Tūkstošgades 100 lielākie notikumi

Tomēr no vairākiem simtiem ideju viņi vienojās par būtiskākajiem 100 notikumiem. Galvenie kritēriji bija: cik cilvēkus konkrētais fakts ietekmējis, kas pēc tā mainījies katra cilvēka dzīvē. Gūtenbergs iespiež Bībeli. Gadsimtiem ilgi lasīšana un rakstīšana bija elitāra nodarbe. Taču XV gs. Eiropā izveidojās izglītota vidusšķira. Alkas pēc izglītības lika meistariem meklēt ceļus, kā pavairot rakstīto vardu. Izgudrojot burtu stabiņu liešanu, vācietis Gūtenbergs 1455.gadā sāka iespieddarbību. Viņa pirmais meistardarbs bija Bībele. Gūtenbergs sāka informācijas epidēmiju, kas nav rimusi un nerims nekad. 2.Globālā civilizācija. Tierra, tierra! - skanēja 1492.gada 12.oktobrī uz viena no Kolumba kuģiem pie Amerikas krastiem. Lai gan Jaunās pasaules pārvaldīšana Kolumbam bija ciets rieksts, viņa ceļotāja garam ir milzu loma jaunas, globālas civilizācijas dzimšanā. 3.Luters aizcērt durvis. Viņš nesaprata, kā grēkus var izpirkt ar ziedojumiem baznīcai. 1517.gadā Luters pasludināja, ka cilvēka pestīšana atkarīga tikai no viņa paša ticības Dieva žēlastībai, nevis no baznīcas. Pēc viņa politiskā vara sāka atbrīvoties no saitēm ar baznīcu - Eiropas karte sāka dalīties pēc nacionālā principa, kas vēl aizvien dominē pasaules politikā. 4.Mašīnas sāk strādāt. Vai cilvēki, kas dzīvoja pirms industriālās revolūcijas, pat varēja iedomāties, kāda izskatīsies pasaule nākotnē? Bet viss sākās 1712. gadā, kad Glazgovā tika iedarbināts pirmais ūdenssūknis. 5.Galilejs ierauga pavadoņus. Ar teleskopu saskatot Jupitera pavadoņus, viņš nostiprināja teoriju, ka planētas riņķo ap Sauli. Tas bija kā pliķis baznīcai, kura Zemi uzskatīja par Visuma centru. 6.Mikrobu teorija. Savulaik slimību uzskatīja par sātana iemiesošanos, līdz XIX gs. vidū atklāja saistību starp slimībām un mikrobiem. 1882.gadā vācietis Kohs atklāja tuberkulozes ierosinātāju un noteica, ka slimības ir saistītas ar konkrētiem mikroorganismiem. Radās imunoloģijas un higiēnas zinātnes, kas vairāk nekā jebkurš cits atklājums šajā tūkstošgadē veicinājušas cilvēka dzīves ilguma palielināšanos. 7.Ķīnā izgatavo šaujampulveri. Tā recepti alķīmiķi radīja jau IX gadsimtā, bet tikai ap 1100.gadu metāla šautenes nomainīja bambusa ugunsmetējus. Pasaule izmainījās. Ar šaujamieročiem dzima revolūcijas, kari, nemieri un terorisms. 8.Neatkarības deklarācija. «Visi cilvēki ir vienlīdzīgi.» Vairākums pasaules valstu valdību vismaz mutiski pauž piekrišanu šim apgalvojumam, ko 1776.gadā ierakstīja ASV Neatkarības deklarācijā. Tas liecina, ka šis dokuments kļuvis par ko vairāk nekā vienas zemes manifestu. 9.Hitlers nāk pie varas. Ja jāizvēlas tūkstošgades lielākais monstrs, tad tas ir Ādolfs Hitlers. Viņa nākšana pie varas 1933.gadā noveda līdz pasaules postošākajam karam - 80 miljoni bojāgājušo. 