņu par iestāšanos kādā Latvijas augstskolā. "Specialitāte nav būtiska. Svarīgi ir tikai pats fakts - ka cilvēks ir uzņemts. Populārs ir variants, ka Latvijas studenti pastudē pāris kursu tepat Latvijā kādā specialitātē un tad Francijas augstskolā iestājas uzreiz trešajā kursā. Francijā tiek pielīdzināti viņu akadēmiskie sasniegumi, un, ja ir vēlme, tad students savu izglītību beidz ar Francijas izglītības diplomu. Šī situācija gan nav attiecināma uz jebkuru programmu, bet lielākoties uz humanitāras ievirzes specialitātēm," skaidro S. Urtāne. Studentiem ļauj arī strādāt Ir jāņem vērā, ka studentiem, piesakoties augstskolā, vienmēr ir jāmaksā tā dēvētā pieteikšanās maksa. Vidēji tie ir 140-300 eiro gadā. Inženierspecialitātēs šī maksa ir ap 600 eiro. N.Ozano uzsver, ka viens students Francijas valstij, neatkarīgi vietējais vai ārvalstu, izmaksā 6000-8000 eiro gadā un šo summu pilnībā sedz Francijas valsts. Ja Latvijas studenti vēlas studēt Francijā, viņiem ir jārēķinās tikai ar pieteikšanās maksu un ikdienas tēriņiem. Izņēmums, protams, ir tad, ja students vēlas studēt privātajās augstskolās, kur ir maksas studijas. Dzīvošanas izmaksas, ietverot dzīvokli vai kopmītnes maksu, lēšamas no 270 līdz 900 eiro mēnesī. Kopmītnes maksa parasti ir ap 100 eiro mēnesī. Francijā ārvalstu studenti drīkst arī strādāt - līdz 20 stundām nedēļā, saņemot pagaidu darba atļauju, ko izsniedz darba dienests attiecīgajā reģionā, kur students studē. Laura Štokmane (25) ir viena no Francijas valdības stipendiātēm, kas tikko atgriezusies Latvijā pēc studijām un darba Francijā. Kad Laura sākusi studēt Latvijas Universitātē politikas zinātni, viņa zinājusi, ka noteikti pieteiksies Francijas valdības stipendijai. "Ieguvu bakalaura grādu un drīz pēc tam arī stipendiju. Man bija izvēle starp divām augstskolām - Nansī un Parīzē. Vēlējos studēt Parīzē, lai gan jāsaka, ka iedzīvošanās ziņā tas ir nesalīdzināmi grūtāk nekā mazākās pilsētās," atceras L.Štokmane. Francijā viņa ieguvusi maģistra grādu diplomātijā un stratēģisko sarunu vešanā Parīzes XI universitātē, Žana Monē fakultātē. "Francijā maģistrantūras studijas ir vienu gadu. Jāsaka, ka tik daudz, kā toreiz mācījos, nekad agrāk neesmu mācījusies. Caurām naktīm, ja bija nepieciešams. Tomēr zinu, ka citās mācību programmās tik traki nav. Studiju laikā stažējos Eiropas Ģeoekonomikas institūtā, kur mani uzaicināja palikt strādāt arī pēc studiju beigām par zinātnisko asistenti, tādējādi iegūstot būtisku pieredzi. Pelnīju minimālo algu - tādu kā maniem vecākiem abiem Latvijā, kopā ņemot. Pēc laika tomēr izlēmu atgriezties Latvijā, jo nejutu iespējas karjeras izaugsmē," atzīst L. Štokmane. Februārī viņa sāks darbu Latvijas Ārlietu ministrijā. *** Izglītība Francijā www.edufrance.fr - informācija par augstskolām, pieteikšanās termiņiem www.cnous.fr - studentu atbalsta organizācija, informācija par studenta dzīves praktisko pusi www.letudiant.fr - elektronisks žurnāls par izglītību Francijā Plašāka informācija par valodas eksāmeniem Francijas Kultūras centra mājaslapā: www.tour-FL.lv TCF eksāmena cena - Ls 50 DALF eksāmena cena - Ls 60.