10.Kompass dodas jūrā. Bez tā nebūtu lielāko ceļojumu un atklājumu. Pirmoreiz «jūrnieku skatīšanās uz adatu, kas rāda dienvidus» pieminēta 1117.gada rakstos. Tolaik par kompasa spēku zināja tik maz, ka daži kapteiņi aizliedza jūrniekiem ēst sīpolus, lai smaka neizpostītu magnētismu. 11.Monloparka brīnums. 1876.gadā Tomass Edisons atvēra nelielu darbnīcu Ņuarkā, kurai bija lemts kļūt par īstu izgudrojumu fabriku. Lielākais sasniegums - kvēlspuldzes radīšana. Edisons izgudrojumi attiecas arī uz elektrotehniku, telegrāfu, kinotehniku, ķīmijas tehnoloģiju... 12.Asiņu sajaukums. Verdzība pastāvēja vēl pirms otrās tūkstošgades, taču no XVI līdz XIX gadsimtam vergu tirdzniecība izvērtās par globālu parādību, aptverot četrus kontinentus. 1509.gadā Jaunajā pasaulē ieveda pirmos vergus no Āfrikas, sākot pasaulē lielāko piespiedu migrāciju. 13.Izšķirošais dūriens. XIX gadsimtā bakas nogalināja 60 miljonus eiropiešu. Ticot, ka dzīvnieku bakas rada imunitāti pret cilvēku bakām, britu ārsts Edvards Dženners ievadīja no kādas govs ņemto vīrusu astoņus gadus veca zēna rokā. Pēc dažām nedēļām inficējot zēnu ar cilvēku bakām, viņa imūnsistēma necieta. Radās imunoloģijas zinātne un sākās dažādu vakcīnu slavas gājiens. Tās sargā cilvēci no bērnu triekas, hepatīta, difterijas, masalām un citām infekcijām. Slavenās govs vārds nav zināms. 14.Tiešajā ēterā. Vīrietis noņem brilles un atkal tās uzliek. To kādā 1928.gada janvāra pēcpusdienā tieši no General Electric studijas redzēja trīs mājās. Drīz firma sāka bildes raidīt trīsreiz nedēļā. Sākās ietekmīgākā saziņas līdzekļa - TV laikmets. 15.Kā mēs te nokļuvām? Viņš bija pirmais zinātnieks, kas piedāvāja pamatotu alternatīvu bibliskajai pasaules radīšanas teorijai. 1859.gadā grāmatā Sugu izcelšanās dabiskās izlases ceļā Čārlzs Darvins piedāvāja savu evolūcijas teoriju. 16.Diena, kad laiks apstājās. 1945.gada 6.augustā Hirosimā un 9.augustā Nagasaki tika nomestas pirmās atombumbas. Vai tas bija nepieciešams - šis jautājums paliek neatbildēts. Skaidrs ir viens - lielvaru rokās nokļuva ierocis, ar kuru var iznīcināt cilvēci. Šis bieds aizvien vajā miljonus. 17. Noripo fordiņš. Modelis T par 850 dolāriem - pieejamākais auto lauksaimniekiem. Ar šādu saukli 1908.gadā Henrija Forda rūpnīcā sākās auto masveida ražošana. Automobiļi ir pārpildījuši pasauli. 18.Krustneši bijuši šeit. Ar pāvesta izsludināto krusta karu 1096.gadā sākās krusta kari - turpat vai 200 gadus ilgi kristiešu mēģinājumi atkarot Jeruzālemi musulmaņiem. 1099.gadā viņi to iekaroja, bet 1244.gadā - zaudēja. Krusta kari atklāja jaunus tirdzniecības ceļus - Eiropā ienāca zīds, garšvielas, šaujampulveris un algebra. 19.Demokrātijas sēkla. 1215.gadā baroni sacēlās pret nežēlīgo Anglijas karali Džonu, prasot parakstīt īpašu dokumentu. Tajā cita starpā rakstīts, ka nevienu nevar ieslodzīt bez tiesas un īpašumu nevar atņemt bez kompensācijas. 20.Abpusēja saruna. 1876.gada 10.martā Bells īstenoja pirmo telefona sarunu. Tagad pasaulē ir 750 miljoni telefona abonentu. 21.Melnā sērga. XIV gadsimtā mēris nogalināja trešdaļu eiropiešu. Neviens nezināja, no kurienes tas nācis, un ticēja, ka tas ir Dieva sods grēciniekiem, līdz saslima arī priesteri un cilvēki sāka šaubīties. Durvis brīvdomātājiem bija vaļā. 22.Pelējums, kas glābj miljonus. 1928.gadā skots Flemings ievēroja, ka pelējums uz šūnām iznīcina baktērijas. Īpašo pelējuma kultūru viņš nodēvēja par penicilīnu. Vēlāk zinātnieki radīja spēcīgu antibiotiku. Fleminga atklājums bija revolūcija medicīnā - mediķi sāka apkarot infekcijas, ko agrāk uzskatīja par neapturamām. 23.Smagā domāšana. 1666.gadā no ābeles nokrita ābols un Ņūtons izvirzīja gravitācijas teoriju. Tā modernizēja fiziku. 24.Tērauda zirgs. 1830.gadā tvaiks izkustināja pirmo lokomotīvi. Lai gan tā sabrauca kādu britu parlamentārieti, tērauda zirga slavas gājienam tas nekaitēja. Kur vien devās jaunais transportlīdzeklis, līdzi ceļoja industriālā revolūcija. 25.Pie velna vadus! 1901.gadā, piestiprinot antenas pie gaisa pūķa Anglijā, Atlantijas okeāna otrā krastā uztvēra to raidīto signālu. Tas bija sākums elektroniskajai ērai, kas mums devusi radio, TV un mobilos tālruņus. 26.Modernā cīņa. No 1914. līdz 1918.gadam vidēji katru dienu krita 5600 kareivju. Tas bija Pirmais pasaules karš - pirmais modernais karš. Ar pirmo ložmetēju, pirmo torpedēto kuģi, pirmajiem tankiem. 27.Vraiti lido! 1903.gadā cilvēki pirmoreiz izjuta, ko nozīmē būt putnam. Brāļu Vraitu lidmašīna gaisā noturējās tikai 12 sekundes. Bet kas noticis pēc tam! 28.Spēcīgais dzēriens. Kopš 1610.gada, kad tēju no Indijas ieveda Eiropā, tā kļuva par daudzu notikumu katalizatoru. Tēja stimulēja britu strādniekus strādāt ražīgāk. Skopie britu tirgotāji XIX gadsimtā par tēju sāka norēķināties ar opiju, izraisot Opija karu ar Ķīnu. Amerikas kolonizatori protestēja pret tējas ievešanas nodokli, radot augsni amerikāņu revolūcijai. 29.Čingizhans ceļ impēriju. 1211.gadā sākot ar Ķīnas pakļaušanu, mongoļi ar laiku nonāca līdzpat Viduseiropai. Viņi spēja pakļaut visplašākās teritorijas visā cilvēces vēsturē. 30.Tranzistoru ēra. Ne kabeļtelevīzijas, ne kosmisko ceļojumu, ne faksu. Datori tikpat lieli kā ledusskapji. Tā būtu realitāte, ja 1947.gadā Bella laboratorijā neizveidotu tranzistoru. 31.Sapņu tulks. Piecus gadus pēc tam, kad rentgena stari ļāva ieskatīties cilvēka ķermenī, austrietis Freids ar savu Sapņu interpretāciju aicināja ieskatīties domās. Miegā mēs redzot savas apslēptās vēlmes. 32.Pirmā bilžu izrāde. 1895.gadā kopā sanāca 33 cilvēki, lai iepazītu jaunu veidu, kā var atspoguļot mūsu dzīvi. Tas bija brāļu Lumjēru šovs - pirmais kino. 33.Neliels solis, bet... 1969.gadā cilvēks pirmoreiz spēra soli uz Mēness. Ierašanās uz cita debesu ķermeņa cilvēcei bija kā jauns posms evolūcijā. 34.Un galvas ripoja. 1789.gada Franču revolūcija bija pirmā sociālā sacelšanās, kuras iznākums bija ne tikai jauna valdība, bet arī jauna sabiedrība. 35.Būt vai nebūt. Vai ir kāds teātris, kur nebūtu spēlēts Šekspīrs? Aleksandrs Dimā: «Šekspīrs ir lielākais radītājs tūlīt pēc Dieva.» 36.E=MC2. Pacifista Alberta Einšteina realitātes teorijai bija postošs spēks, no tās vadoties, tapa arī pirmā atombumba. Taču sākums tam bija vienkāršs - 1905.gadā fiziķis pasludināja, ka enerģija = masa x gaismas ātrums kvadrātā. 37.Taustāmā ainava. Tas ir pirmais foto. Ar asfaltlaku, lavandas eļļu un sveķiem 1826.gadā Njepss iemūžināja savu dārzu. 38.Markss satiek Engelsu. 1848.gadā abi vīri Komunistiskās partijas manifestā piemin «rēgu, kas klīst pa Eiropu». Pēc vairāk nekā 100 gadiem cilvēces trešdaļai aizvien ir valdības, kas sevi dēvē par komunistiem. 39.Dārzeņa triumfs. 1537.gadā spāņi no Dienvidamerikas ieved Eiropā kartupeļus. Kur gan to nav? Kartupeļu spirts darbināja vācu lidmašīnas, stērķele izmantota pat pamperos. 40.Sievietes grib balsot. 1848.gadā amerikāniete Elizabete Keidija formulē feminisma teoriju. 41.Iezumas telegrāfs. 1844.gadā vēstis pa vadiem sāka skriet ar ātrumu 25 tūkstoši km sekundē. 42.Var arī labāk. Krustojot zirņu šķirnes, čehs Mendelis liek pamatus ģenētikas teorijai. 43.Labākas skaņas. Bahs 1722.gadā izdod skaņdarbu krājumu Labi skaņots klavesīns, kurā 24 prelūdijās un fūgās viņš izmantoja visas 12 mažora un 12 minora tonalitātes. Bahs pirmais radoši izmantoja jaunā skaņojuma bagātās iespējas. 44.Jauna pasaule pilienā. Izgatavojot lēcas, kas palielina 300 reižu, nīderlandiešu dabaszinātnieks Lēvenhūks ierauga augu un dzīvnieku šūnas. 1674.gada augustā dzima mikrobioloģija. 45.Sarkanā zvaigzne pār Krieviju. 1917.gada boļševiku revolūcija un vara visiem. Arī gulagi un totalitārisma ideoloģija. 46.Dzidrums. Cilvēks savā mūžā vidēji izlieto 75 000 litru ūdens. Tāpēc 1829.gadā Londonā izveidotās pirmās ūdens attīrīšanas ierīces, iespējams, ir šīs tūkstošgades lielākais ieguldījums sabiedrības veselības sargāšanā. 47.Stiprā dzira. 1859.gadā Amerikā no pazemes sāk pumpēt naftu. Ko gan mēs bez tās iesāktu? 48.Mēs to mākam! Napoleonam vajadzēja pārtiku garajiem karagājieniem. Izkarsējot baktērijas, francūži 1812.gadā radīja pirmos konservus. 49.Asins cirkulē. 1628.gadā brits Hārvijs darbā Dzīvnieku sirds un asins kustība pirmoreiz izskaidro pulsu, artērijas, vēnas un asinsriti. 50.Augstākā izglītība. Pirmo universitāti mūsdienu izpratnē dibināja Boloņā 1088.gadā. 51.Superlielvara. ASV Pilsoņu karš, kas beidzās 1865.gadā, ir pasaules ietekmīgākās lielvalsts šūpulis. 52.Tik tak. Nīderlandietis Heigenss, 1656.gadā konstruējot pirmo svārsta pulksteni, piespieda pasauli būt punktuālai. 53.Lai nebojājas! Amerikānis Pērkins 1834.gadā iemācījās radīt mākslīgo ledu. Pēc 17 gadiem Austrijā izgatavots pirmais ledusskapis. 54.Asais dūms. «Tas kož mēlē kā pipars,» rakstīja francūzis Kartjē, 1535.gadā atvezdams uz Eiropu tabaku. Tolaik ticēja, ka tabaka dziedē, ārstē gonoreju un balina zobus. Vēlāk izrādījās, ka tā tomēr nav. Taču pasaule rūgto dūmu jau bija iemīlējusi. 55.Laimīgā bērnība. Šajā gadsimtā Benžamins Spoks atver bērnudārzu un sludina, ka bērni ir jāmīl. Spoks pasauli aicināja rūpēties par bērnu labklājību. 56.Viesmīl! Vieta, kur var pasēdēt un pasūtīt pārtiku. Skaidrs, ka tas ir restorāns. Pirmie to radīja ķīnieši ap 1120. gadu. 57.Tiesības izvēlēties. Dzimstības kontrole bija tabu līdzpat šā gadsimta sākumam, kad uzstājīga medmāsa Zengera apgalvoja, ka sievietēm ir tiesības izvēlēties. 1916.gadā Bostonā atvēra pirmo klīniku abortiem. 58.Nejaušais vulkāns. Gudjēram 1839.gadā kaučuks un sērs nejauši uzkrita uz plīts, un viņš bija liecinieks vulkanizācijai jeb gumijas tapšanai. 59. Ceturtās varas dzimšana. 1609.gadā Vācijā iznāca Relation - četras drukas lapas ar vēstīm. Ar laiku prese pierādīja savu varenību. 60.Karaliskā ateja. 61.Ēnas mūsos. 1895.gadā vācietis Rentgens izgudro aparātu, kas spēj redzēt cauri ķermenim, un nosauc to savā vārdā. 62.Ainavu balsts. 1854.gadā amerikāņi iemācījās iegūt tēraudu. Tas sāka balstīt tiltus un celtnes. Ainavā iezīmējās jaunas, spēcīgas konstrukcijas. 63.Bum! Nobels 1867.gadā rada dinamītu. Nojaukt kļūst vieglāk nekā radīt. 64.Ilgais maršs. 1934.gadā Mao Czeduns ar tūkstošiem kareivju izstaigā Ķīnu, pārvarot ap 10 tūkstošus kilometru. Viņš māca zemniekus pretoties zemes īpašniekiem. Pēc 15 gadiem dzimst Ķīnas TR, liekot piektajai cilvēces daļai dzīvot pēc komunisma likumiem. 65.Svaigs skats. Arhitekts Brunelleski, iecerot baznīcu Florencē, projektu zīmē telpiski. Rodas teorija par perspektīvismu. 66.Lielpilsēta. 1325.gadā acteki dibina Tenočtitlanu - unikālu pilsētu. Ar kanāliem, dambjiem, tiltiem un fantastiskām akmens celtnēm. Tagad tur ir Mehiko - pasaules otra lielākā metropole. 67.Ātrie dūrieni. 1851.gadā Zingers, uzlabojot šujmašīnu modeļus, automatizē šūšanas fabrikas. «Dzelzs šuvējiņa» veicināja apģērbu industrijas attīstību. 68.Jaunā ticība. Šā gadsimta sākumā savus piekritējus sāk pulcināt Vasarsvētku draudze. Laika gaitā tā spējusi apvienot pusmiljardu cilvēku. 69.Anatomijas stunda. Piepalīdzot māksliniekam, pētnieks Vezālijs 1543.gadā radīja pirmos detalizētos cilvēka ķermeņa anatomiskos zīmējumus. 70.Planētas glābšana. Nost ar pesticīdiem - tā 1962.gadā kaislīgi aicināja amerikāniete Kārsone, kļūstot par vides aizsardzības kustības krustmāti. 71.Paradīze zemes virsū. To pirms 900 gadiem vēlējās radīt Ankorvatas tempļu kompleksa celtnieki Kambodžā. Elegantās celtnes no akmens vēl aizvien uzskata par neaptveramu brīnumdarbu. 72.Solidaritāte. Astoņu stundu darbadiena, darba drošība, minimālā alga - tas viss ir arodbiedrību kustības rezultāts. Priekšstats par darba attiecībām sāka mainīties 1838.gadā Lielbritānijā. 73. Mūžam mainīgā. «Tas, kas bija labs vakar, šodien vairs nav nekas,» ap 1350.gadu teicis kāds šuvējs, liekot domāt, ka tolaik cilvēki radījuši jaunu jēdzienu - mode. 74.El Libertador. Brāļu nācijas, kas spēj pretoties svešiniekam - uz to 1821.gadā mudināja venecuēlietis Bolivars, panākot spāņu iekarotāju gāšanu Dienvidamerikā. Tas bija pamats demokrātijas attīstībai Latīņamerikā. 75.Krāšņā svētnīca. Uz mūsu lūgšanām ir atbildēts, kāds teicis, ieraugot Šartras Dievmātes katedrāli - lieliskāko gotikas celtni. Tā uzcelta Francijā XIII gs. 76.Smalka padarīšana. 1953.gadā pētnieki atklāja DNS dubultspirāli un iespēju meklēt atšķirības gēnos. 77.Augšup! 10 miljoni ķieģeļu, 6400 logi, 102 stāvi - tā ir Empire State Building Ņujorkā. Diezin vai kāds gribētu būvēt augstceltnes, ja 1854.gadā nesāktu darboties pirmais drošais lifts. 78.Rūgtenais dzēriens. Tūkstošgades vidū kafija pāriet Etiopijas robežas. 79.Labklājības politika. 1601.gadā Anglijā pieņemto Nabadzības likumu uzskata par nabadzības apkarošanas politikas pirmsākumu. 80.Taisnākais ceļš. 1869.gadā pēc desmit gadu ilgas rakšanas par 10 000 km saruka kuģu ceļš no Eiropas uz Indiju. Suecas kanālu nodēvēja pat par astoto pasaules brīnumu. 81.Kas gan ir zelts! Sudraba raktuvju atklāšana Andu kalnos 1545.gadā radīja jaunu vērtību skalu. Šis metāls kļuva par galveno norēķinu vienību starp Latīņameriku, Eiropu un Āziju. Zelts nāca krietni pēc tam. 82.Prasme tirgot. Coca-Cola veiksme ir reklāmā. Jau šā gadsimta sākumā tās ražotāji saprata, ka 1886.gadā radīto dzērienu jātirgo arī ārpus Amerikas. Tagad katru dienu izdzer 606 miljonus pudeļu kolas. 83.Pirmais romāns. Tā lauri pienākoties japāņu literatūras šedevram Gendzi monogatari, kas tapis ap 1008.gadu. 84.Modernie naudas mijēji. 1407.gadā Dženovā dibināta pirmā banka. 85.Aristoteļa glābšana. 1169.gadā arābs Ibn Rušds sāka tulkot un komentēt sengrieķu filozofa darbus, ko gadsimtiem ilgi ignorēja katoļu baznīca. Aristoteļa idejām atgriežoties, Eiropa piedzīvoja renesansi. 86.Kolonijas gals. 1947.gadā beidzās britu valdīšanas laiks Indijā, izveidojās pasaulē lielākā demokrātiskā valsts. 87.Jauna elpa. Franču gleznotāja Sezana darbos ap 1880.gadu parādās stereometriski ķermeņi, radot lielāku realitātes izjūtu. 88.Japāna atver durvis. 1868.gadā imperators atļāva tautiešiem sākt plaši tirgoties ar ārvalstīm. 130 gadu laikā Japāna no noslēgtas agrāras zemes pārtapusi par vienu no bagātākajām pasaules industriālajām lielvalstīm. 89.Pāri Sahārai. Bagātā Mali imperatora ceļojums uz Meku XIV gs. ne vien palīdzēja islamam izplatīties Āfrikā un tālāk pasaulē, bet arī piesaistīja ārpasaules interesi Melnā kontinenta bagātībām. 90.Ziloņu glābiņš. Šā gadsimta sākumā trūka ziloņkaula biljarda bumbu gatavošanai. Izgudrotāji steidza radīt aizvietotāju, un 1907.gadā tapa plastmasa. Tagad plastmasa ir mums visapkārt. Un dažkārt šķiet, ka tas nebūt nav pats ļaunākais. 91.Melnā brīvība. Gāžot franču valdīšanu, 1804.gadā Haiti ir pirmā tumšādainā nācija, kas izcīna neatkarību. Tam bija ķēdes reakcija. 92.Osmaņu impērijas dzimšana. Padzenot no Konstantinopoles kristiešus, 1453.gadā tagadējās Turcijas teritorijā sāka nostiprināties Osmaņu impērija. Gadsimtiem tā veicināja saites starp Āziju un Eiropu. 93.Bez sāpēm. Pirms tam izlīdzējās ar krietnu viskija malku. Bet, kopš 1846.gadā tika aprakstītas ētera pārdabiskās spējas, ķirurģija kļuva nesāpīgāka, jo tika radīta anestezioloģija. 94.Britānijas spēks. 1588.gadā briti atsit spāņu uzbrukumu un kļūst par spēcīgāko jūras lielvalsti. 95.Istabas zinātkārajiem. 1683.gadā brits Ašmols ziedoja Oksfordas universitātei savas ģimenes kolekciju - ieročus, zivis, izbāzeņus. Oksfordiešiem nācās celt atsevišķu namu, kas kļuva par publiska muzeja pirmsākumu. 96.Drosmīgais vīrs. Migela de Servantesa Atjautīgais idalgo Lamančas Dons Kihots tiek uzskatīts par pirmo moderno romānu. Šis 1605.gadā sarakstītais darbs pēc Bībeles ir arī visvairāk tulkotā grāmata pasaulē. 97.Lāpas iedegšana. Kubertēna idejas īstenošana 1896.gadā, atjaunojot Olimpisko kustību, nesusi augļus - mūsdienās tas ir visgrandiozākais masu pasākums pasaulē. 98.Akmens kods. Francūzis Šampolions, 1822.gadā atšifrējot hieroglifus uz Rozetas akmens, lika pamatus seno ēģiptiešu rakstu izpētei. Mūsu tūkstošgade varēja iepazīt iepriekšējos laikmetus. 99.Lai dzīvo rokenrols! «Ja man būtu kāds baltais, kas skan kā tumšādainais, es raustu miljardus,» sūkstījies Sun Records īpašnieks. Un viņš atrada Elvisu Presliju. 1954.gadā, iedziedot That's All Right Mama, dzima rokenrola zvaigzne. 100.Laika ierobežošana. Kalendārs, iespējams, ir visambiciozākais centiens kontrolēt laiku. 1582.gadā Romas pāvests ievieš gregoriāņu kalendāru. Tas nosaka, ka gads sākas janvāri, nevis martā kā agrāk. Tomēr arī šis kalendārs nav perfekts. Gadā pāri paliek 26 sekundes, kas katros 10 000 gados rada sešas liekas dienas. Bet tas nekas - tūkstošgades beigas tik un tā tuvojas.